Svētdiena, 16. novembris
Vārda dienas: Banga, Glorija

Ekonomists: Situācija darba tirgū būs saspringta vēl vairākus gadus

Druva
11:58
06.08.2010
21

Lai gan pēdējos mēnešos iezīmējas bezdarba mazināšanās tendence, situācija darba tirgū saglabāsies saspringta vēl vairākus gadus, atzina “SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Viņš skaidro, ka situāciju darba tirgū vistiešāk ietekmēs ekonomiskās izaugsmes tempi, kas, nenoliedzami, būs lēnāki nekā straujās izaugsmes gados.

Pēc eksperta sacītā, pakalpojumu sektors atkopsies pakāpeniski un nebūs spējīgs ātri absorbēt bezdarbnieku skaitu, vismaz ne tajā apjomā, kā pirms krīzes. Savukārt arī uz eksportu strādājošie uzņēmumi situāciju īsā laika posmā atrisināt nespēs. “Lielai daļai cilvēku nāksies meklēt pārkvalifikācijas iespējas, mainīt profesiju, uztveri un gaidas par vēlamo samaksu,” teica Gašpuitis.

Vērtējot darba tirgu straujās izaugsmes gados, Gašpuitis secinājis, ka arī tad bezdarbs mazinājās pakāpeniski, un atgādināja, ka ne vienmēr vispārējā ekonomikas izaugsme nodrošina automātisku bezdarba samazinājumu.

Pieņemot, ka ekonomika turpinās pieaugumu, daudz maz ekonomikai atbilstošs bezdarba līmenis varētu tikt sasniegts ne ātrāk kā četru līdz piecu gadu laikā. Par to, kāds ir ekonomikai atbilstošs bezdarba līmenis, Gašpuitis saka, ka to ir ļoti grūti noteikt, jo ir nepieciešams vērtēt gan ekonomikas struktūru, gan arī strādājošo struktūru, prasmes un arī valsts nodarbinātības politiku.

“Iespējams, ka statistika var uzrādīt labāku ainu jau ātrāk, bet tas noteikti neraksturos reālo situāciju darba tirgū,” skaidroja ekonomists, norādot, ka liela loma izmaiņām darba tirgū būs valdības nodarbinātības un saimnieciskajai politikai.

“Svarīgi, lai turpmākā izaugsme tiktu nodrošināta pēc iespējas vienmērīgāk, tas ir, izaugsme nenogultos atsevišķu nozaru lielākajos uzņēmumos vai personu kabatās, bet tiktu pēc iespējas vienmērīgāk sadalīta,” akcentē Gašpuitis, piebilstot, ka darba tirgus situācija būs atkarīga arī no nodarbinātības aktivizēšanas pasākumiem, mikrouzņēmumu programmas rezultātiem, izglītības politikas u.tml., kas viss kopumā noteiks tempu, kādā palielināsies nodarbinātība un mazināsies bezdarbs.

Jautāts par to, kā bezdarba līmeni ietekmēs rudens iestāšanās un arī nepieciešamā budžeta konsolidācija, viņš atbild, ka šo faktoru ietekmē bezdarbs var nedaudz pieaugt, jo uz rudens pusi būs pierimuši sezonālie darbi, taču valsts budžeta konsolidācijai, lai gan ietekme būs, tomēr ne tik nozīmīga kā 2009.gadā.

Pēdējos mēnešos vērojamo oficiālā bezdarba samazināšanos Gašpuitis skaidro ar vairāku faktoru kopumu, no kuriem nevar izdalīt kādu vienu dominējošo. Pirmkārt, to ietekmējot novērojamās ekonomiskās aktivitātes pieaugums, proti, eksporta kāpums aktivizē nodarbinātību uz eksportu strādājošajos uzņēmumos. Tāpat aktivizējusies ir tūrisma nozare, kas reizē ar citu nozaru sezonālajiem darbiem ir radījusi papildus stimulu nodarbinātības kāpumam.

Vienlaikus viņš norāda, ka, normalizējoties apstākļiem, vairāki uzņēmumi sāk domāt par attīstību, bet atsevišķi pat spiesti konstatēt, ka veiktie darbinieku skaita optimizācijas pasākumi ir bijuši pārmērīgi. Sava artava bezdarbnieku rindu samazinājumam esot arī mazāk patīkamiem faktoriem. Piemēram, izbeidzoties bezdarbnieka pabalstiem, ne visi iedzīvotāji saskata jēgu palikt bezdarbnieku reģistrā. Tāpat arī darba iespēju sarukuma rezultātā daudzi dodas tā meklējumos ārpus Latvijas.

Gašpuitis gan savos vērtējumos nav tik cinisks un skeptisks, lai teiktu, ka bezdarba samazināšana Latvijā iespējama tikai, iedzīvotājiem dodoties strādāt ārpus Latvijas. “Nav jau tā, ka esam tik nespējīgi, lai neatrastu virzienus, kā attīstīt ekonomiku,” sacīja ekonomists, piebilstot, ka cilvēku aizbraukšanai nav tikai negatīvi aspekti, bet ir arī pozitīvas iezīmes, piemēram, jauna pieredze, kontakti, idejas un nereti arī prasmes, kas, atgriežoties Latvijā, var lieti noderēt.

Viņš arī akcentē, ka, neskatoties uz augsto bezdarbu, publiskajā telpā ir pietiekami daudz uzņēmēju viedokļu, ka trūkst viņu prasībām atbilstošu darbinieku. “Patlaban toni darba tirgū nosaka darba devējs. Turklāt ir daļa darba meklētāju, kas izvēlas nestrādāt, ja netiek piedāvāta viņu vēlmēm atbilstoša darba samaksa un apstākļi.”

Runājot par reālo situāciju darba tirgū, esot jārēķinās arī ar ēnu ekonomiku, jo Valsts darba inspekcijas dati rādot, ka aptuveni trešdaļa bezdarbnieku ir nelegāli nodarbināti.

Kā ziņots, reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā ir 15,3%, kas, salīdzinot ar jūlija sākumu, ir nokrities par 0,3%, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotā operatīvā informācija uz šā gada 2.augustu.

Bez darba patlaban reģistrēti 173 312 cilvēki. Salīdzinoši – jūnija beigās reģistrētā bezdarba līmenis valstī bija 15,6%.

Viszemākais bezdarba līmenis reģistrēts Rīgas pilsētā – 11,3%, kurai seko Ventspils ar 11,4% un Jelgava ar 11,7%.

Reģionu griezumā zemākais bezdarba līmenis ir Rīgas reģionā – 12,3%, kam seko Zemgales un Kurzemes reģioni ar 16,4%. Vidzemes reģionā bezdarba līmenis ir 17,1%, bet Latgalē – 22,4%.

Pieaug arī NVA reģistrēto vakanču skaits – uz 2.augustu darba devēji bija reģistrējuši 3279 aktuālās vakances, kas ir par 117 vakancēm vairāk nekā uz 26.jūliju un par 607 vakancēm vairāk nekā uz 1.jūliju.

NOZARE.LV

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
26

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
28

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Komiksi lauž laika sienu

00:00
14.11.2025
18

Cēsu muzejā atklāta franču mākslinieka Žoela Aleksandrā izstāde “Cēsis 1577”. Tajā zīmējumos atainoti notikumi Cēsu pilī 1577.gadā, kā tos aprakstījuši dažādi hronisti. “Mums šķiet, ka komiksi sais­tās ar jokiem. Francijā komiksu mākslai ir senas tradīcijas. Komikss satuvina laiku, sagrauj laika sienu starp 1577.gadu un šodienu. Kaut zīmējumos attēloti notikumi tālā pagātnē, saprotam, ka tajos ir […]

Saksofonisti pieskandina dzelzceļa staciju

00:00
13.11.2025
136

Tos, kuri svētdien (09.11.) pusdienlaikā bija Cēsu dzelzceļa stacijā, sagaidīja skanīgs pārsteigums. Daudzi bija atnākuši, lai būtu klāt nebijušā notikumā. Te muzicēja 65 dažādu paaudžu saksofonisti no visas Vidzemes. Novembris ir saksofona radītāja Ādolfa Saksa dzimšanas mēnesis. Šogad viņam 211.jubileja.Pirms trim gadiem A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pedagogi Jānis Jansons un Zintis Žvarts sarunā saprata, ka  […]

Uzņēmēju interesēs maina auto stāvēšanas režīmu

00:00
12.11.2025
453

Aizvadītajā ceturtdienā Cēsu centrā uzmanīgākie autobraucēji pamanīja ko nedaudz mainītustāvēšanas atļaujas zīmēs, un piektdien arī Cēsu novada pašvaldības mājaslapā parādījies paziņojums par jauno kārtību – pilsētas centrā noteiktos ielu posmos, kas vijas ap Vienības laukumu un Vidzemes koncertzāli, ir pagarināts kritiskais laiks, kad šoferiem jāpieskata sava auto stāvēšanas ilgums. Ja līdz šim Vaļņu, Raunas, Izstādes […]

T/c VALLETA Valmierā aicina uz ATLAIŽU BRĪVDIENĀM

13:28
11.11.2025
40

Atsvaidzināt rudens garderobi, iegādāties nepieciešamās lietas ziemai, sākt gādāt Ziemassvētku dāvanas, turklāt, iepērkoties ietaupīt un varbūt pat laimēt. Šādu iespēju 15. un 16. novembrī atkal piedāvās Latvijā lielākais tirdzniecības centrs ārpus Rīgas – VALLETA, aicinot reģiona iedzīvotājus apmeklēt ATLAIŽU BRĪVDIENAS. Divas dienas – sestdien un svētdien – rudens un ziemas kolekciju apavus būs iespējams iegādāties […]

Tautas balss

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
24
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
22
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
30
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
19
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
20
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Sludinājumi