Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Dzīvē ir viss, ko vien var vēlēties

Druva
23:00
08.06.2007
25

Jaunpiebaldziete Dace Bišere – Valdemiere ir divu bērnu – Beātes un Kārlīša – mamma. Jauna sieviete, kura atzīst, ka bērni dzīvē nav apgrūtinājums, bet gan papildinājums.

Ar Daci tikāmies Jaunpiebalgā, viņas lauku mājās, par kurām pati Dace saka – tā ir miera osta.

“Abi ar vīru atnācām no Rīgas pirms pieciem gadiem, kad gaidījām meitiņu. Toreiz nolēmām, ka savu dzīvi veidosim šeit. Darba ir daudz. Piecu gadu laikā esam jau nedaudz iekopuši mājas apkārtni, bet darāmā netrūkst. Ir tikai divas rokas un divas kājās. Reizēm liekas, ka ir neiespējami visu pagūt,” saka Dace un atminas, ka bijis jauki burzmaino Rīgas dzīvi mainīt pret mieru vecvecāku mājās.

“Mani Rīga nesaista. Viena diena jau ir par daudz. Man patīk būt pie dabas. Patīk iznākt pagalmā, atgulties un justies netraucētai. Jā, liekas, dzīvojam dziļos laukos, bet arī te, ja ir vēlēšanās, var atrast darbu un nopelnīt. Viss atkarīgs no katra paša. Ja negribēs un čīkstēs, ka dzīvojam laukos, ka te nekā nav, tad arī nekas nebūs,” saka Dace.

Jautāta, kā viņai izdodas apvienot mammas un darba pienākumus, Dace atklāj, ka daudz pretī nākusi darba vieta, kura viņai ļauj strādāt laikos, kad viņa var un bērni ļauj.

“Man ir brīvais darba režīms. Galvenais ir padarīt, nav svarīgi, vai es to paveicu no rīta, pa dienu vai vakaros, kad bērni jau nolikti gulēt. Taču nenoliegšu, ka reizēm viss iet pa gaisu un liekas, ka ir par daudz. Bet patiesībā nav tik traki. Ja visu apdomāju, saplānoju laiku, tieku galā. Jā, kādreiz negribas mosties no rīta sešos, bet pie visa pierod. Un kādreiz vakaros izeju laukā, paravēju, un tas man dod milzīgu spēku un jaunu enerģiju,” stāsta Dace un piebilst, ka daudz spēka gūst no saviem bērniem.

“Mēs ar vīru esam tādi pasaules cilvēki. Dzīvojam procesā. Strādāt atsāku, kad Kārlītim bija vēl tikai seši mēneši. Man ik pa laikam vajag iziet cilvēkos. Ar jaunāko, Kārli kopā daudz kur braucam. Ņemu viņu visur līdzi, un mums abiem labi iet. Ar Beāti tā nesanāca. Viņa ir ļoti aktīva, bet brālītis mierīgs. Mēs visu sarunājam. Arī uz darbu ņemu viņu līdzi. Reiz kolēģe man jautāja, kāpēc nāku uz darbu un strādāju? Kāpēc neizbaudu mirkļus kopā ar bērnu? Bet es izbaudu! Izbaudu , ka man ir bērns, darbs un mājas. Man ir viss! Un strādājot nenodaru Kārlītim pāri ne cik. Viņš man ir līdzi, mēs parunājamies, un es pastrādāju,” saka divu bērnu māmiņa un turpina: “Pie atziņas, ka bērns var būt visur līdzi un netraucēt, nonācu pavisam nesen. Kad gaidīju Kārli, pagastā notika kursi, uz kuriem gāju arī es. Eksāmens un gala darbs sanāca jau tad, kad Kārlis bija piedzimis. Un tā mēs abi kopā visu šo laiku mācījāmies. Tad arī sapratu, ka bērns nav šķērslis. Ja kāds saka, ka nav varējis kaut ko izdarīt, jo ir bērni, tad tā ir atruna. Bērns ir dzīves papildinājums. Un tikai.”

Dace stāsta, ka katram bērnam ir savs raksturs. Arī pieredze un mammas gudrības nāk ar laiku. Kas licies sarežģīti pirms pāris gadiem, tagad ir nieks.

“Beāti audzinot, pat piecas minūtes nekur rindā pastāvēt nevarējām. Bet viss jau mainās. Toreiz taustījos, nezināju, kas un kā būs. Tagad ir daudz citādāk. Zinu, ka tagad esam šādā attīstības posmā, vēlāk būs cits. Ar gadiem cilvēks kļūst gudrāks… Arī otru bērnu izprotu un jūtu citādāk,” atzīst Dace un piebilst, ka mājas ir tā vieta, kas satur visus kopā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
16

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
48

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
87

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
47

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
103

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
57

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
9
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
27
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi