Ar neviltotu lepnumu un arī nelielu satraukumu Cēsu novada pašvaldība pirmdien uzņēma konkursa “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība 2019” vērtēšanas komisiju.
Šis ir konkursa pastāvēšanas trešais gads, taču Cēsu novads tajā aktīvi iesaistījies tikai šoreiz, un pašvaldība jau izvirzīta finālam jeb trešajai kārtai, kad dažādu jomu eksperti vērtē desmit pašvaldības, kas pirmajās divās kārtās atzītas par ģimenei draudzīgākajām.
Uz Cēsīm bija atbraukuši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Izglītības un zinātnes, Labklājības ministrijas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāvji, kā arī sadarbības platformas “Demogrāfisko lietu centrs” un nodibinājuma “Fonds Mammām un Tētiem” deleģētie speciālisti.
Vispirms novada pašvaldības speciālisti prezentēja pašu skatījumā būtiskākos sasniegumus un ģimenēm pieejamo atbalstu, pakalpojumus. Komisija apmeklēja Cēsu 5.pirmsskolas izglītības iestādi, kā arī Bērzaines pamatskolu– attīstības centru, kur intriģējošo tikšanos noslēdza kopīgas pusdienas.
Pašvaldības Komunikācijas un klientu servisa pārvaldes vadītājs Kārlis Pots “Druvai” atzina, ka, pirmo reizi uzstājoties šī konkursa vērtētājiem, nav bijusi pilnīga pārliecība, kas temata kontekstā ir visbūtiskākais, kādas ir komisijas galvenās prasības. “Vienmēr ir grūti salikt visu svarīgo vienkopus, bet cerams, ka izdevās,” cerīgi bija noskaņots K.Pots, kurš vadīja stundu garo stāstījumu par pašvaldības sniegtajām iespējām ģimenēm ar bērniem un nākotnes plāniem, iesaistot atbildīgās amatpersonas, tostarp Attīstības un būvniecības pārvaldes vadītāju Ati Egliņu-Eglīti, Sociālā dienesta direktori Ivetu Sietiņsoni, Izglītības pārvaldes vadītāju Lolitu Kokinu un bāriņtiesas priekšsēdētāju Ilzi Krēsliņu. Pēc sacīkšu tempā izklāstītā par ģimenēm pieejamajiem pabalstiem, izglītības iestādēm, plānoto būvniecību, atbalstu personām ar funkcionāliem traucējumiem, iedzīvotāju iesaistes stiprināšanu, uz digitalizācijas prasmju veicināšanu uzņemto kursu, kā arī citām tēmām ar nelielu stāstu uzstājās arī biedrības “Cēsu daudzbērnu ģimenēm” dibinātāja un uzņēmēja Evija Kosīte. Viņa apliecināja, ka arī daudzbērnu vecāki izjūt tiešu un pastarpinātu pašvaldības ieguldījumu ģimeņu atbalstam un bērnu audzināšanai labvēlīgas vides veidošanai. “Fonda Mammām un Tētiem” vadītājas vietniece Audra Šauere vērsa uzmanību, ka ģimene “nebeidzas tikai ar mammu, tēti un bērniem – tajā ir arī vecvecāki”, un interesējās par pašvaldības atbalstu senioriem. Šo mūspuses pārstāvjiem negaidīto konkursa aspektu, šķiet, arī izdevās attaisnot ar pērn atklāto namu senioru biedrībām, kā arī to aktivitātēm sniegto finansiālo palīdzību, atbalstu veselības aprūpes istabas “Seniors-senioram” uzturēšanai, kā arī pašvaldības īstenotajiem senioru Ziemassvētkiem. Vēl vērtētāji uzdeva precizējošus jautājumus par pieaugušo tālākizglītības iespējām, pabalstiem un situāciju saistībā ar bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšanu izglītības iestādēs.
Konkursa vērtēšanas komisijas priekšsēdētājs, VARAM ministra padomnieks pašvaldību un reģionālās attīstības jautājumos Madars Lasmanis “Druvai” apliecināja pozitīvu iespaidu par Cēsīm gan kā ģimenei draudzīgu vietu, gan kā potenciālu inovācijām un progresīviem risinājumiem pārvaldībā, tomēr taktiski nenorādīja uz jebkādām prognozēm konkursa sāncensībā.
“Mani, protams, pārsteidz, cik daudz enerģijas tiek ieguldīts jaunu ģimeņu piesaistē un citās aktivitātēs. Cēsis uz kopējā Latvijas fona ir tādu labu soli priekšā, ir avangardā,” sacīja M.Lasmanis, piebilstot, lai gan pašvaldības pārstāvji uzsvēruši, ka Cēsis ir mazpilsēta, viņš pilsētu uzskata par attīstības centru. Ministra padomnieks atzina, ka administratīvi teritoriālās reformas gaidāmo pārmaiņu sakarā Cēsīm būs daudz izaicinājumu labās lietas ieviest arī pārējos novados.
Konkursu “Ģimenei draudzīga pašvaldība” VARAM sadarbībā ar Valsts reģionālās attīstības aģentūru rīko kopš 2017.gada. Šogad konkurss noris trīs kārtās, vērtēšana notiek piecās pašvaldību grupās atbilstoši plānošanas reģioniem. Pirmajā kārtā vērtēja visas 119 pašvaldības. Tika ņemti vērā administratīvie un dzimstības dati, kā arī iedzīvotāju balsojums par pašvaldību pakalpojumiem un pašvaldību līdzdalība konkursa informatīvajā kampaņā. Otrajai kārtai nominēja piecas labākās pašvaldības katrā plānošanas reģionā, pavisam 25. Pēc tās tika noteikti finālisti – kopumā 10 pašvaldības jeb divas katrā plānošanas reģionā. Laureāti katrā grupā un papildu nominācijās tiks noteikti, pamatojoties uz vērtēšanas komisijas atklātu balsojumu pēc vizītēm visās desmit pašvaldībās.
Katra pašvaldība, kas plānošanas reģionā tiks atzīta par labāko, saņems balvu – 15 tūkstošus eiro, valsts mēroga pagodinājumu “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība Latvijā 2019” papildinās balva 25 tūkstošu eiro apmērā. Komisija var noteikt arī papildu nominācijas, arī to saņēmējiem pasniegs naudas balvas. Visas naudas balvu drīkst izlietot ģimenēm ar bērniem atbalsta pasākumu un pakalpojumu nodrošināšanai, kā arī vides veidošanai – tajā skaitā infrastruktūras attīstībai ģimenēm ar bērniem vajadzībām 2020.gadā.
Komentāri