Eksāmens norit divās daļās – pirmā ir rakstiskā daļa, otrā – mutiskā. Cēsu 2. vidusskolas direktores vietniece mācību darbā Nadīna Liepiņa atzina, ka šogad krievu plūsmas skolēniem diez vai, kārtojot eksāmenu, būs pārsteigumi, jo viņi ir labi sagatavojušies un zina latviešu valodu. Viņa teica: „Mūsu skolā audzēkņi mācās pēc latviešu skolu programmām, tāpēc eksāmens grūtības nesagādās. Turklāt pati vide ir labvēlīga latviešu valodas apguvei. Cenšamies skolēnus sagatavot dzīvei latviskā vidē. Pat starpbrīžos bērni runā latviski. Citi skolotāji ar humoru atzīst, ka Cēsīs ar latviešu valodu viss ir kārtībā. ”
N. Liepiņa ir gandarīta par skolēnu zināšanām, kuri spējas pierādījuši valsts līmenī. Latviešu valodas olimpiādēs parasti tiek iegūtas godalgotas vietas. Viņa ar lepnumu atzina: „Esam viena no labākajām krievu plūsmas skolām valstī. Ir pat bijuši gadījumi, kad absolvents, stājoties augstskolā, latviešu valodas domrakstā ieguvis desmit balles.”N. Liepiņas viedoklim piekrīt arī 2. vidusskolas latviešu valodas skolotāja Inna Andrejeva, kura apgalvo, ka ir pamatotas cerības uz labiem latviešu valodas eksāmena rezultātiem. Parasti divi līdz trīs skolēni iegūstot A līmeni, apmēram desmit – B līmeni, savukārt C līmeņa rezultātu ir visvairāk. Kārtot eksāmenu nav ļauts tikai vienam skolēnam. Kopumā eksāmenu 2. vidusskolā kārto 29 krievu plūsmas skolēni, taču seši ir atbrīvoti dažādu veselības problēmu dēļ.
Cēsu rajonā ir trīs izglītības iestādes, kurās ir krievu plūsma. Tā ir minētā Cēsu 2. vidusskola, Liepas pamatskola un slēgtā mācību iestāde – Cēsu 2. vakara maiņu vidusskola.
Liepas pamatskolas latviešu valodas skolotāja Rasma Lezdiņa minēja: „Nekādu pārsteigumu
latviešu valodas eksāmenā nebūs. Skolēni visu gadu ir mācījušies. Tas, cik cītīgi viņi ir strādājuši, atspoguļojas arī rezultātos. Ja gadā vidējā atzīme ir septiņas līdz astoņas balles, tad līdzīgs būs arī iegūtais līmenis eksāmenā. Šogad krievu plūsmā mācās 13 skolēni, dažiem no viņiem nav atļauts kārtot eksāmenu. Latviešu plūsmas klasē tādu skolēnu ir nedaudz mazāk.” Savukārt 2. vakara maiņu vidusskolā eksāmenu kārtoja 36 skolēni. Skolas direktors Nikolajs Mazurs apgalvoja: „Skolēnu eksāmenu rezultāti parasti ir apmierinoši. Reti tie ir ļoti vāji.”
Cēsu 2. vidusskolas krievu plūsmas 9.b klases skolniece Kristīna Četčikova starpbrīdī starp rakstisko un mutisko eksāmena daļu “Druvai” atzina: „Pirmā daļa bija diezgan viegla. Īpaši nebija vajadzīgas gada laikā apgūtās zināšanas, jo pati varēju daudz ko izdomāt.” Viņa cer uz labu rezultātu un ir pārliecināta, ka vismaz viņas klasesbiedriem tie būs labi.
Pēc stundas sākās mutiskā eksāmena daļa, kurā skolēni pa pāriem pēc minūti ilgas attēla aplūkošanas veidoja dialogu. „Ir neliels uztraukums pirms eksāmena mutiskās daļas, taču palīdz tas, ka draudzējos ar latviešiem un bieži runāju latviski. Vieglāk būtu tad, ja varētu paši sadalīties pa pāriem, jo, runājot ar draugiem, ir vieglāk atraisīties. Taču tā neļāva.”
N. Liepiņa teica, ka gandrīz visi
pēc pamatskolas absolvēšanas turpinās mācības 2. vidusskolā. Reti kāds skolēns ar ļoti vājām zināšanām turpinās izglītoties profesionālās mācību iestādēs. Taču Liepas pamatskolas audzēkņi grib mācīties
gan Valmierā, gan Cēsīs. Latviešu valodas skolotāja R. Lezdiņa atzina, ka „tie, kuri vēlas, jau
pārgājuši uz ģimnāzijām Cēsīs, taču daži pēc 9. klases mācās arodskolās vai vidusskolās”.
9. klases krievu plūsmas skolēni kārtoja tikai vienu centralizēto eksāmenu –valsts valodā. Pārējo trīs eksāmenu darbus labos un vērtēs skolā.
Komentāri