Ne visi uzņēmumi Latvijā vēlas attīstīties un ir tam gatavi, taču no valsts puses ir jābūt izstrādātai politikai, kas veicinātu uzņēmumu attīstību un sniegtu tam atbilstošu atbalstu, šodien Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (ATPL) rīkotajā diskusijā par kapitāla tirgu attīstību Latvijā sacīja Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Vjačeslavs Dombrovskis.
Dombrovskis klātesošos iepazīstināja ar pētījumu par inovatīvo uzņēmējdarbību Latvijā. Šī pētījuma laikā 2008.gadā Latvijā tika aptaujāti 1267 mazie uzņēmumi (darbinieku skaits līdz 50 cilvēkiem). Šogad atkārtoti tika aptaujāti tie paši uzņēmumi, taču 117 firmas atteicās piedalīties un vēl 210 firmas bija bankrotējušas vai nebija vairāk atrodamas.
Pētījuma laikā iegūtie dati liecina, ka 22% uzņēmumu ir kredītlīnijas bankās un 49% no tiem pēdējo divu gadu laikā ir mēģinājušas tās pagarināt vai atjaunot. 74% uzņēmumu kredītlīnijas tika pagarinātas. Arī lielākajai daļai – aptuveni 70% – firmu kredītlīnijas netika samazinātas, kas, Dombrovska vērtējumā, ir apliecinājums, ka tiem mazajiem uzņēmumiem, kuriem jau bija kredītlīnijas, nav bijušas ievērojamas problēmas ar jau esošajām saistībām.
Neskatoties uz to, ka pēdējo divu gadu laikā bankām tiek pārmests, ka netiek kreditēti uzņēmumi, pēc Dombrovska domām, nav pietiekami daudz pierādījumu tam, ka bankas ir slēgušas pieeju kredītresursiem. Vairāk nekā 80% no aptaujātajiem mazajiem uzņēmējiem pēdējo divu gadu laikā nemaz nav prasījuši bankai kredītu. No tiem, kas prasīja, teju 8% arī saņēma kredītu, 5,7% uzņēmumu kredīts tika noraidīts, bet atlikušajiem – daži prasījumi tika apmierināti, daži noraidīti.
Vienlaikus pētījuma atklāj, ka 2010.gadā tikai 18% un 2008.gadā 14% no tiem, kas nebija prasījuši kredītu, to nedarīja tāpēc, jo zināja, ka to nesaņems, bet lielākā daļa nejuta pēc kredīta vajadzību. Kā skaidroja Dombrovskis, šie dati apliecina, ka ne visi uzņēmumi vēlas attīstīties un ne visi ir izstrādājuši investīciju plānus, kas ļautu uzņēmumam attīstīties.
Viņaprāt, kreditēšanas kritums ir vairāk atkarīgs no tā, ka pēc tiem nav pieprasījuma, nevis bankas būtu “slēgušas” pieeju resursiem.
Vienlaikus ekonomists uzsvēra, ka finansiālā attīstība veicina arī ekonomisko attīstību un tāpēc kredīti ir ļoti svarīgi. Viņš akcentēja, ka ir nepieciešami valsts veikti pētījumi par to, kāpēc uzņēmumi, kas ir spējīgi, nav auguši un attīstījušies. Šādi pētījumi nepieciešami, lai valsts varētu izstrādāt noteiktu un “gudru” politiku, kā veicināt attīstību. Viņš uzsvēra, ka attīstība nenotiek pati par sevi un tā nav garantēta.
“Ir diezgan viegli saprast, kāpēc valstis paliek neattīstītas, bet ir grūtāk nodrošināt ekonomisko attīstību,” pauda Dombrovskis, sakot, ka, lai attīstītos, valsts pārstāvjiem jābūt ieinteresētiem tajā, ko viņi dara. Savukārt, lai valsts tiktu pie labiem politiķiem, ir nepieciešami prasīgi vēlētāji, kas šos tautas pārstāvjus ievēlētu.
Kā ziņots, ATPL sadarbībā ar vērtspapīru biržu “NASDAQ OMX Riga” un Rīgas Ekonomikas augstskolu šodien rīko semināru par kapitāla tirgu attīstību Latvijā.
Semināra laikā tā dalībnieki diskutēs par Latvijas kapitāla tirgus attīstību un iespējamajiem scenārijiem, kādi soļi nepieciešami, lai vecinātu valsts un privāto kompāniju piekļuvi kapitāla tirgiem, kā arī par mazo un vidējo uzņēmumu finansējuma iespējām. Tāpat tiks runāts par akciju tirgiem kā vienu no tirgus attīstības metodēm.
NOZARE.LV
Komentāri