Laukos tā nav problēma, bet pilsētās jāpacīnās, lai skolēni vēlētos pusdienot veselīgi.
Par bērnu un jauniešu veselīgu ēšanu “cīnās” daudzi, sākot no vecākiem, kuri dod naudiņu pusdienām, skolotājiem, kuri rosina ēst skolas ēdnīcā, beidzot ar pašvaldību, kura izvēlas ēdinātājus izglītības iestādēm, un pat Izglītības un zinātnes ministrija, kura nosaka kārtību, cik lielā attālumā no skolas vides turami bērnu iecienītie saldinātie dzērieni un našķi.
Nevar
pārmest – pedagogi un
vecāki
skolēniem
stāsta, kas jaunam, augošam organismam ir veselīgi un kas nav. Par silta ēdiena baudīšanas reizi mācību dienas vidū zinās pastāstīt teju katrs, bet ne katrs pusaudzis, jo vairāk jaunietis, tieksies to arī īstenot. Cēsīs, sākoties mācību gadam, pārtikas preču veikalos, kuri atrodas
netālu no mācību iestādēm, jau zina, ka būtisks klientu pieplūdums gaidāms tieši ap pusdienas laiku. Abu ģimnāziju un abu vidusskolu – Cēsu 2. un Cēsu Profesionālās – audzēkņi stundu starpbrīdi izmanto , lai iepirktu našķus apetītes mazināšanai.
Rudenī pirms diviem gadiem, kad Cēsu novada pašvaldība konkursa kārtībā trīs skolās nomainīja ēdinātājus, šo pakalpojumu uzticot Lietuvas uzņēmumam “Kretingos maistas”, ģimnāziju un 2. vidusskolas ēdnīcās sāka strādāt no jauna izveidotas komandas – pavāres un virtuves strādnieki. Ne visur pavāres uzreiz spēja aptvert, ar kāda veida un cik prasīgiem klientiem turpmāk būs jāstrādā. Divas vai pat tikai vienu reizi skolas ēdnīcā viļoties, jaunieši demonstratīvi sāk mest tai līkumu.
Toreiz
jaunajā darbavietā – Cēsu pilsētas pamatskolas un Cēsu Valsts ģimnāzijas apvienotajā ēdnīcā
– vislabāk veicās pavārei Inārai Toločko. Viņas gatavotos siltos ēdienus, novērtējot
arī visai plašo sortimentu, daļa no vecāko klašu skolēniem sāka izvēlēties jau septembra beigās. Pie ēdienu izdales pusdienu starpbrīdī
veidojās garākas rindas. Šajā septembrī
vēl ātrāk jauniešu vidū izplatījusies vēsts, ka skolas ēdnīcā ir garšīgs, daudzveidīgs un lēts piedāvājums. Pusaudži un jaunieši pusdienu starpbrīdī masveidīgi
devās uz skolas ēdnīcu, veidojot tik garu rindu pie izvēles stenda, ka visus
ierobežotajā pusstundā nav spēts apkalpot.
Ģimnāzijas direktore Gunta Bērziņa tajā saskatīja problēmu, kas steidzami risināma, un devās uz virtuvi, lai apspriestu, kā ēdnīcā spētu apkalpot pēc iespējas vairāk skolēnu. Šonedēļ “Druva”
pārliecinājās, kāds risinājums ir rasts. Atskanot zvanam uz garā-ko starpbrīdi, vispirms varēja novērot, ka pāris desmiti jaunie-šu dodas laukā no skolas, lai pusdienotu līdzās esošajā
sporta kompleksa kafejnīcā. Tajā šoruden darbu sācis
cits apsaimniekotājs – “Restorāniņš Osvalds Pupa” – arī ar silto ēdienu piedāvājumu, tikai dārgākās cenās un ar mazāku izvēli, tāpēc ēdēju pusdienu starpbrīdī nav pārāk daudz.
Kādi pāris desmiti ģimnāzistu ar maciņiem rokās pusdienu starpbrīdī mēroja ceļu arī
uz tuvējo veikalu, bet krietni vairāk bija to, kas palika skolā, lai paēstu ēdnīcā. Saspringtajā apkalpošanas pusstundā ēdienu sadalē proģimnāzijas un ģimnāzijas klašu audzēkņiem bija iesaistījies viss skolas virtuves personāls. Pie
plašā ēdienu izvēles stenda
un
divām kasēm
rinda virzījās samērā ātri. Ēdnīcas vadītāja Ināra Toločko pēc
pusdienu starpbrīža vērtēja, ka apkalpoti ap 200 jauniešiem. Katrs no viņiem izvēlējies
savu ēdienkarti. Pusaudžiem
iecienītākie bija makaroni ar tomātu vai gaļas mērci, rēķinoties, ka tēriņi nebūs lielāki par 1.30 vai 1.70 eiro. 7. klašu skolēni, kuri tikai šoruden iestājušies Cēsu Valsts ģimnāzijā, pie garajiem ēdnīcas galdiem sēdēja kuplā kompānijā un draudzīgi pusdienoja.
Pie vecāko klašu skolēnu aizņemtajiem galdiem varēja pārliecināties, ka daļa ēdienkarti iemācījušies variēt vairāk, izvēloties arī sautējumus,
liekot klāt salātus, retāk izvēloties arī zupu vai saldo.
Kopā ar jauniešiem rindā pēc ēdiena stājās arī skolotājas, kaut uzraksts ēdnīcā liecināja, ka pedagogus apkalpo bez rindas. Pieaugušie pastāstīja, ka darbadienas intensīvākā daļa
skolā ir visai gara, tāpēc svarīgi labi ieturēties. Daļa pedagogu arī mēdz izmantot ēdnīcas pakalpojumus, te jūtas labi paēduši. Pedagogi novērtēja arī ēdnīcas vidi, uzsverot, ka pēdējo divu gadu laikā tā mainījusies, ēdināšanai atvēlēto puspagraba stāvu padarot mazliet gaišāku. Gaidot šo mācību gadu, uzņēmums “Kretingos maistas” pelēko ēdnīcas “klonu” nomainījis pret gaišu flīžu grīdu. Visi galdi un ķeblīši ieturēti dabīga koka krāsā. Trauki, kuros tiek pasniegts ēdiens, ir bez vainas.
Abu līdzās esošo skolu kopīgajai ēdnīcai jāsāk strādāt visai agri. Skolēni mēdz tajā iegriezties arī pirmajos starpbrīžos, lai pabrokastotu. Ātri un saskaņoti jāstrādā, gaidot arī pirmos starpbrīžus, jo tad uz ēdnīcu nāk Cēsu pilsētas pamatskolas skolēni. Sākumklašu skolēniem uz galdiem tiek servētas kompleksās pusdienas.
Mairita Kaņepe
Komentāri