Vienu no jautrākajiem un ritmiskākajiem pēdējā laika koncertiem Cēsīs, Izstāžu namā, sarīkoja grupa “Gosti”, kura sevi pirms pāris gadiem Rīgā pieteikusi
kā urbānā folka pārstāve.
Koncertā ar moto „Ritma talka” skanēja visai komplicēti skaņdarbi kontrabasam, klavierēm, flautai, trompetei, klarnetei, sitaminstrumentiem un balsij, bet mūzikai visur klāt esošais ritms – vai tā būtu smeldzīga, vai prieka pilna – piešķīra dvēseli, kura klausītājus nespēja atstāt vienaldzīgus.
Programmā bija iekļautas Līgas Celmas, Jēkaba Nīmaņa, Kristapa Pētersona un Anda Klučnieka kompozīcijas – dažādu tautu folklora mūsdienīgā apdarē. Klausītājus saistīja dienvidtautu melodiju pievilcīgais temperaments, kuru papildināja dažādas dabas skaņas, lai palīdzētu iedomāties, kā Bali tiek izsaukts guru. Skaņu biezoknī ieveda ziemeļtautu melodijās mājojošais mistiskais spēks. Tas aizveda uz ledū stingstošo Grenlandes salu un sāmu apdzīvotajiem bagātīgo medību apgabaliem. Tālu zemju atmosfēras veidošanā ar ritmu tika iesaistīti arī klausītāji, piemēram, ar plaukstu un elpas palīdzību radot Grenlandes stindzinoši auksto vēju.
„Gosti” sarīkotajā muzikālajā ceļojumā bija apstāšanās Balkānos, lai ar viņiem kopā pagaustos par sliktiem laikiem, Francijā, lai apjūsmotu senfranču kultūru, un Izraēlā, lai palīksmotos kopā ar ebreju puisi. Atgriešanās mājās no melodiju un ritmikas pilnā ceļojuma bija ne mazāk aizrautīga, dzīvojot līdzi netradicionālā stilā „Gostu” izpildītajai latviešu folkloras apdarei „Aiz tā lielā dūķu purva”.
Visā muzikālajā vakarā paudās kaut kas čigānisks, ja ar to mēs saprotam patiesu atbrīvotību un vēlmi gavilēt, ja ar to domājam smeldzes maigo dabu, kurā reizumis iegrimt, lai pēc tam ļautos brīvām prieka izpausmēm. Ne velti režisore Māra Ķimele, Jaunajā Rīgas teātrī iestudējot Ļeva Tolstoja lugu „Dzīvais mironis”, galvenajam varonim – pārtikušam muižniekam, kurš meklē izeju no ikdienas, uz teātra skatuves pretī likusi grupu „Gosti”. Bet tumšā oktobra vakarā „Gosti” cēsniekiem apliecināja, ka katrā tautā ir ritmi, kas vairo dzīvesprieku, neatkarīgi no tā, cik ilgi diennaktī spīd saule.
