Rožu laukumā Cēsīs Konrāda nams jau daudzus gadus stāv aizsegts ar celtniecības tīklu. Pirms dažiem gadiem ēku un arī bijušo mācītājmāju Torņa ielā iegādājās uzņēmums “Draugiem Group”. Īpašnieki iecerējuši namus atjaunot vēsturiskajā izskatā.
Lai iepazīstinātu ar ieceri, uzņēmēji ikvienu cēsnieku aicināja uz Rožu laukuma domnīcu. Interesentu bija pilna Izstāžu nama zāle. Tā bija viedokļu un sapņu, praktisku ieteikumu apmaiņa gan par Konrāda namu, gan Rožu laukumu.
Arhitekts Pēteris Bajārs pakavējās Konrāda nama vēsturē. Īpašnieks pagājušā gadsimta 30.gados bija iecerējis būvēt trešo stāvu, bet banka iedeva mazāk naudas un trešais stāvs tapa pusei ēkas. “Ir projekts, kur visam namam ir trešais stāvs. Gribam atgriezties vēsturiskajos 20.gados. Nams ir ļoti cietis, palikušas četras sienas. Vienas vēsturiskās durvis izmantotas kā laipa. Ieejas durvis atradām Kuldīgā. Ēka ir Cēsīm nozīmīga. Tāpat kā bijusī mācītājmāja, kas bijusi zēnu reālskola. Sākotnēji simetriska koka ēka, tad pagarināta,” stāstīja arhitekts un atklāja, ka ir uzrunāts zinošākais par koka ēku atjaunošanu Pēteris Blūms un līdz gada beigām projekts būs gatavs.
Konrāda namam pirmais stāvs paredzēts publiski pieejams, tur varētu būt kafejnīca vai restorāns, augšējos stāvos dzīvokļi, mācītājmāja iecerēta kā viesnīca. Pa vidu abām ēkām iecerēts uzcelt vēl vienu.
“Draugiem Group” runasvīrs Jānis Palkavnieks atklāja, ka būvdarbi varētu sākties nākamgad. Tiek kārtota dokumentācija. Būvniecības darbu pabeigšana atkarīga no tā, vai neietekmēs arheoloģiskie atradumi.
“Gribam dzirdēt cēsnieku viedokli. Ir arī ideja, kad Konrāda nams būs uzbūvēts, izveidot cēsnieku grupu, komandu vai ložu un domāt, kādiem namā jābūt pasākumiem, varbūt varam pat apspriest, kādai jābūt ēdienkartei restorānā. Mums ir svarīgi šī vēsturiskā ansambļa dzīvē iesaistīt pilsētniekus,” uzsvēra J.Palkavnieks.
Apskatot uzņēmēju piedāvājumu, kāds izskatīsies ēku komplekss, dažs vien iebilda, ka diezin vai vajadzētu arī jaunbūvi, kā arī izskanēja, lai kafejnīca vai restorāns nav tikai izsmalcinātajiem. Arhitekts Ģirts Runis atgādināja, ka katrai ēkai jāatspoguļo laiks, kad tā celta. Arhitektūrai jāiet pāris soļu priekšā laikam, jo jārēķinās, kad namu uzbūvēs. Katrā ziņā nav plānots veidot seno laiku kopijas.
Kad atjaunos Konrāda namu, mācītājmāju, arī Rožu laukums iegūs citu kopiespaidu. “Laukums ir pašvaldības īpašums. Pie tā ir mūsu nams, ar saviem līdzekļiem laukumu varam darīt skaistāku, svarīga arī funkcionalitāte. Var būt kails laukums, var būt ar kokiem, pagaidu mēbelēm. Sarunā ar cēsniekiem gribam noķert sajūtu, ko viņi domā, kādam vajadzētu būt Rožu laukumam,” “Druvai” pastāstīja J.Palkavnieks.
Arhitekts Ģ.Runis atgādināja, ka pilsētas nepārtraukti mainās, laukumi pārdzimst atkarībā no vajadzībām. Rožu laukums no Tirgus laukuma arī vairākkārt mainījies. “Laukums pilsētas centrā nodrošina vietzīmes un orientēšanās vajadzību. Jādiskutē, kam tajā vajadzētu būt, lai būtu iecienīts visās paaudzēs,” uzsvēra arhitekts.
Vēl pirms ierosinājumu uzklausīšanas J.Palkavnieks pauda daudziem cēsniekiem labu ziņu: “Lai nu kas, bet rozes Rožu laukumā būs.”
Laukumā jāsaglabā strūklaka, lai vasarā ir, kur atvēsināties. Ja stāda kokus, svarīgi, lai tie neaizsedz baznīcu un strūklaku. Ziemā varētu slidkalniņu, nevis sniega kaudzi. Laukumā palikusi viena kastaņa, kas katru gadu kļūst bēdīgāka. Jāstāda koki, tie nodrošina patīkamu sajūtu. Kāda cēsniece atcerējās lielās sudrabegles, kas tur reiz auga.
“Rožu laukums neraisa nekādas sajūtas, ģimenei tur nav, ko darīt,” teica kāda cēsniece, bet cita piebilda, ka tas ir auksts bruģa laukums. Noteikti jāizmanto cits segums. Vēl cēsnieki ieteica, ka varētu būt velonovietne un elektrības uzlādes iespējas, galdi, kur piesēst un apēst sviestmaizi. Ziemā varētu būt sildelementi. “Rožu laukumam jābūt dzīvam, te jānotiek pasākumiem,” ieteica cits. Domājot par Rožu laukuma nākotni, izskanēja ierosinājums gar “Harmonijas” namu sastādīt lielus kokus, lai to neredz. Viedokļu apmaiņa izskanēja, vai vecpilsētai jābūt atvērtai transportam.
Cēsu arhitekts Jānis Zlaugotnis, atgādināja, ka būtiskākais, lai kaut ko izdarītu, ir politiskā un administratīvā griba. “Jābūt koncepcijai, ar atsevišķām detaļām var deķi raustīt uz visām pusēm. Uzņēmējs pateiks – vajag transportu, bērns, ka rotaļu laukumu, zaļais – tikai kokus. Tas ir kompromiss starp iedzīvotāju, kurš dzīvo vecpilsētā, uzņēmēju, kurš te strādā, tūristu, kas grib baudīt, atpūsties. Intereses pašvaldībai ir jāsavieno,” sacīja cēsnieks un atgādināja, ka gadsimtu mijā Rožu laukuma vide bija degradēta. Laukums bija caurstaigāšanai, un gar visām pusēm brauca transports. Bija izstīdzējušas lapegles un liepas, kurām nepareizi apzāģētas galotnes, veci ceriņi. Rozes regulāri tika izzagtas. “Ko laukumā gribam parādīt, vai Jāņa baznīca jāredz? Toreiz bija lēmums, ka laukumam jābūt funkcionāli izmantojamam,” pastāstīja J.Zlaugotnis.
Ideju un vajadzību daudz, ieceres autori tās apkopos. Nākotnē “Draugiem Group” varētu būt Rožu laukuma rekonstrukcijas īstenotāji. “Esam gatavi finansiāli piedalīties. Tas ir pašvaldības īpašums, ja mums uzticēs darbus, pašvaldība vēl jautās iedzīvotāju viedokli. Gribējām iepazīstināt cēsniekus, kādā virzienā domājam, ko esam iecerējuši,” pastāstīja J.Palkavnieks un uzsvēra, ka uzņēmumā vienmēr lēmumi pieņemti, ieklausoties darbiniekos. “Tas bijis pareizi. Jo vairāk domu, ideju, jo labāk. Ne jau visas idejas tiks īstenotas, labākais rezultāts rodas diskusijās,” atgādināja J.Palkavnieks un piebilda, ka vēl pirms desmit gadiem lielākā daļa darbinieku bija no Cēsīm. Arī viens no īpašniekiem Agris Tamanis dzīvo Cēsīs.
Komentāri