Par spīti nemitīgajām kampaņām, lai autovadītājus aicinātu ievērot ceļu satiksmes noteikumus, negadījumi notiek aizvien, un Cēsu rajonā pat palielinājies to šoferu skaits, kuri braukuši alkohola reibumā.
Lai noskaidrotu, kādi ir mūsu autobraucēji, uz sarunu aicinājām rajona policijas pārvaldes kārtības policijas biroja 3. nodaļas jaunāko inspektori Inesi Štrausu un kārtības policijas priekšnieku Jāni Gobu.
I.Štrausa atzīst, ka akcijas dod rezultātus, tomēr īslaicīgus. Lai panāktu noturīgu efektu, būtu nepieciešams, lai kampaņas ir nepārtrauktas un intensīvas.
Inspektore stāsta, ka visbiežāk notiek sīkās avārijas, piemēram, novietojot automašīnu stāvvietā, izbraucot no tās, braucot atpakaļgaitā. Tās visas var skaidrot ar neuzmanību: “Cilvēki nepārliecinās par kustības drošību, tomēr smagākajās avārijās pie vainas ir ātrums un alkohols.” Daudz avāriju notiek arī meža zvēru dēļ, īpaši pavasaros, kad uz ceļiem regulāri izskrien dzīvnieki.
J.Goba norāda, ka smago avāriju skaits ir samazinājies: “Pagājušajā gadā šajā laikā jau bija 14 bojā gājušie, tagad ir uz pusi mazāk.” J. Goba gan atzīst, ka statistika ir atkarīga no negadījuma apjoma, jo avārijā bojā var aiziet viens cilvēks, bet var notikt arī autobusa avārija un cietušo skaits likumsakarīgi palielinātos. Smago avāriju gadījumā bieži notiek nevis sadursmes, bet mašīnas nobrauc no ceļa un apgāžas. Lielākoties šādām avārijām iemesls ir alkohola lietošana, drošības jostu nelietošana un ātruma pārsniegšana.
“Galvenokārt jau avāriju iemesls ir pārgalvība. Tas pierādījās arī pēdējā laikā notikušajos gadījumos,” stāsta J.Goba. Policisti atklāj, ka pārgalvība kļūst ievērojami aktuālāka laikā, kad notiek ralliji. Tad adrenalīna līmenis paceļas un daudzi autovadītāji iejūtas rallija braucēju lomās.
Aizvien aktuālākas problēmas ir arī ar motociklistiem, kuri pat pilsētā brauc lielā ātrumā, lai gan viņiem jāievēro tādi paši noteikumi kā autovadītājiem. Nesen notikusi avārija pie Gaujas tilta, kur motociklists, pārgalvīgi braukdams, sadūries ar mašīnu. Motociklists pārlidojis pāri savam transporta līdzeklim un ietriecies automašīnas stiklos. Ķivere būtībā pasargājusi pārgalvīgā braucēja dzīvību.
Noteikumu pārkāpēju vidū visvairāk ir gados jauni cilvēki, pēdējā laikā aizvien vairāk protokoli tiek sastādīti astoņdesmito, septiņdesmito gadu beigās dzimušajiem. Šiem vadītājiem raksturīgākie pārkāpumi ir ātruma pārsniegšana, braukšana alkohola reibumā. Gados vecākiem šoferiem raksturīgi braukt tāpat kā ierasts to darīt visu mūžu, taču ne vienmēr tas atbilst noteikumiem.
I.Štrausa stāsta, ka šoferi, kuri tikko ieguvuši tiesības, visbiežāk neievēro ātruma ierobežojumus: „Jūnijā rakstīju protokolu puisim, kurš brauca ar 150 km/h.”
J.Goba pat ieminas, ka jaunajiem šoferiem vajadzētu noteikt ne tikai ātruma, bet arī motora tilpuma ierobežojumus, lai šoferis vispirms pierod pie braukšanas un dažādām situācijām, nevis uzreiz nopērk jaudīgu BMW un lido. I.Štrausa papildina: “Arī praktiskā apmācība varētu būt ilgstošāka, lai jaunais šoferis mācētu braukt dažādos laika apstākļos.”
Tomēr J.Goba atzīst, ka pie vainas ne tik daudz ir zināšanas, bet gan mērķis, kādēļ jaunietis vēlas iegūt tiesības – dažiem tā ir nepieciešamība, citiem iespēja izrādīties.
Šogad sastādīti jau gandrīz 900 protokoli par ātruma pārsniegšanu. Inspektore skaidro, ka tagad policijai ir vieglāk strādāt, jo ātruma kontrole vairs nenotiek stacionāri, bet gan policijas mašīnām pārvietojoties, jo tajās ir iebūvēti radari, kas fiksē ātrumu.
Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu skaitu ietekmē arī lielo pasākumu norise rajonā, jo masu pasākumos ir liels cilvēku pieplūdums. Tas rada situācijas, kas nav pierastas mierīgajiem lauku braucējiem. Turklāt daudzi iedomājas, ka šādos pasākumos policija pārkāpumus nepamanīs.
Policisti atzīst, ka bieži cieš tieši nevainīgie: „Nesen bija avārija ar cietušajiem – puisis apdzina automašīnas intensīvas satiksmes laikā nepārredzamā līkumā. Pretī
brauca automašīna, kurā atradās ģimene. Vairāk cieta tēvs un meita, māte mazāk.” Cietušie arī atzina, ka no traģiskākām sekām izglābusi noteikumu ievērošana, jo visi bija piesprādzējušies.
Aizvien ir gadījumi, kad šoferis un pasažieri ir piesprādzējušies, taču bērns ne. Cilvēki aizbildinās ar to, ka bērnu ir grūti piesprādzēt, tomēr policisti norāda, ka avārijas situācijā bērns nepaspēj noreaģēt
tā, kā to spēj pieaugušais. Tādēļ policisti iesaka bērnam piedāvāt konfekti vai kā citādāk pierunāt piesprādzēties, jo no tā var būt atkarīga bērna dzīvība.
Liela nozīme avārijas situācijās ir ceļu kvalitātei, tomēr I.Štrausa atzīst, ka: „Daudz atkarīgs arī no cilvēka braukšanas prasmes, jo katra situācija ir individuāla un tā jāmāk izvērtēt.”
Nākamajā sestdienā lasiet sarunas turpinājumu, kurā policisti atklās ikdienas darba ainas, kas dažreiz līdzinās pat trilleru sižetam.
Komentāri