Otrdiena, 17. septembris
Vārda dienas: Vera, Vaira, Vairis, Vaiva

Gads iesācies pasmagi

Druva
00:00
11.03.2008
5

Lauksaimniecības tehnikas tirdzniecības uzņēmuma SIA „Zelta Vārpa” vadītāja un rīkotājdirektore Daina Darbone stāsta, ka šis gads uzņēmumam iesācies klusāk nekā ierasti. Zemniekiem nav izmaksāta Eiropas nauda, līdzekļu tehnikas iegādei nav. Zemniekiem šodien nav viegli

“Esam atkarīgi tikai no zemnieka, jo nodarbojamies ar lauksaimniecības tehnikas tirgošanu. Un tā nu ir, ja zemniekam bijis labs gads, ja viņu atbalstījusi valdība, tad jau viss notiek. Bet šis gads ir iesācies pasmagi. Lai arī šobrīd lauksaimniekiem būtu jāgatavojas pavasara darbiem, ir klusums, jo zemniekiem vēl līdz galam nav izmaksāta Eiropas naudiņa par platībām un par pienu,” stāsta D.Darbone un atklāj, ka uzņēmumam pagājušajā nedēļā apritējuši 15 gadi.

“Gājis visādi. Sākums bija grūtāks. Īsti nezinājām, kā būs. Bet esmu optimiste un vienmēr cenšos domāt tikai to labāko. Toreiz, uzsākot šo biznesu, kredītus neņēmām. Cīnījāmies pašu spēkiem. Kaut gan bija mirklis, kad likās – viss jāmet pie malas. Bet izvilkām,” atminas uzņēmuma līdzīpašniece.

“Arī zemnieku statuss un iespējas šo gadu laikā mainījies. Zemniekam nav viegli, ko nu kurš var atļauties. Daļa pērk lauksaimniecības tehniku, ņemot kredītus vai kārtojot līzingu, daļa gatavo projektus un piesakās Eiropas fondiem. Katrs cenšas izgrozīties, kā var,” stāsta D.Darbone un atklāj, ka visaktīvāk zemnieki lauksaimniecības tehniku pirka sākumā, kad uzzināja – būs atbalsts par zemes apsaimniekošanu un sakopšanu. Ieved preces no Polijas

Agrāk SIA “Zelta Vārpa” tirgoja lauksaimniecības mašīnas un iekārtas, kas ražotas Krievijā, šobrīd tehniku ieved no Polijas.

“Savulaik tirgojām Belarusus. Šobrīd strādājam tikai ar Poliju. Kvalitāte ir nesalīdzināma. Ar poļiem ir ērti sadarboties, arī cena tehnikai un dažādiem agregātiem ir ļoti pieņemama, kas mums nav mazsvarīgi. Zinām, ka zemnieks nevar pavilkt lielas summas. Taču svarīga ir arī attieksme. Šobrīd skaidri zinu, ja kādam no klientiem saplīsīs kāda detaļa un mums to nāksies no rūpnīcas pasūtīt, tā ar kurjeru tiks piegādāta diennakts laikā. Par Krieviju neko nevarēja zināt, pēc mēneša vai pusotra labpatiksies preci piegādāt,” stāsta D.Darbone un atklāj, ka “Zelta Vārpa” vairumtirdzniecībā tirgo arī dažādas luksuslietas smagajām automašīnām.

“Pie mums brauc klienti ne tikai no mūsu rajona. Apkalpojam lauksaimniekus arī no Kurzemes un Latgales,” piebilst uzņēmuma vadītāja. Zemnieks saņem kapeikas

Jautāta, kādas nākotnes perspektīvas nozarē saskata, uzņēmuma vadītāja saka: “15 gadi ir jau nopietns darba stāžs. Ir tādi, kas izput un no biznesa aiziet. Mēs mēģinām vezumu vilkt un nepadoties. Grūti spriest, kā būs nākotnē. Dzīve kļuvusi citāda. Laukos mazās saimniecības pamazām izput, jaunie bēg prom. Taču ir daļa vecāka gada -gājuma cilvēku, kuri laukus bez

lopiņiem iedomāties nevar. Un ko gan mēs darītu bez laukiem un

zemnieka? Taču paskatoties, kā zemnieks tiek apkrauts ar dažādiem papīru slogiem, jādomā, kā viņi to pacieš. Valsts ir aizgājusi galējībās. Ko tad zemnieki Latvijā saņem? Kapeikas. 20 procentus no tās naudas, ko saņem zemnieki Eiropā.”

Uzņēmuma vadītāja atzīst, ka laukos zemnieki nereti cenšas izlīdzēties. Tā ir vienīgā iespēja savilkt kopā galus un padarīt nepieciešamos darbus.

“Laukos kaimiņi cenšas viens otram palīdzēt. Katram ir kaut kas no tehnikas, viens otram iet talkā. Bet ir jau zemnieks, kurš pasaka- neiešu otra laukā lauzt savu tehniku. Taču katrai mazai lauku sētai iegādāties tehniku ir grūti, lai neteiktu, neiespējami,” vērtē D.Darbone.

Zemnieku priekus un nedienas tirgotājs izjūt ne tikai ieņēmumu izteiksmē. Ilggadējie pircēji uztic arī savas rūpes: “Daudzi zemnieki nereti pie mums atnāk un vienkārši parunājas. Ne tik daudz iepirkties, kā izrunāties. Uzklausām viņu bēdas un cilvēcīgi saprotam, ka ir grūti,” saka D.Darbone.

Jautājot par nākotni, uzņēmuma vadītāja saka: “Vajadzētu paplašināties, izremontēt telpas, bet arī tas prasa naudu. Bet, ja padomā, kādas summas aiziet nodokļos. Un par ko? Tāpēc, ka skrienam, lai kaut ko nopelnītu. Ar konkurenci nākas saskarties. Konkurenti ir visādi. Taču ar dažiem ļoti labi sastrādājamies, bet gadās arī negodīgi,” vērtē D.Darbone.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

“Rakšos” virmo Marokas garšas

00:00
17.09.2024
18

Kamieļu parkā “Rakši”, tepat Cēsu novada Drabešu pagastā, augustā divas dienas varēja baudīt neparastu atmosfēru un Marokas bagātīgās virtuves ēdienus pirmajā Marokas street food festivālā. “Vēlējāmies radīt šo pirmo Marokas ielu ēdienu festivālu, lai vairāk cilvēkiem parādītu šīs valsts neatkārtojamo ēdienkarti, garšas, smaržas un ievestu ikvienu Marakešas ieliņu virmojošajās sajūtās. Šie ēdieni lielākoties tiek gatavoti uz […]

Aktīva vasara un prātīgi iesācies rudens

00:00
16.09.2024
37

Jaunā mācību gada pirmajā nedēļā Cēsu novadā skolu tuvumā dežurēja pašvaldības policijas darbinieki. Tā ir laba un droša tradīcija, jo kārtības sargu klātbūtne rada disciplinējošu un nomierinošu efektu, un skolas laiks sācies bez incidentiem. Par to, kāda pašvaldības policijas darbiniekiem bija aizvadītā vasara,un aktualitātēm sabiedriskās kārtības uzturēšanā rudenī stāsta Cēsu novada pašvaldības policijas priekšnieks Guntars […]

Multiplās sklerozes biedrība svin Senioru dienu kā izbraukuma svētkus

00:00
15.09.2024
40

Sabiedriskā labuma biedrība “MSs Cēsis” organizēja izzinošu braucienu senioriem un cilvēkiem ar pārvietošanās grūtībām. “Pateicoties Cēsu novada domes atbalstam autobusa izmaksām, radām iespēju svinēt Senioru dienu kā izbraukuma svētkus. Cilvēki ar pārvietošanās grūtībām nevar izmantot tūrisma firmu organizētus pasākumus, arī individuāli viņiem sarežģīti doties kur tālāk. Mūsu rīkotajā izbraukumā izveidota piemērota vide,” teic “MSs Cēsis” […]

Kad dzejas vārdi uzrunā

00:00
14.09.2024
111

Ar dziesmu “Cēsīm”, kurai vārdus sarakstījusi Lauma Daugiša, ieskanējās vietējā komponista Jura Krūzes autorvakars Cēsu Centrālajā bibliotēkā. Bibliotēkas radošā komanda sadarbībā    ar komponistu piedāvāja programmu “Uz melnbaltiem taustiņiem dzejoļi skan…”. Tas bija gan koncerts, gan dzejas lasījumi, kuros varēja iepazīt Cēsu puses un Latvijā pazīstamu dzejnieku dzejoļus, gan dzirdēt dziesmas ar viņu vārdiem. Bibliotekāres […]

Zelta medaļa starptautiskā pārtikas konkursā

00:00
13.09.2024
40

Rīgā, Ķīpsalā, aizvadītās nedēļas nogalē norisinājās Baltijas lielākā pārtikas industrijas izstāde “Riga Food 2024”. Otro reizi tajā notika starptautisks pārtikas kvalitātes konkurss “The Baltic Taste Award 2024”. Augstu starptautiskas profesionāļu žūrijas vērtējumu tajā saņēma gardēžiem labi zināmā Vaives pagasta zemnieku saimniecība    “Kalna Paltes”.    Vaivēniešu bazilika pesto, kas gatavots pēc tradicionālas itāļu receptes parauga […]

Uz sarunu par velonovietnēm atnāk maz cēsnieku, bet ieteikumi vērtīgi

00:00
12.09.2024
54

Šīs vasaras laikā trīs apkaimju iedzīvotāji – Līvu, Priekuļu un Cēsu – varējuši izteikt savus ierosinājumus veloinfrastruktūras pilnveidošanai un uzklausīt Cēsu novada pašvaldības speciālistu stāstīto par iespējām uzlabot situāciju. Pašvaldība piedalās starptautiskā projektā, kurā paredzēts arī izveidot vairākus infrastruktūras objektus riteņbraucēju vajadzībām, tajā skaitā slēgtas velonovietnes. Par to, kā noritēja sarunas ar Līvu un Priekuļu […]

Tautas balss

Neatstāt mežā atkritumus

11:25
13.09.2024
16
Meža saim­niece raksta:

“Man nav žēl, ka manā mežā nāk sēņotāji, nekad neesmu domājusi kādu raidīt prom, taču vienu gan gribu lūgt -lai neatstāj atkritumus. Zemē nomet gan dažādu ēdienu iepakojumus, gan cigarešu izsmēķus,” sacīja piepilsētas meža saim­niece.

Bija balta, tagad plankumaina

11:25
13.09.2024
27
Lasītāja raksta:

“Pirms gadiem ļoti priecājāmies, ka senā Cēsu baznīca atguvusi balto tēlu. Tā bija tik skaista, īsts pilsētas simbols. Laikam taču tas darbs izmaksāja dārgi, bet tagad atkal uz sienām lieli plankumi, sakoptība zudusi. Neko nesaprotu no restaurācijas, bet vai tad pirms darba nevajadzēja izpētīt, ko tādai būvei var darīt, lai ieguldītais ļautu tai izskatīties labi […]

Vasarā dzīvo putekļos

11:24
13.09.2024
22
Skujeniete V.P. raksta:

“Lasu, ka citviet, kur grants ceļš ved gar dzīvojamo māju, kaisa ķīmiju, lai ceļš neputētu. Mums, Skujenes Skolaskalnā, nedara neko. Putekļi katru dienu, ja vien neuzlīst,” saka skujeniete V.P.

Autostāvvietas ir vajadzīgs pakalpojums

11:24
13.09.2024
24
Amatas puses iedzīvotājs raksta:

“Cēsīs daudz piedāvājumu ir tieši pilsētas centrā. Tas ir muzejs un viduslaiku pils, koncertzāle, stadions. Centrā ir arī banku biroji, iestādes. Vietējiem svarīga ir bibliotēka, tirgus. Tā nu īpaši piektdienās un sestdienās atbraucējiem nav, kur novietot automašīnas, visas stāvvietas aizņemtas, kaut lielākajā daļā spēkratu drīkst atstāt tikai uz stundu. Pēdējais laiks pašvaldībai ne tikai plānot, […]

Selektīva ticība zinātnei

11:23
13.09.2024
17
Seniore no Cēsīm raksta:

“Klausoties par četriem bērniņiem, kas guļ slimnīcā ar difteriju, tā vien gribas kliegt – kā jūs, tie, kas diendienā izmantojat visas modernās un pārmodernās tehnoloģijas, neesat pret bīstamajām slimībām vakcinējuši savus bērnus! Vienus zinātnes sasniegumus ceļ debesīs, tiem uzticas, bet otrus, kas tiešām glābj dzīvības, nosauc par ļaunprātību. Tas nav aptverami!” pauda seniore no Cēsīm.

Sludinājumi