Popularitātes uzplaukumu arī Latvijā piedzīvo elektriskie skrejriteņi – vecā labā samokata pēcteči, kas evolucionējušies līdz pieauguša cilvēka izmēram un vēl aprīkoti ar dzinēju.
Lai gan pagaidām to lietojums strauji pieaug vien lielākajās pilsētās, negadījumu skaita un riskantu situāciju parādīšanās satiksmē mudinājusi papildināt ceļu satiksmes noteikumus. Arī policija sāk skaļāk runāt par drošības principiem pie šāda braucamrīka stūres.
Elektroskrejritenis ir ar elektromotoru aprīkots transportlīdzeklis bez pedāļiem, paredzēts vienam cilvēkam. Lai gan ir modeļi, kas tehniski spēj sasniegt ātrumu pat 50 kilometri stundā, ar elektroskrejriteni ātrums satiksmē nedrīkst pārsniegt 25 kilometrus stundā. Šo braucamrīku satiksmē drīkst izmantot tikai, sasniedzot 14 gadu vecumu. Šo gadu slieksni sasniegušie pusaudži ar skrejriteni braukt drīkst, ja ieguvuši velosipēda, motocikla, kvadricikla vai traktortehnikas vadīšanas tiesības. Savukārt pilngadību (18 gadus) sasniegušie ceļu satiksmes dalībnieki ar elektroskrejriteni drīkst braukt arī bez velosipēda vai kāda cita transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām.
Mūspusē cilvēks uz elektroskrejriteņa vēl nav pārtapis par ikdienišķu skatu. Cēsīs un pie pilsētas robežas ik pa laikam redzami pirmie šī pārvietošanās veida vēstneši, tomēr nedz avīzei, nedz arī kārtībsargiem informatīvās kampaņas nolūkos pat vairāku stundu garumā neizdevās sastapt kādu elektriskā skrejriteņa vadītāju. Ņemot vērā valstī pieaugošo avāriju skaitu, kurās bijuši iesaistīti šo braucamrīku vadītāji – maijā nedēļas laikā fiksēti pat 17 negadījumi – no jūnija vidus līdz pat saulgriežiem Latvijas pilsētās norisinājās informatīvie pasākumi, kuru laikā policijas amatpersonas uzrunāja šo transportlīdzekļu braucējus, iztaujāja viņus par zināšanām ceļu satiksmes noteikumos un drošības principos, kā arī dalīja informatīvus bukletus par šādu skrejriteņu izmantošanu satiksmē. Centrālo mediju sižeti liecina, ka Rīgas centrā skrejriteņotāju ir gana. Valmierā informatīvie pasākumi rīkoti pat divkārt, otrajā reidā gan manīti tikai trīs elektroskrejriteņu vadītāji. Pirms nedēļas braucēju bijis krietni vairāk, un policija pat pieredzējusi rupju ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, ko izdarījis šī spēkrata vadītājs. Valmierā nesen atvērti divi nomas punkti, kas šīs ierīces padarījis pieejamākas vidusmēra lietotājam. Mūspusē vēl braucēju ir tikai tik, cik spējuši samērā dārgās iekārtas iegādāties.
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes (VP VRP) Prevencijas grupas vecākā inspektore Liene Kaužēna “Druvai” atzina, ka Cēsīs nozīmētajā informatīvās kampaņas dienā – 18.jūnijā – policijas vienībai tā arī nebija izdevies sastapt nevienu, kas pārvietojas ar elektroskrejriteni. Tomēr vasaras tukšums ielās nenozīmē, ka vidzemnieki šo transportlīdzekli neizmanto. VP VRP vecākā speciāliste Zane Vaskāne “Druvai” pastāstīja, ka gada pirmajos piecos mēnešos Vidzemes reģionā zināms par diviem negadījumiem ar elektroskrejriteņiem, no kuriem viens bijis Cēsu iecirkņa apkalpojamajā teritorijā. Arī pērn šādi negadījumi bijuši, Vidzemē kopumā tādi fiksēti astoņas reizes. Šogad pieķerti arī divi iedzērušie elektroskrejriteņu vadītāji (0,67 un 1,28 promiles), abi gadījumi gan bijuši Valmierā.
Ar skrejriteni aizliegts braukt ne tikai alkohola reibumā, bet uz tā arī nedrīkst atrasties vairāk kā viena persona. L.Kaužēna atzina, ka tas ir ne tikai galvaspilsētā, bet arī Vidzemē biežāk novērotais pārkāpums. Visvairāk grēko tieši vecāki, vadājot savas atvases uz kādām ārpusskolas aktivitātēm. Skrejriteņa vadītājam arī aizliegts braukt, turoties pie cita transportlīdzekļa, kā arī pārvadāt kravu, kas traucē vadīšanu vai apdraud citus ceļu satiksmes dalībniekus. Viens no retajiem modernā skrejriteņa īpašniekiem, ko “Druvai” karstajās vasaras dienās izdevās sastapt, cēsnieks Ivars Rausis, arī piekrīt, ka minētās situācijas ir bīstamākas. Kā pieredzējis riteņbraucējs viņš salīdzina – uz velosipēda stabilitāte ir krietni labāka nekā uz skrejriteņa, tamdēļ it nemaz nav droša rokas atlaišana no stūres kaut uz mirkli, kas ir visai iespējams, vadot velosipēdu. Pats nolēmis iegādāties elektroskrejriteni galvenokārt, lai apjaustu, cik tas noderīgs pilsētvides situācijām, tostarp arī, lai ekskursijās svešās pilsētās nebūtu skrejritenis jāīrē.
Kur drīkst braukt ar elektroskrejriteni:
• pa ietvēm (priekšroka gājējiem, un ir jāizvēlas
ātrums, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu);
• pa veloceļiem;
• atsevišķās vietās pa sabiedriskā transporta joslu,
ja tas ir atļauts arī velosipēdistiem;
• pa brauktuvi, kur atļautais braukšanas ātrums
nepārsniedz 50 km/h (tātad – ne pa šoseju malām,
ja vien tur nav ierīkota speciāla velojosla).
Komentāri