Straupē šonedēļ viesojas Rozenu dzimta. Sabraukusi no visas pasaules, lai satiktos kārtējās Rozenu dienās.
”Straupe mūsu dzimtai ļoti nozīmīga vieta. Ar to cauri gadu simtiem saistās atmiņas. Pirmoreiz Rozenu dienas notiek Straupē, un te esam atbraukuši kuplā
pulkā – septiņdesmit,” stāsta Rozenu ģimeņu apvienības priekšsēdētājs Klauss fon Rozens un uzsver, ka dzimtā ir ap 140 Rozenu, kuri dzīvo Vācijā, Austrijā, Amerikā, Kanādā, Brazīlijā, Šveicē, Polijā, Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā. Rozenu dzimtā ir zviedri, vācieši, poļi, krievi.
Heike Dītmane, dzimusi Rozena, pastāstīja, ka viņas vectēvs 1909. gadā Lielstraupes pilī rīkoja pirmās
Rozenu dienas. “Toreiz nolēma, ka jāpēta mūsu dzimtas saknes. Tēvs atrada dokumentu, kas datēts ar
1278.gadu, kurā ir uzvārdi, ģerboņi.
Tajā teikts, ka Valdemārs apprecējis Pleskavas pārvaldnieka meitu,” stāsta Heike Dītmane un piebilst, ka cauri laikiem Rozeni šo pili pazaudējuši, līdz 1856.gadā par dārgu naudu atpirkuši. Un dzimtai tā vienmēr bijusi ļoti svarīga.
“Visiem gribas būt vienotajā savienībā. Tā kā Igaunijā strādāju arī kā mācību spēks, tāpēc uzņēmos dzimtas dienu rīkošanu. Nākamgad to darīs jaunākie brālēni un māsīcas.
Tās notiks Tīringē,” saka Klauss fon Rozens un piebilst, ka pēdējos gados tikšanās kļūst aizvien kuplāk apmeklētas. Šajā reizē jaunākajam dzimtas pārstāvim divi gadi, vecākajam teju astoņdesmit.
Rozeni pabija Rozulā, kas kādreiz bijusi viņu īpašums. Runājot par novada nosaukumu, dzimtas pārstāvjiem savs ieteikums – Rozulas novads, jo tas nozīmē – vieta, kur dzīvo Rozeni.
Straupes baznīcā notika Rozenu dzimtai veltīts dievkalpojums, kurā kalpoja Rīgas vācu draudzes mācītājs Martins Grāls un Straupes draudzes evaņģēliste Daiga Ummere.
Rozenu dienas notika nedēļu.
Sarmīte Feldmane
