Attīrīs ūdeni. Caurule ar filtru tiek nogādāta ūdenī. Filtrs piesaistīs fosforu, kura dīķī ir par daudz. FOTO: Sarmīte Feldmane
Vaives pagasta Rīdzenē dīķī pie meniķa redzamas aizsargbojas, kas norāda, ka tur nedrīkst tuvoties.
“Dīķī ir uzstādīti divi fosfora attīrīšanas un atguves prototipi – viens pie meniķa, otrs zem laipas. Pērn dīķī izvietoja divus filtrus, lai pārliecinātos, ka tā fosforu var piesaistīt. Ziemā zinātnieki izstrādāja filtra materiālu, redzēsim inovatīvās tehnoloģijas efektivitāti,” stāsta Cēsu novada pašvaldības Attīstības pārvaldes Vides un klimata neitralitātes nodaļas vadītāja Inta Ādamsone un atgādina, ka Rīdzenes dīķī ūdens nav tīrs, tajā ir daudz fosfora, katru gadu novērota aļģu ziedēšana.
Iesaistoties starptautiskā projektā kopā ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Latvijas un Tartu universitātes pētniekiem, biedrība “Baltijas krasti” eksperti meklē risinājumu, kā ūdeni attīrīt no fosfora un to tālāk izmantot mēslojumam. “Esam no laboratorijas iznākuši reālā dīķī. Filtri ir no dabas materiāla. Pētīsim, cik fosfora tiek savākts, kura izmantotā metode ir labāka,” pastāsta Latvijas Universitātes pētniece Solvita Kostjukova. I. Ādamsone atkāl, ka no dīķa ūdens attīrītais fosfors tiks apstrādāts laboratorijā un pēc tam izmantots augsnes bagātināšanai puķu dobē Cēsīs, Maija ielā.
Latvijas Biozinātņu tehnoloģiju universitātes asociētā profesore, vadošā pētniece Linda Grīnberga pauž gandarījumu, ka kopīgam mērķim attīrīt fosforu ūdenstilpēs vienojušies dažādi speciālisti. “Baltijas krastu” eksperti pētīs ekosistēmu. Igauņi veiks ūdenstilpņu monitoringu, kā arī izmantos satelītdatus.
“Pirms izvēlējāmies Rīdzenes dīķi, tika apskatītas arī citas novada ūdenstilpes. Šis dīķis nav liels, krasti nav ieauguši krūmos, tas labi redzams no satelīta,” atklāj I. Ādamsone un piebilst: “Ja metode attaisnosies, to varēs izmantot arī citos dīķos un ezeros.”
Fosfora attīrīšanas un atguves prototipi izvietoti tā, lai netraucē peldētājiem un makšķerniekiem.
Satiktie rīdzenieki Normunds Šilbergs un Marina Žukauska pastāsta, ka bijušas vasaras, kad pēc peldēšanās bērniem parādījušies ādas iekaisumi, tāpat dīķi teju katru vasaru pārņem aļģes.
N. Šilbergs atzīst, ka dīķī nereti makšķerē bērni, pats reizēm, bet neko lielu nav noķēris. Daudzi vietējie noķer zivis un atlaiž. Brāļi Supraņonoki gluži kā pieredzējuši makšķernieki atklāj faktus par saviem lomiem. Henrijs izvilcis gandrīz kilogramu smagu līdaku, Daniels sešu kilogramu karpu.
“Dīķis bērniem ir darbošanās vieta. Ziemā te Madara un Artis ierīkoja hokeja laukumu, spēlēja arī tumsiņā, jo bija apgaismojums. Viņi aktivitātēs iesaista ne tikai savus, arī kaimiņu bērnus,” saka M. Žukauska.
Komentāri