Trešdiena, 12. februāris
Vārda dienas: Karlīna, Līna

“Dzērbenes foreles” aizvien pieprasītākas

Sarmīte Feldmane
00:00
07.11.2021
145
Zivis Dzerbene

“Rudens arī zivsaimniecībā ir ražas un sējas laiks,” saka    SIA “Verbus” īpašnieks Raivis Apsītis.

Viņš saimnieko Dzērbenes pagasta “Lejniekos”. 2003.gadā    izraka pirmo dīķi, tagad ir seši, kopā aizņem piecus hektārus. Tajos audzē foreles un karpas, citiem zivju audzētājiem    – karpu mazuļi.

“Pēdējos gados dīķsaimniecība attīstās. To apliecina arī pieprasījums pēc zivju mazuļiem.    Daudzi tos pērk rudenī, bet vairāk tomēr pavasarī. Ja ziema bijusi bargāka, zivis vai nu izsalušas, vai noslāpušas, tiek meklēti mazuļi. Šopavasar ne vienā vien saimniecībā dīķi bija tukši, mazuļu trūka, arī cena bija augstāka,” pastāsta R.Apsītis un atklāj, ka daudzi brauc uz “Lejniekiem” pēc vienvasaras karpu mazuļiem.

Skaista ainava un izmantota zeme

Doma, ka “Lejniekos” varētu nodarboties ar dīķsaimniecību, Elīnai un Raivim Apsīšiem raisījās pamazām. Pirmo ūdenstilpi izraka ieplakā, lai tā laika mājas saim­niecei Cimdu Jettiņai aiz loga skaistāka ainava. “Zeme jāapsaimnieko, gribas, lai te sakopts. Tā kopā savijas Jettes mantojuma saglabāšana, ainavas veidošana un saimniekošana. Mums ir arī dažas aitas, noēd krūmainas pļavas, lai nav jāpļauj,” stāsta “Lej­nieku” saimniece un piebilst, ka tālākais dīķis no mājas atrodas vien 200 metru un visi redzami pa logu. Raivis atklāj, ka vēl iecerēti trīs dīķi. Tos ierīko, novērtējot reljefu un vietu. “Nelielā teritorija ir ļoti dažāda: smilšains kalniņš, kur aug priedītes, un zemas, mālainas ieplakas, kur aug vien grīslis,” pastāsta Elīna, bet Raivis uzsver, ka ir arī svarīgi, lai nav daudz jārok. “Atliek uzbūvēt dambi un ielikt meniķi,” piebilst dīķsaimnieks.

Visi dīķi ir savienoti, pavasarī tajos savāc virszemes ūdeņus. Raivis uzsver, ka dīķiem jābūt nolaižamiem, ja tā nav, tad tā ir peļķe. Izmantoti dažādi meniķi. Katrā dīķī termometrs rāda, kāda ir ūdens temperatūra virspusē, kāda divu metru dziļumā. “Tā var sekot, cik daudz zivis jābaro. Foreles, ja vasara karsta, nav jābaro,” pastāsta Raivis un piebilst, ka šovasar siltākajā dīķī ūdens temperatūra bijusi teju 30 grādi. Vasaras dīķi pēc nozvejas tiek atstāti izsalšanai ziemā.

Dīķu nolaišana vienmēr “Lejniekos” ir notikums. Tad kā jau uz talku sabrauc tuvi un tāli radi un draugi. Zivju nozvejai izmanto īpašās kastes, kas atvieglo darbu. Nozvejotās zivis    ielaiž baseinos. No turienes tās nonāk pie patērētājiem.    Baseinos pa ziemu dzīvo arī vienvasaras karpas.

Apsaimniekot dīķi kā mazdārziņu

Raivim zivju audzēšana ir vaļasprieks un arī darbs. Viņš ir arī Latvijas Lauku konsultāciju centra zivsaimniecības eksperts. Zināšanas apguvis kursos un praksē. “Diemžēl Latvijā nevar iegūt akadēmisku zivkopja    izglītību. Katrs, kurš darbojas nozarē, to iemācījies, darot un gūstot pieredzi no citiem,” stāsta R.Apsītis un pauž gandarījumu, ka interesentu loks paplašinās. Par to, ka dīķsaimniecība ir perspektīva, zivju audzētājs ir pārliecināts. Viņš rosina ikvienu, kam ir iespējas, pie mājas izrakt dīķi un audzēt zivis.

“Dīķi var uzturēt un apsaimniekot kā mazdārziņu. Tāpat kā izaudzējam ģimenei kartupeļus un burkānus, var izaudzēt zivis. Arī pilsētā mājas dīķītī,” teic Raivis un uzreiz uzsver, ka zivis ir jābaro, tāpat arī dārzeņi taču neizaugs, ja tiem trūks mēslojuma. “Ja nebaros, pieauguma nebūs. Ir daudzi maldīgi priekšstati par zivju audzēšanu. Kaut vai – lai vairāk izaudzētu, dīķī jāielaiž vairāk zivju. Zivju būs vairāk, bet tās neizaugs lielas, katrā dīķī ir noteikta barības bāze. Simts līdz 200 kilogrami zivju uz hektāru, ja vairāk, visām trūks barības. Nelielā    dīķī var izaudzēt  tonnu, pat divas,” mudina R.Apsītis.

Saimniekam patīk eksperimentēt. Tā  0.25 hektāru nelielā dīķī izaudzējis  1200 kilogramus karpu. “Protams, ir riski, ja kas notiek, visas aiziet bojā un ir zaudējums. Piemājas dīķī gan nav vērts eksperimentēt, tajā bez problēmām var izaudzēt    līdz 300 kilo­gramiem zivju, un ģimenei pietiek. Vasarā var makšķerēt, rudenī dīķi nolaist un ziemai zivis salikt saldētavā kā dārzeņus pagrabā. Zivis pusgadu var turēt saldētavā. Tikai pareizi jāatlaidina, jāieliek ledusskapī, lai tas notiek pamazām,” padomu dod zivju audzētājs un atgādina, ka saimniekam ir jāseko līdzi, kas dīķī notiek, vai zivīm pietiek skābekļa, barības, kā tās jūtas.

Pēdējos gados daudzi grib audzēt amūrus un platpierus, lai tie arī tīra  dīķus. “Tā tīrīšana ir nosacīta, izēd zāli, bet atstāj arī barības vielas, lai tās var augt.    Amūrs ir specifiska zivs, tam patīk silts ūdens, jo lielāks, jo ēdīs cietāku zāli. Var turēt kopā ar karpām, taču, ja karpas baro, arī amūrs ēdīs barību, ne zāli. Ir pētījumi, lai izaugtu kilogramu liels amūrs, tam jāapēd 70 kilogrami zāles, bet tā nav zivs iecienītākā barība. Var arī ielaist vairāk karpu, un dīķis tā neaizaugs,” stāsta R.Apsītis un skaidro, ka dīķos    audzē    arī līdakas, Eiropas samus, līņus, var mēģināt brekšus, orfas, asari labi dzīvo. “Karpas kopā ar forelēm gan slimību dēļ nevajadzētu audzēt. Vai vajag audzēt visas, kas dzīvo ezeros? Karūsas ļoti lēni aug, aizņem dīķī vietu.”

Dīķis pie mājas ir arī ūdens resurss.    Tā kā vasaras kļūst aizvien karstākas, dārzu laistīšanai pietrūkst ūdens, zivju dīķis ir kā perspektīva ūdens uzkrāšanas vieta.

Dīķi jāaizsargā

Apkārt dīķiem ir elektriskais gans. Tas sargā no ūdriem. Zaudējumus rada gārņi, arī kormorāni, gauras. Bebri regulāri mēģināja apskādēt kādu dambi. “Diemžēl ar to jārēķinās. Putni kļūst aizvien drošāki. Baseinos vismaz zivis ir pasargātas,” saka R.Apsītis.

Jāmāk pārdot

R. Apsītis atzīst, ka tehnoloģiju laikmetā ir ļoti daudz iespēju, kā ražotājam nokļūt līdz patērētājam. “Tas reizē ir arī ļoti grūti, jo nav viena informācijas avota. To ir daudz, katrs patērētājs izmanto savu, arī sociālie mediji ir segmentēti. Katrs izmantojam savu informatīvo telpu,” vērtē zivju audzētājs. Viņš foreles un karpas pieved klientiem    Cēsīs, Rīgā, Jelgavā. Dzērbenē izaudzētās zivis daudzi jau pazīst kā “Dzēr­benes foreles”.    Iegādāts piemērots transports, lai    zivis    vestu pir­cējiem. “Dzērbenes foreles” savā ēdienkartē iekļauj aizvien vairāk restorānu, Cēsīs -    “Kest” un “Jāņoga”.    “Izdevīgāk ir pārdot iespējami ātrāk. Ir izveidojusies laba    sadarbība ar vairākiem darba kolektīviem. Cilvē­kiem ērti – zivis tiek pievestas klāt. Pērn uz Ziemassvētkiem karpu vairs nebija,” bilst R.Apsītis.

Ne viens vien regulāri uzsver, ka veikalos nav vietējo zivju. Tam piekrīt arī R.Apsītis. Vispirms jau    dīķsaimnieki nevar piedāvāt tik daudz produkcijas, lai ieinteresētu veikalus, kā arī nelielie audzētāji nevar atļauties pārdot zivis par tik zemu cenu, kādu piedāvā tirgotāji. Izdevīgāk tirgot pašiem, un tā pircēji var tikt pie lētākām zivīm, nekā tās būtu veikalā.

“Mums jākonkurē ar lietuviešiem. Veikalos ir viņu audzētās karpas. Var nopirkt arī Norvēģijas varavīksnes foreles,” teic R.Ap­sītis.

Domājot par nākotni, dīķsaimnieks uzsver, ka ļoti nepieciešams pārstrādes cehs. Patlaban tiek izmantots ārpakalpojums, un klienti saņem jau iztīrītas zivis, kā arī fileju.

Justies labi

Elīna un Raivis Apsīši uzsver, ka “Lejniekos” saimnieko ar prieku. “Te darbā izbaudām visus gadalaikus, redzam, kā katrs izraktais dīķis maina ainavu,” saka Elīna, bet Raivis atgādina, ka Vidzemes mālainās ieplakas ir ļoti piemērotas, lai ierīkotu dīķi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
21
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
74
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
69
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Vai to tiešām katrs ezis var…

00:00
09.02.2025
52

Latvieši nav tie, kas ikdienā dižojas, bet ir reizes, kad kaimiņiem jāparāda un pašiem sev jāpierāda, ka diženums nekur tālu nav jāmeklē. To apliecina Cēsu Izstāžu namā apskatāmā izstāde “Kas dižam dižoties”. Tajā Drabešu Amatu mājas meistaru un 45 mācekļu darbi. “Dižošanās vajadzīga, lai paši redzētu, kas paveikts, redzētu, ko citi dara, jo ikdienā dažādi […]

Ziņas par slēpošanas trašu galu… ir nedaudz pārspīlētas

00:00
08.02.2025
62
1

Ziema šogad skubina padomāt par kādu jaunu terminu starpsezonai no rudens līdz pavasarim. Ja janvārī zied vizbuļi, no sūnām spraucas gailenes un jau atgriežas gājputni…, tad nosaukt šo dabas ampelēšanos par ziemu mute neveras. Ja valodniekiem un meteorologiem nosaukuma izdomāšana šādai starpsezonai varētu būt interesants teorētisks vingrinājums, tad tiem, kuri nodarbojas ar slēpošanas trašu uzturēšanu, […]

Vajadzība pēc bezmaksas zupas porcijas palielinās

00:00
07.02.2025
210
7

Cēsīs darbojas divas zupas virtuves. Biedrības “Labāka rītdiena” uzturētajās “Karotēs” pēc siltas maltītes bez maksas var atnākt ikviens. Biedrības “Ģimenes centrs Mūsu nākotne” zupas virtuvē ēdienu piedāvā iedzīvotājiem, kuriem ir atbilstoša pašvaldības Sociālā dienesta izziņa. Zupas virtuvē “Karotes” janvārī izdalītas 3256 porcijas jeb aptuveni 1305 litri siltas zupas. Biedrības “Labāka rītdiena” valdes priekšsēdētāja Evija Jēkabsone […]

Tautas balss

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
13
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
36
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
27
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
27
7
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Vai alkohola veikalam jābūt centrā

17:17
02.02.2025
72
1
Seniore raksta:

“Kādu laiku nebiju viesojusies Cēsīs. Nu atbraucu un biju nepatīkami pārsteigta – pašā pilsētas centrā pie Vienības laukuma specializēts alkoholisko dzērienu veikals. Un tas laikā, kad runājam par Latvijas iedzīvotāju nodzeršanos, par to, ka jāsamazina alkohola patēriņš, ka lielveikalos jānorobežo plaukti, kuros tirgo alkoholiskos dzērienus. Nezinu, kam tas senais universālveikals pieder, bet brīnos par to […]

Sludinājumi