Tieši uz 25. martu iznāca Valtera Paugas grāmata ”Aizrestotie ešeloni”.
Tās tapšanā piedalījušies daudzi drustēnieši. Priekšvārdu grāmatai sarakstījis ilggadējs Drustu novadpētnieks, vietējā muzeja izveidotājs un vadītājs Jānis Arājs.
”Aizrestotie ešeloni” izveidota saturā pārdomāti. Materiāls izvietots uzskatāmi. Izceltas represētās dzimtas, atsevišķi Drustu un Gatartas pagastā. Tādas Drustos bijušas 30, Gatartā – 18. Represēto personu (ārpus dzimtām) sarakstā ir 105 drustēniešu, 61 gatartieša vārdi.
Grāmatas izdošanu materiāli balstījuši Aksels Kaimiņš, Jānis Ošiņš, Aldis Pauga, Jēkabs Skrapcis, Oļģerts Skrastiņš, Drustu pagasta un Cēsu rajona padome. ”Aizrestotie ešeloni” nebūs nopērkami, visus eksemplārus autors pasniedz mācību iestādēm, represēto ģimenēm
un
viņu
piemiņas
atbalstītājiem.
Valters Pauga ir drustēnietis, dzimis 1927. gadā. Nepilngadīgs iesaukts vācu armijā. Pie Berlīnes nonācis padomju gūstā, filtrāciju pārcietis Staļinogorskas ogļu šahtās. Pārdzīvojis tuvinieku deportācijas, pret viņu, kad viņš strādāja par mērnieku un dzīvoja Rīgā, vērstas tiešas un dažādi maskētas represijas.
Kad tika atjaunots Latvijas valstiskums, V.Pauga 90. gados sāka apsekot Drustu apkaimes nacionālo partizānu cīņu ceļus. Viņu atbalstīja Jānis Rikmanis, Jānis Barons un Arvīds Ķūlis. Piedaloties skolotāja Vladimira Kovrigas vadītajiem jaunsargiem, partizānu cīņu vietās tika novietoti Baltie krusti.
Jau tad V.Pauga nolēma apzināt visu kādreizējo divu pagastu – Drustu un Gatartas – represētos ļaudis. Darbs strauji virzījās uz priekšu. Tad tika nolemts iemūžināt piemiņai represēto personu vārdus.
Par pagasta svētvietu turpināja veidoties Drustu baznīcas apkārtne. Te atdusas 1905. gada revolūcijā kritušie, viņiem jau sen uzcelts piemineklis. 30. gados te tapa piemineklis brīvības cīnītājiem, bet kritušo vārdi ierakstīti piemiņas plāksnē baznīcā. Piemineklī tika iekalti Latvijas himnas vārdi ”Dievs, svētī Latviju”. Šī bija vienīgā vieta mūsu rajonā, kur šādi vārdi saglabājās visus okupācijas gadus.
Represēto un daudzviet Krievijā zemē guldīto 58 drustēniešu un gatartiešu vārdus nolēma iemūžināt divās masīvās ozolkoka plāksnēs un tās novietot Drustu baznīcas ieejas nišās. Plākšņu autori – koktēlnieks Ģirts Burvis un arhitekts Žanis Krauklis. Plāksnes atklāja 2001. gada 5. augustā.
V.Pauga uzskata, ka viņam vēl jāpaspēj sagaidīt to dienu, kad pie Drustu baznīcas tiks atklāta piemiņas vieta pēckara kritušajiem nacionālajiem partizāniem. Daži no viņiem guldīti kapsētās, galvenokārt Drustu, vairāku bojā gājušo kapa vietas nav zināmas.
Komentāri