Neskatoties uz to, ka vēl jūnijā gada deflācija bija 1,4%, banku ekonomisti un analītiķi prognozē, ka jau šā gada nogalē Latvijā atkal būs vērojama inflācija.
Biznesa portāla “Nozare.lv” aptaujātie ekonomisti atzīst, ka inflācijas dzinējspēks ir tieši ārējie faktori un straujais energoresursu cenu kāpums, kas jau jūnijā bija priekšnoteikums tam, lai, salīdzinot ar maiju, patēriņa cenas būtu augušas par 0,4%.
“Swedbank” vecākā ekonomiste Lija Strašuna prognozē, ka jūlijā un augustā atkal būs mēneša deflācija sezonālu faktoru dēļ, taču jau rudenī pastāv iespējamība, ka atkal vērosim nelielu mēneša inflāciju un gada beigās arī inflāciju jau gada griezumā.
Viņa gan patēriņa cenu kāpumu jūnijā par 0,4% vērtē kā pārsteidzošu, norādot, ka to veicināja arī pakalpojumu cenas, kas pirmo reizi pēdējā gada laikā bija palielinājušās par 0,1%.
“Tas liek domāt par attieksmes maiņu sabiedrībā, proti, uzņēmumi domā, ka iedzīvotāji ir gatavi akceptēt augstākas cenas. Tomēr tādējādi palielinās risks par tā saucamo “divu ātrumu sabiedrību”, jo, pat ja lielai daļai no sabiedrības pirktspēja vairs nepasliktinās, vēl joprojām ir aptuveni 20% no ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem, kam nav darba un kuri nevar atļauties palielināt savus tēriņus augstāku cenu dēļ,” sacīja Strašuna.
“SEB bankas” makroekonomikas eksperte Daiņa Gašpuita skatījumā patēriņa cenas turpina strauji virzīties inflācijas virzienā. Nozīmīgākie faktori, kam ir noteicošā loma cenu pieaugumā būs administratīvi regulējamām cenām, galvenokārt siltumenerģijas tarifiem, izmaiņām nodokļos un notikumiem eirozonā. Tāpat Gašpuitis norāda, ka liels svārstīgums un grūti prognozējama ir arī pārtikas un naftas un attiecīgi naftas produktu cenu turpmākā dinamika.
“DnB Nord bankas” analītiķis Pēteris Strautiņš spriež, ka jūlijā un augustā kritīsies kopējais cenu līmenis, kā tas mēdz notikt šajā gadalaikā, taču diez vai cenas noslīdēs zem pērnā gada decembra līmeņa, kas bija cenu zemākais punkts jau aizvadītajā ekonomikas lejupslīdes fāzē.
Vidēji iepriekšējos desmit gados cenas jūlijā kritušās par 0,1%, augustā par 0,4%, un Strautiņš domā, ka arī šis gads nebūs izņēmums, taču jau rudenī cenu kāpums atsāksies. Cenu kāpumu rudenī noteiks gan gāzes akcīzes nodoklis, kas atkal palielinās apkures izmaksas, gan arī pieaugošās piena produktu cenas. Tāpat rudenī noteikti dārgāk maksāšot graudi, tātad arī maize un pēc kāda laika arī gaļa kļūs dārgāka.
“Visdrīzāk, jau līdz šī gada beigām būsim atgriezušies pie inflācijas arī gada griezumā,” prognozē eksperts.
Savukārt Strašuna bilst, ka deflācija jeb cenu samazināšanās nav obligāts konkurētspējas uzlabošanas priekšnosacījums, bet svarīgi, lai cenu kāpums ir lēnāks nekā konkurentiem. “Ja spēsim konsekventi kāpināt produktivitāti, tad jau turpmākais cenu kritums nemaz nebūs nepieciešams. Tomēr jāņem vērā, ka zemas inflācijas apstākļos pasaulē mēs nevaram atļauties strauju cenu kāpumu,” brīdina “Swedbank” ekonomiste.
“Swedbank” vidējā patēriņu cenu deflācijas prognoze 2010.gadam pašlaik vēl saglabājas 2% apmērā.
Kā ziņots, šā gada jūnijā vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, bija par 1,4% zemāks. Precēm cenas ir pieaugušas par 0,1%, bet pakalpojumiem – samazinājušās par 5,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, palielinājās par 0,4%. Precēm cenas pieauga par 0,5%, bet pakalpojumiem – par 0,1%.
Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām jūnijā pret maiju bija cenu kāpumam ar mājokļa uzturēšanu saistītām precēm un pakalpojumiem un pārtikai, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbiem un apaviem.
Šā gada pirmajos sešos mēnešos cenas ir pieaugušas par 1,8%. Šā gada jūnijā, salīdzinot ar 2009.gada decembri, lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni bija cenu kāpumam siltumenerģijai, kas pieauga par 27,8%, degvielai, kur kāpums bija par 9,8%, augļiem, dārzeņiem un kartupeļiem, kur cenas auga par 32,9%, kā arī cenu kritumam apģērbam par 4,4%, telekomunikāciju pakalpojumiem par 2,5% un gaļai un gaļas izstrādājumiem par 1,9%.
NOZARE.LV
Komentāri