Mājas Ezera ielā saceltas tuvu, tādēļ arī kaimiņi viens par otru zina daudz. Aina Kalve jau vairākus gadus Drustos dzīvo viena – vīrs nomiris, meita un dēls atraduši darbu Rīgā.
Aina Ezera ielas mājā dzīvo ceturtdaļgadsimtu, bet Drustos vēl ilgāk: „Te ir ļoti skaista daba, sakārtota vide. Ar citiem pagastiem pat nevar salīdzināt – viss ir sakopts, notīrīts un noslaucīts.”
Aina atzīst, ka lauku dzīvei apbūve Ezera ielā ir pārāk blīva, taču padomju laikos tieši šādā veidā mājas celtas. Aina pastāstīja, ka senāk šai vietā bijis purvs, kas vēlāk nosusināts: „Te ir pilns ar āderēm. Ābeles jau otrā gadā slimas ar vēzi, jo visur ir ūdens un āderes.”
Kaimiņi viens otru pieskatot un arī palīdzot. Vieni no tuvākajiem kaimiņiem ir Arāju ģimene: „Viņu logs ir pret manām durvīm –redz, ja kāds pie manis atbrauc, ja kur dodos.” Aina smej, ka meitās pie viņas neviens nepamanīts nevar atbraukt, jo kaimiņi visu redzēs.
Aina ir tipisks cīrulis, patīk celties no rīta, pat piecos, sešos. Nereti gadās, ka visi rīta darbi jau padarīti – celiņi noslaucīti, malka sanesta, vairs nesanāk iziet tajā mājas pusē, kuru redz Arāju ģimene. Tad kaimiņiene uztraucas un zvana Ainai, lai apprasītos, vai viss kārtībā, ja pa logu nav viņu redzējusi.
Aina bez kautrēšanās atzīst, ka kaimiņiene Janīna Arāja „par mani rūpējas vairāk nekā es par viņiem! Kaimiņi esam ļoti labi. Viens otram ļoti uzticamies – kad kaut kur braucu, atstāju visas atslēgas, tāpat arī kaķis jāpabaro, siltumnīca jāaiztaisa” .
Būtu ļoti grūti, ja nebūtu šādas labas, uzticamas attiecības ar kaimiņiem. Negatīva pieredze bijusi sen, sen, iepriekšējā dzīves vietā, kur pat govs ķēdes nozagtas.
Tomēr ciemos iešana nav pārāk bieža, tikai svētkos un jubilejās. „Vasarā gan tiekamies biežāk. Ravēju puķes un kaimiņiene arī dārzā. Viņa man saka: “Ko tu, Aina, vari ņemties ar tām puķēm!” Bet man puķu tik daudz, ka jāravē katru nedēļu. Vasarā parunājamies biežāk, ejam skatīties, kas izaudzis siltumnīcās,” stāsta Aina.
Lai liktenis Ainu nav žēlojis, zaudēts gan vīrs, gan mazmeita, tomēr sieviete ir enerģijas un optimisma pilna. Viņa pati vērtē, ka gadus un enerģiju kopā salikt nevar. Janvārī Ainai paliks 72 gadi: „Vispār daudz… Negribu par to pat domāt un arī nedomāju. Katru dienu aizvien jūtos kā darbā, jo vairākiem zemniekiem sniedzu grāmatvedības pakalpojumus, gatavoju arī kredītplānus. Man ir pilna diena pie papīriem, vēl jāpaspēj arī zāli nopļaut, izravēt dobes.”
Komentāri