No 1. septembra a/s “Pasažieru vilciens” veikusi braukšanas maksas izlīdzināšanu pasažieru pārvadājumos visos virzienos attālumiem līdz 10 kilometriem, tā nosakot vienotu braukšanas tarifu visā Latvijas teritorijā. Valsts akciju sabiedrībā Latvijas dzelzceļš pašlaik notiek plaša reorganizācija, lai sekmētos transporta sistēmas, kuras viena no galvenajām sastāvdaļām ir dzelzceļš, attīstība. Latvijas dzelzceļa meitas uzņēmumi plāno infrastruktūras sakārtošanu, bet a/s “Pasažieru vilciens” uzsver, ka tās galvenā prioritāte ir kvalitatīvi pasažieru pārvadājumi. Un pats pasažieris kā vērtība. “Druvā” par dzelzceļa attīstības tendencēm, esošajiem plusiem un mīnusiem stāstīja a/s “Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētāja Linda Baltiņa. – Cenu pieaugums ir pasažieriem netīkamākais lēmums. Kāpēc jāmaksā dārgāk arī par braukšanu vilcienā? – Piekrītu, ka cenu izmaiņas, tarifu izlīdzināšana nav populārs solis. Bet jāpaskaidro, ka cenu tarifu izlīdzināšana ir saistīta ar to, ka Latvijā bija divas cenu politikas, divi atšķirīgi tarifi – Jūrmalas virzienā braucošajiem vilcieniem viena cena, pārējā Latvijā cita. Īsajos maršrutos cenas mainās, tās pieaug. Jo pasažieris tālāk brauc, jo biļete paliek lētāka. Piemērs- maršruts Cēsis- Rīga līdz pirmajam septembrim maksāja Ls 1.38. Pēc pirmā septembra par diviem santīmiem vairāk. Visos maršrutos vislabāk ir iegādāties mēnešbiļeti. To var nopirkt tikai darba dienām, pilnai nedēļai. Braukšana, izmantojot mēnešbiļeti, sanāk krietni lētāka. Citās valstīs mēnešbiļetes izmanto 60 līdz 70 procenti pasažieru, Latvijā tikai kāda ceturtā daļa vilciena pasažieru. Paskatījos, ka mēnešbiļetes cena, piemēram, maršrutā Rīga – Āraiši kopš septembra pieaug par Ls 1.62. – Pasažieriem interesēs, kam tiks tērēti līdzekļi, kas iegūti no biļešu sadārdzinājuma. – Tarifu izlīdzināšana ir nepieciešama, lai būtu iespējams veikt visus plānotos modernizācijas darbus, kā arī veikt maksājumus par infrastruktūras izmantošanu, kas pēdējā gada laikā ir strauji palielinājušies. Plānojot šī gada budžetu, nebija informācijas par straujo cenu kāpumu, kas notika maijā. Papildu dotāciju nav, mēs meklējam iespējas. Cenu izmaiņas nav vienīgais risinājums, vērtējam arī citus. No tarifu izlīdzināšanas plānojam ieņemt 400 tūkstošus latu, bet izmaksas ir augušas par gandrīz diviem miljoniem. Jāplāno un gads jābeidz bez zaudējumiem. -Jūs teicāt, ka maksājat par infrastruktūras izmantošanu- sliežu ceļu, peroniem, daļu stacijas ēku. Vai jūs apmierina izīrētā kvalitāte? – Mēs gribam īrēt labas uzgaidāmās telpas, mazajās pieturās ir jābūt nojumēm, ērtiem, sakārtotiem peroniem. Jābūt sabiedriskajām tualetēm, jābūt apgaismojumam, soliņiem. Piekrītu, ka ne visur tā ir. Pasažieru vilciens ir transporta operators. Mums pieder vilcieni, ritošais sastāvs ir mūsu rīcībā. Stacija, perons, tā apgaismojums ir citas juridiskas kompānijas, cita Latvijas dzelzceļa meitasuzņēmuma pārraudzībā. Pasažieru vilciens par to nevar uzņemties atbildību, komentēt šo jautājumu. Ja nopietni, tad Pasažieru vilciens maksā ļoti augstas summas par sliežu, peronu un staciju īri. Tieši tagad Satiksmes ministrijā rit diskusijas, ir jāizsaka priekšlikumi par vajadzīgo pasažieru pārvadājumos. Kolēģi risinās arī infrastruktūras jautājumus. Arī dzelzceļa pārbrauktuvju kvalitāte, gājēju pārejas pār sliežu ceļu nav mūsu kompetence, bet arī šīs lietas ir jākārto, jo, ja šajā sarunā neizvērtēt pārgalvīgos autovadītājus, kuri neatļauti šķērso pārbrauktuves, grib apsteigt vilcienus un iet bojā, tad dzelzceļš ir drošākais transporta līdzeklis. – Vai pasažieri šo apstākli ņem vērā? – A/s “Pasažieru vilciens” kā struktūra sāka strādāt 2002. gadā. Mērķis bija apzināt pasažieru skaitu, saprast, kādi ir piedāvātie pakalpojumi, ko nāksies attīstīt. Pašlaik var skaidri redzēt, ka Pasažieru vilciens ir attīstījies. Pasažieri izdara izvēli par labu dzelzceļam. Cilvēki skaita gan naudu, gan laiku, gan vērtē drošību. Pasažieru skaits ir būtiski audzis. Nekur pasaulē nav šīs tendences, ka palielinās dzelzceļa izmantotāju skaits. Iemesls – cilvēki aizvien vairāk izmanto privāto transportu. Latvijā ir izdevies šo tendenci lauzt. Viena lieta ir benzīna izmaksas, otra – milzīgie sastrēgumi. Vilcienam ir iespēja cēsnieku Rīgas centrā nogādāt ātrāk, drošāk, par ērtību vēl jādomā. 2006. gadā pasažieru skaita pieaugums pret 2005. gadu ir bijis gandrīz 18 procenti. Tas ir daudz. Šogad par pieaugumu vēl pāragri runāt, bet būs. – Pieminējāt ērtību. Vai domājat pārvadājuma kvalitāti, vai arī tā pieejamību? Godīgi sakot, varētu vilciens kursēt arī biežāk. – Mums jau divus gadus ir ieviesta elektroniskā biļešu uzskaites sistēma, ļoti precīzi varam redzēt, kā pasažieris pārvietojas, redzam ceļa mērķi. Cēsnieki brauc strādāt uz Rīgu un vakarā atgriežas mājās. Mums Cēsīm ir jādomā cits grafiks, cits vagonu skaits. Jādomā par ērtībām. Ir domāts par vilcienu, kurš no Rīgas būtu ceļā uz Valgu. Faktiski tas ir nākotnes plāns- izveidot līniju, kas kursē pāri Latvijai. No Jelgavas līdz Valgai. Notiek nopietnas sarunas, ka, atverot šādu līniju, ir prasības, lai maršrutā kursētu pavisam jauns vilciens. Jādomā par ekspresi, kas būtu ērtāk pasažieriem, īsāks laiks ceļā un ērta braukšana. Cēsnieki, valmierieši ir pelnījuši tādu pašu ekspresi, kādi jau pārvadā pasažierus no Rīgas uz Liepāju, Rēzekni, Daugavpili. Un priecājos, ka Sigulda, Cēsis, Valmiera ietrāpa šajā interešu centrā. Jauna maršruta nebūs šogad, bet tas ir tiešs plāns, iespējams, jau nākamā gada nogalei. – Tie, kas regulāri kā sabiedrisko transportu izmanto dzelzceļu, saka, ka nedēļas nogalē tas ir pārpildīts. – Uz līnijas katru dienu mēs varam uzlikt 17 dīzeļvilcienus. Piektdienas vakarā, svētdienas vakarā, pirmdienas rītā tas ir daudz par maz. Nepietiek pagaidām vēl ritošā sastāva. Satiksmes ministrijā ir uzstādījums, ka jāiegūst papildu līdzekļi, arī izmantojot Eiropas fondu naudas, lai Latvija nopirktu jaunu vilcienu. Visticamāk, dīzeļvilcienu, nevis elektrovilcienu, kā bija plānots iepriekš. Kāpēc nepērkam jaunu vilcienu? Latvijai ir bijušais PSRS infrastruktūras tīkls. Sliežu ceļu platums, kāds bija PSRS, rietumos sliežu ceļi ir šaurāki. Rūpnīcai nevar pateikt, ka gribam desmit jaunus, mums atbilstošus vilcienus. Rūpnīcā atbild: “Kad gribēsiet pasūtīt trīssimt vilcienus, tad pienāciet vēlreiz!” Ražot, mainīt tehnoloģijas priekš tik mazas valsts kā Latvija, to ceļu rūpnīcas neies. – Kā darbu ietekmēs Sabiedriskā transporta likums, kas paredz pārkārtojumus? – Sabiedriskā transporta likums attieksies ne tikai uz dzelzceļu, bet arī autopārvadājumiem. Dzelzceļš būs transporta sistēmas mugurkauls. Jaunais likums mums dod cerību, ka varētu būt tā, ka autobuss pilsētu vai apdzīvotu vietu centrā piebrauc pirms vilciena un aizbrauc pēc. Nevis cilvēkam jāgaida nākamais autobuss, lai nokļūtu dzīvesvietā. Valsts pasūtīs konkrētu daudzumu autobusu maršrutu, pašvaldības pasūtīs sev vajadzīgos. Vilciena mērķis ir maksimuma stundās lielas iedzīvotāju masas aizvest turp, kur vajadzīgs. Nevis noslogot autoceļus. Zinu absurdu situāciju, ka vilciens no Rīgas uz Cēsīm un arī pretējā virzienā kursē vēlās vakara stundās, kad pasažieru ir mazāk. Tajā laikā pēc astoņiem, deviņos reisā vajadzētu doties autobusam. – Vai jūsu starpā sākusies konkurences cīņa? – Mēs neesam konkurenti, mēs esam biznesa partneri. Esam sapratuši, ka ir cilvēki, kuri, ja jāpārvar tāls ceļš, satiksmei izvēlas tikai lidmašīnas, daļa brauc tikai ar kuģi. Tieši tāpat pasažieri, kuri izmanto autobusu, nekad nekāps vilcienā, bet ir tādi, kas labprāt brauks tikai ar vilcienu. Mūsu mērķis ir pakāpeniski radīt šo servisu tādu, lai personiskā transporta izmantotājs pārnāk uz vilcienu un arī autobusa pasažieris lai izvēlas vilcienu, jo piedāvājam drošākus un ātrākus pārvietošanās nosacījumus. Gribu labus vārdus teikt par a/s “CATA”, jo sadarbojamies. Mums ir tāda politika, ja kādā līnijā notiek remontdarbi, tad autobusi apkalpo klientus. Esam lūguši, lai autopārvadātājs to izdara par vienas biļetes cenu. Tā ir noticis. – Pieminējāt a/s “CATA”. Mūsu laikrakstā bijuši vairāki sludinājumi, ka uzņēmums meklē darbiniekus, meklē autobusu vadītājus. Vai jums ir līdzīgas problēmas? – Starp citu Latvijas dzelzceļā strādā daudzi cēsnieki. Ir biļešu konduktori no Cēsīm. Bet labu darbinieku trūkums skar un vēl skars daudzus uzņēmumus Latvijā. Mums trūkst biļešu konduktoru, bet visvairāk domājam par inženiertehnisko sastāvu. Dzelzceļa inženieri, tehnologi mums ir vajadzīgi ne tikai kā ēst, bet jau kā ūdeni dzert. Mēs ļoti nopietni cenšamies piesaistīt jaunus kadrus, daudz ieguldām pašreizējo kadru izglītošanā. Mani ļoti iepriecina, ka pēdējā laikā pasažieri ne vien sūdzas, bet saka arī labus vārdus par mūsu darbiniekiem. – Kad jūs pati pēdējoreiz braucāt ar vilcienu? – Ļoti bieži braucu ar vilcienu, lai varētu diskutēt par šīm lietām. Viena lieta, ko ziņo mans darbinieks, otra, ko redzu ar savām acīm. Es izvēlos izbraukt maršrutu. Kā pasažieris novērtēju situāciju, redzu labo un mīnusus. Ik pa laikam arī testējam braucienus, braucienu servisu. Pasažieri ir mūsu galvenā vērtība, viss, kas tiek plānots, ir viņu dēļ. Man gribētos jau tā tīri patriotiski, lai tiktu palaists ekspresis caur Cēsīm. Pilsēta man ir ļoti mīļa. Mūsu dzimta jau piektajā paaudzē dzīvo Raiskumā. Man gribas, lai viss labākais notiek šajā pusē.
Komentāri