Šodien sāksies nodibinājuma “Rīga 2014” un “Vides filmu studijas” ekspedīcija, lai pētītu un izzinātu Seno dzintara ceļu.
Seno dzintara ceļu plānots pētīt vairākās ekspedīcijās, kura rezultāti tiks apkopoti 2014.gada pavasarī televīzijas raidījumu ciklā, taču ekspedīcijas gaita un reportāžas būs skatāmas un lasāmas “Rīga 2014” un televīzijas raidījuma “Ziemeļu puses” sociālajos tīklos, informēja nodibinājuma “Rīga 2014” sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Linda Pastare.
Šodien sākas pirmā ekspedīcija Eiropas kultūras galvaspilsētas gada projektā par jauno dzintara ceļu. Astoņu dienu garumā ekspedīcijas dalībnieki mēros 1700 kilometru garu ceļu no Prāgas līdz Cīrihei, šķērsojot septiņas valstis – Čehiju, Slovākija, Austriju, Ungāriju, Slovēniju, Lihtenšteinu un Šveici.
Ekspedīcijas komanda pētīs Baltijas dzintara klātbūtni un ietekmi šajās valstīs un veidos kontaktus jauniem sadarbības projektiem. Lai to veiktu, iecerētas tikšanās ar prominentiem zinātniekiem, viediem muzeju kolekciju glabātājiem, dzintara pētniecības entuziastiem un vienkārši ļoti interesantiem cilvēkiem.
Ekspedīcijā dodas “Rīga 2014” tematiskās līnijas “Dzintara ādere” kuratore Vita Timermane-Moora, Rīgas Tehniskās universitātes zinātniece Inga Ļašenko un televīzijas raidījuma “Ziemeļu puse” radošā komanda – raidījuma vadītāji Marta Selecka un Gustavs Terzens, kā arī operators Valdis Celmiņš.
“Runājot par Eiropas senajiem tirdzniecības ceļiem, Dzintara ceļu zinātnieki un vēsturnieki min kā “augstākajai līgai” piederīgu. Par dzintaru kā tā laika vērtīgo valūtu ir iespējams uzzināt rakstu avotos līdz pat akmens un bronzas laikmetiem, bet īpaši daudz senu liecību par Dzintara ceļu nozīmību atrodams tekstos par Romas impēriju,” stāstīja Pastare.
Analizējot dzintara ķīmisko sastāvu, var precīzi noteikt tā izcelsmes vietu, un, izrādās, tieši Baltijas dzintars ir atrasts gan Tutanhamona kapenēs, gan karaļa Zālamana gredzenā.
LETA
