Otrdiena, 20. maijs
Vārda dienas: Lita, Sibilla, Teika

Dziesma sirdī atbalsota

Druva
23:00
01.05.2008
7
200804302349086362

Diriģente Līga Priedīte uz Dziesmu svētkiem brauks kopā ar senioru kori ”Ābele” un jaukto kori ”Tikko”. Abi kolektīvi skatē nopelnīja augstu žūrijas vērtējumu. Diriģente atzīst, ka repertuārs nav viegls, īpaši senioriem grūti paceļams. ”Seniori ne ar varēšanu, bet dziedātgribēšanu panāk to, ko citi kori,” uzsver diriģente un ar gandarījumu atceras svētku virsdiriģenta Māra Sirmā uzslavas dziedātājiem par mirdzošajām acīm. ”Ir svarīgi, kas sēž aiz žūrijas galda. Diriģenti, zinu, kas kuram ir būtisks, to arī īpaši vērtēs. Kā virsdiriģents Jānis Zirnis saka – kā sirdspuksti saskanēs, tāds arī būs vērtējums,” saka pieredzējusī diriģente un turpina: ”Nekad Dziesmu svētkos nav bijušas vieglas dziesmas. Vai Emila Melngaiļa ”Jāņu vakars” ir viegla? Vai vīru korim ”Mūžu mūžos ” nav sarežģīta? Bet to grūtumu koristi mīl, jo jūt to emocionālo stīgu, kas ir šajā dziesmā. Vai kāds ir pārbaudījis, kuras no iepriekšējo Dziesmu svētku dziesmām dzied šodien? Tā ir atbilde, kuras dziesmas, neatkarīgi no sarežģītības, kori dzied labprāt. Dziedot dziedātājs savu izjūtu pieliek klāt, ja mūzika, vārdi viņā neatbalsojas, koris dziesmu atgrūž.” Līga Priedīte atceras, kā savulaik vīru koriem meklēts Dziesmu svētku repertuārs. Haralds Mednis saaicinājis diriģentus, katrs līdzi ņēmis savu repertuāru, tad kopā arī vētījuši, kas skan, kas ne.

”Atceros, Limbažos bija vīru koru skate. Koris stāv uz skatuves, man jāpieiet pie žūrijas galda un jāizlozē dziesma. Izvilku ne to skanīgāko. Pēc skates Leonīdam Vīgneram jautāju, kā koris nodziedāja. Viņš tā paskatījās un noteica: ”Kā? Nevajag tādus… dot dziedāt.” Kopkoris šo dziesmu svētkos nedziedāja,” stāsta Līga, tā dodot atbildi daudziem koristiem, ka prasības un pārbaudījumi ne tikai pēdējos gados tik stingri, un arī to, ka repertuārā bijušas dziesmas, kuras dziedātājiem negājušas pie sirds.

”Jau Leonīds Vīgners rakstīja, ka ne visi virsdiriģenti ir tādi pēc šī vārda jēgas. Ne katrs savās rokās, izjūtās var paņemt kopkori, ne katram kopkoris dod pretī dziesmu. Dūmiņš, Mednis, Vīgners – visi, kuri dziedājuši, viņu roku vadīti, pazīst tās īpašās izjūtas, kad diriģents izvilina skaņu, ” atmiņās kavējas Līga Priedīte un piebilst, ka arī pati salidojumā diriģējusi apvienoto vīru kori un tās izjūtas un gandarījums neizdziest. Nav jau Latvijā daudz dāmu, kuras diriģē vīru korus.

1960. gadā ar konservatorijas absolventes diplomu Līga ieradās Cēsīs. Tūlīt arī piedāvāts būt RCP vīru kora diriģentei. Vēlāk ilgus gadus viņa vadījusi Cēsu mūzikas vidusskolas kori, bijusi kora ”Beverīna” kormeistare, vīru kora ”Cēsis” un kora ”Kopsolis” diriģente. ”Ar Ēriku Derumu sacensties nevaru,” smej Līga Priedīte, jo viņas audzēknis ir sešu koru diriģents. ”1979. gadā Imants Kokars ierosināja, ka rajonā vajag vīru kori. Oktobrī kopā sanāca 12 lauksaimnieki, daudzi no Raunas. Jau nākamā gada martā bija skate, un tikām uz finālu, bet 1980. gada Dziesmu karos ar ”Ķekavu” un ”Carnikavu” dalījām 3.vietu, pēc pieciem gadiem bijām pirmajā vietā. Ieguvām Tautas kora godu,” stāsta Līga un atzīst, ka vienmēr atceras Imanta Kokara teikto, ka pēc diriģenta uznākšanas var pateikt, ko vērts gaidīt no kora uzstāšanās. Ar katru savulaik vadīto kori saistās dziesmoti panākumi, kopā būšana, braucieni pasaules ceļos.

”Padomju laikā ar koriem esmu izbraukājusi visas tālaika brālīgās republikas. Tie ir iespaidi, kuri neizbālē. Palapoju albumu, ataust atmiņā kalni, labsirdīgie un atklātie cilvēki,” stāsta diriģente. Bet 1995. gadā ar kora dziesmām ceļasomā sākusies Eiropas zemju iepazīšana. Tad tika rīkoti Baltijas un Ziemeļvalstu Dziesmu svētki. Tajos vīru kori piedalīties nevarēja. Tad radās ”Tikko”. Ar šo kori Līgai izdzīvoti dvēseliski mirkļi konkursos un koncertos. ”Tā man bijusi milzīga balva – dzīvot starp cilvēkiem. Tik daudz pasaulē gūts prieka. Ar savējiem kopā pasaule iepazīta. Ja nebūtu diriģente, vai tik daudz piedzīvotu,” ar prieku acīs saka diriģente un stāsta par brīnišķīgo braucienu uz Norvēģiju, kur pēc uzstāšanās baznīcā skanējusi aplausu vētra, kā, saviļņota un gandarīta, gājusi paklanīties. Cits stāsts ir par konkursu Sopotā, kur dzirdēts fantastisks filipīniešu koris.

Dziesmu svētki diriģentam ir tāds neliels atelpas brīdis. Bet ja esi vadītājs vairākiem kolektīviem? ”Šie vārdi: “Diriģent, kad būsiet pie mums?” ir tik sāpīgi. Protams, katram korim gribas, lai diriģents ir ar viņiem. Kad būšu pie ”Tikko”, kad pie ”Ābeles”, nezinu. Un visgrūtāk ir gājienā,” gluži praktiskas problēmas atklāj Līga Priedīte. Viņa arī pauž prieku par gaidāmajiem svētkiem un ar īpašu nepacietību gaida noslēguma koncertu ar lielo sadziedāšanos. ”Repertuārā jābūt dziesmām, kuras kopā sadziedāt. Cik nepatīkams bija brīdis Skolēnu Dziesmu svētkos – koncerts beidzas, bērni grib vēl dziedāt, bet neko citu nemāk, kā tikai svētku repertuāru. Sāka atkārtot. Ir visiem jāmāk tādas pēcdziedāšanas dziesmas. Kopā dziedāšana dara brīnumus. To zina katrs korists, kurš kaut reizi bijis Dziesmu svētkos,” saka diriģente Līga Priedīte un piebilst, ka svētkos tik labprāt savu balsi izloka līdzi virsdiriģentu žestiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Svētceļojumi cauri gadsimtiem

00:00
20.05.2025
2

Cēsu muzejā visas vasaras garumā apskatāma izstāde “Turp un atpakaļ. Livoniešu svētceļojumi viduslaiku Eiropā”. Izstāde atceļojusi no Igau­nijas, kur tā pirms gada    bija skatāma Tallinā, Nigulistes baznīcā, pastāsta Cēsu muzeja Viduslaiku pils nodaļas vadītājs Gundars Kalniņš. Runājot ar izstādes kuratoru, igauņu arheologu Erki Rusovu, radās doma, ka izstādi vajadzētu parādīt arī Latvijā. E.Rusovs skaidrojis, […]

Iestudējums aizkustina skatītājus

06:40
19.05.2025
18

Liepas amatierteātris “Krams” skatītājus priecēja Ineses Tālmanes lugas “Cerību ēnā” pirmizrādē. Klāt bija arī autore, kura atklāja, ka luga tapusi, iedvesmojoties no Rūdolfa Blaumaņa noveles “Nāves ēnā”, mēģinot iztēloties, kā toreiz jutās sievietes, gaidot mājās savus vīrus, tēvus un mīļotos, kuri bija palikuši uz ledus gabala. “Tas ir stāsts par mātes un meitas attiecībām, zvejniekciema […]

Remontē ceļu, kas ved cauri Liepai. Pārvietos Lodes akmeni

00:00
19.05.2025
106

Liepas iedzīvotāji, kā arī tie, kuri dodas ceļā uz Valmieru, ievērojuši, ka šoseju no pagasta centra uz Valmieras pusi remontē, uzlabo arī sabiedriskā transporta pieturu. Arī lielais akmens ar uzrakstu “Lode”, kas atrodas šosejas malā netālu no dzelzceļa pārbrauktuves, izkustināts no gadiem ilgās atrašanās vietas. Ceļa remonts te sācies aprīļa beigās. Latvijas Valsts ceļu Komunikācijas nodaļa […]

Bērzu birzī divas fotoizstādes

00:00
18.05.2025
42

Brīvdabas mākslas galerijā “Miers un bērziņš” Vecpiebalgā miera un fotomākslas cienītāji šovasar var apskatīt divas stilistiski atšķirīgas fotoizstādes. Bērzu birzī, kad vēl tikai viss plaukst, atkal priecē vecpiebaldzēna Aivara Ošiņa    fotogrāfiju kolekcija “Puķes, putni, Piebalga”. Vairāk nekā 60 lielformāta fotogrāfijās Piebalgas sajūtas. “Pērn, kad atvērām galeriju, saņēmām daudz sirsnīgu atsauksmju .Bija cilvēki, kuri atbrauca vasarā […]

Ugunsdzēsēju un glābēju dienā – apbalvojumi, svinības un pateicības

00:00
17.05.2025
144

Katru gadu 17.maijā tiek svinēta Ugunsdzēsēju un glābēju diena, bet šogad šajā datumā iekrīt dubultsvētki, jo tiek atzīmēta arī 17.gadadiena ugunsdzēsībai Latvijā. Atzīmējot šos svētkus un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) ieguldījumu Latvijas un tās iedzīvotāju drošības stiprināšanā, 13.maijā Kocēnu kultūras namā godināja VUGD Vidzemes reģiona pārvaldes amatpersonas un darbiniekus. Pieminot Latvijas ugunsdzēsības 160. […]

Te ir bioreģions. Vērtība, kas jāizmanto

00:00
16.05.2025
80

Otrais bioreģiona forums bija domubiedru satikšanās, viedokļu un pieredzes apmaiņa. Arī atskats uz pusotra gada paveikto un vienošanās par turpmāk darāmo videi draudzīga un sadarbībā balstīta bioreģiona attīstībā. “Bioreģions nav tikai administratīva ideja vai stratēģisks termins. Tas ir aicinājums visiem kopā radīt vidi, lai dzīve ritētu saskaņā ar dabu. Bioreģions ir sadarbības platforma līdzīgi domājošiem, […]

Tautas balss

Darbības vārdi norāda darīšanu

18:48
19.05.2025
11
Sarmīte Feldmane raksta:

Klausāmies nākamās domes deputātu kandidātu runas, skaidrojumus, solījumus. Kāds ieskatās    sarakstu piedāvātajās priekšvēlēšanu programmās, lai izlemtu, kuru mērķi atbilst paša redzējumam un vajadzībām. Bet ir vērts arī pavērties pagātnē, kas ir šodiena. Proti, ko partijas solīja pirms četriem gadiem un kas izdarīts, vai ieceres palikušas tikai vēlmju sarakstā. Tiesa, daži šodienas deputātu kandidāti toreiz […]

Kāpēc neveidojas iedzīvotāju padomes

18:50
18.05.2025
14
Lasītāja K. raksta:

“Nez kur Cēsu novadā pazudusi virzība uz iedzīvotāju padomēm? Nolikumu martā pieņēma, bet tālāk nekas nav dzirdēts. Vai kādā pagastā cilvēki grib to veidot, vai kāds pieteikums saņemts? Jāņem vērā, ka pagaidām esam diezgan kūtri, ka vajadzīgs kāds rosinājums, atgādinājums par šo iespēju, bet viss pieklusis. Padomes būtu laba iespēja veidot saiti ar pašvaldību. Domāju, […]

Cēsīs joprojām trūkst soliņu

18:50
18.05.2025
25
Pensionāre Anna raksta:

“Cēsis sevi sauc par kultūras galvaspilsētu, bet kultūra nav tikai pasākumi. Tā ir arī iedzīvotājiem ērta, piemērota vide. Taču par to netiek domāts. Se­nioriem ir grūti Cēsis izstaigāt kājām, un ko redzam? Trūkst soliņu. Agrāk Rī­gas ielas sākumā, kur Raunas vārtu apstādījumi, uz mūra bija ierīkotas sēdvietas. Nu jau gadiem dēļi novākti, ja gribi piesēst, […]

Remontē ielas. Satiksmē sajukums

18:47
18.05.2025
19
1
Dra­bešu pagasta iedzīvotāja raksta:

“Labi, ka Cēsīs ielas remontē, tikai iedzīvotājiem un noteikti arī satiksmes organizatoriem grūti, ka to vienlaikus dara tik daudzās vietās. Gan jau būvnieki arī nevar visu precīzi paredzēt un nākas pamainīt kādu darbu. Braucēji apjūk, braukā pa pilsētu, kamēr atrod, kā tikt līdz vajadzīgajai vietai. Derētu norādes, shēmas izlikt jau pie lielajiem ceļiem, pa kuriem […]

Pašu rīkots pašu cilvēkiem

16:35
07.05.2025
45
Pārgaujas puses iedzīvotāja raksta:

“Esam pieraduši, ka visus svētku pasākumus rīko pašvaldība, bet, domāju, vairāk to sagatavošanā un norisē varētu iesaistīties vietējās kopienas. Esam taču spējīgi nākt kopā, radīt scenāriju un daudz ko paši izdarīt tā vienkārši, par atlīdzību saņemot tikai iedzīvotāju atsaucību. Protams, vajadzīgs arī pašvaldības atbalsts, bet sadarbībā varētu rasties ļoti jaunas formas pasākumi, kas vēl vairāk […]

Sludinājumi