Eiropas Savienības (ES) revīzijas ziņojumos atklājies, ka daudzi Latvijas lauksaimnieku realizētie attīstības projekti nav īstenoti saskaņā ar plānoto, līdz ar to jaunajā plānošanas periodā no ES puses ir gaidāma daudz stingrāka projektu kontrole, šodien lauksaimnieku organizācijas “Zemnieku saeima” ikgadējā kongresā sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).
“Mums ir slikts ES revīzijas ziņojums. Arī Valsts kontrole ir konstatējusi, ka daudzos projektos nav izpildīti rādītāji. Tas nozīmē, ka projektu nauda būs jāatmaksā,” sacīja Dūklavs.
Viņš atzīmēja, ka nākamajā plānošanas periodā netiks pieļautas atkāpes no projektu finansējuma, tādēļ zemniekiem nav ieteicams pirkt tehniku un paplašināt saimniecības “pirms laika”.
“Jau šogad 1.kārtā bija liels pieprasījums, mazajām saimniecībām pietrūka 1,69 miljoni eiro no izsludinātā ES finansējuma, lielajām – deviņi miljoni eiro, lai visi, kas bija pieteikušies, varētu naudu saņemt. Bet daudzi zemnieki bija riskējuši un iegādājušies tehniku. Ja viņus atstātu “aiz svītras”, rastos lielas problēmas. Pieņēmām lēmumu papildināt finansējumu, bet citu izmaiņu vairs nebūs. Katrs, kas sāks projektu pirms laika, ļoti riskēs,” sacīja Dūklavs.
Kā ziņots, šodien Ādažu Kultūras un radošās izglītības centrā notiek lauksaimnieku organizācijas “Zemnieku saeima” ikgadējais kongress.
Patlaban “Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētājs ir Juris Lazdiņš (Zemgale), savukārt valdē augkopības nozari pārstāv Artūrs Akmens (Latgale), Mareks Bērziņš (Vidzeme), Arnis Burmistris (Zemgale), Aivars Trons (Latgale), piena lopkopību pārstāv Ieva Alpa-Eizenberga (Vidzeme) un Juris Cīrulis (Zemgale), gaļas lopkopību – Kaspars Sūniņš (Kurzeme), savukārt lauku attīstību pārstāv Maira Dzelzkalēja (Zemgale).
“Zemnieku saeima” dibināta 1999.gadā un pārstāv vairāk nekā 900 biedrus, kas kopā apsaimnieko vairāk nekā 500 000 hektāru zemes un savās saimniecībās nodrošina darbu vairāk nekā 4000 darbinieku.
LETA
