Kamēr Latvijas neatkarīgās televīzijas (LNT) operatori Raiskuma Līgo nakts pasākuma skatuvi tiešraidei filmēja no skatu pacēlājiem, ”Druva” šiverēja pa apakšu, lai iegūtu informāciju, ko televīzija nefiksēs.
Iekšlietu ministram Ivaram Godmanim svinēšana nebija prātā. Viņš tikās ar tiem, kuri arī nesvinēja, bet stāvēja sardzē par svinētāju drošību. „Šeit esmu tādēļ, lai kontrolētu ceļu satiksmi. Uz Latvijas ceļiem dežurējošos policistus esmu nolēmis sveikt Jāņos. Līdzi ir siers un kvass. Saprotu, ka darbs viņiem šonakt būs smags. Bet Raiskuma ugunsdzēsējiem lūdzām ātri atgādāt laivas, jo baidāmies, ka kāds iereibušais mēģinās izpeldēties Raiskuma ezerā. Ievēroju, ka jau pasākuma sākumā publikā bija tādi līgotāji, kas jutās stingri uzvilkti. Apsolu, ka visus autovadītājus, kuri brauks dzērumā, nežēlīgi liksim karceros. Sarunu nebūs. Tas būs drastiski, jo asiņainie Jāņi vairs atkārtoties nedrīkst,” stingri, pārliecinoši uzsvēra I. Godmanis.
Jaunievēlētais Latvijas prezidents Valdis Zatlers Jāņus Cēsu pusē svinēja pirmo reizi. „Meklēju vietu Latvijā, kur Jāņos nelīs lietus,” viņš jokoja. ”Tādēļ izlēmu braukt uz Raiskumu. Esmu dzirdējis, ka šeit svētku reizē parasti nelīst. Zināju arī, ka Raiskumā vienmēr notikusi lustīga Jāņu sagaidīšana. Gribējās arī šo latviešiem nozīmīgo svētku garu sajust lielā līgotāju pulkā. Mans nodoms ir apceļot visu Latviju un redzēt, kā Jāņus svin arī citur. Redzēt novadu atšķirības, jo tieši tradīcijas liek katrā novadā Jāņus izjust citādāk. Cēsu puse man ir tuva ne tikai tāpēc, ka šeit ir viena no vecākajām Latvijas pilsētām. Vēl tas jāizpēta, bet ir ziņas, ka mana dzimta cēlusies no Cēsīm, saknes meklējamas Ziemeļu kara laikā. Gribu novēlēt, lai Cēsis dzīvo mūžīgi mūžos kā viens no Latvijas simboliem,” novēlēja Valdis Zatlers.
Jaunievēlētā Valsts prezidenta kundze Lilita Zatlere pasākumā bija ieradusies ar pašas pītu vainadziņu „Vainagus nekad neesmu pirkusi, vai nu to pinu, vai iztieku bez tā,” viņa atzina. Jautāta, vai šis pasākums nav pārāk masveidīgs, Lilita Zatlere atbildēja: „Man netraucē ļaužu pūļi. Man patīk cilvēki.
Es nekad nevarētu dzīvot dziļā vientulībā. Ja jūtos nogurusi, aiztaisu logus, durvis un esmu kopā ar sevi. Patīk pasākumi, kas notiek brīvā dabā, nevis slēgtās telpās un pagrabos, tad acij ir kur aizķerties.” Kā ir būt Latvijas prezidenta sievai? ”Esmu apjukusi, vēl nedroša, bet jūtos arī gandarīta, ka mans vīrs tam piekrita, šo pārbaudījumu izturēja,” atzina Lilita Zatlere.
Maestro Raimonds Pauls šais Jāņos bija iejuties pavāra lomā. Ar pavāra cepuri galvā viņš sēdēja pie klavierēm un sev ierastajā nopietnībā pavadīja bērnu ansambļa ”Dzeguzīte” dziedājumu. „To izdomāja Fredis. Bet arī es cienu pavārus. Sevišķi tos, kuri prot pagatavot labus latviešu ēdienus. Tādu gan vairs Latvijā nav daudz,” teica maestro. ”Dzeguzītes” spilgto sniegumu uz Raiskuma skatuves Raimonds Pauls komentēja kā stingrības rezultātu. „Lai kaut ko labu sasniegtu, ir jādresē. Man šis vārds nav sevišķi patīkams, bet tā ir,” at-zina maestro un piebilda, ka strādā Jāņos tādēļ, ka svētku svinēšana viņu jau sen vairs nesaista. „Mūsu koncertu programmas nav saistītas ar Jāņu rituāliem, ko bieži man pārmet folkloristi. Uzskatu, ka viņiem būtu taisnība tad, ja tas, ko piedāvā folkloristi, būtu iedzīvojies tautā. Ar folkloru mūsdienās aizraujas neliela grupa cilvēku. Lai viņi to arī dara. Šodien ir cits laiks un citas prasības. Šo koncertu negribu uzskatīt par Jāņu svinēšanu, jo domāju, ka pēc tā daudzi dosies uz mājām svētkus svinēt ģimenes lokā. Ļoti labi, ja mums izdodas būt kopā un kopā padziedāt,” teica maestro Raimonds Pauls.
Saeimas deputāts Vents Krauklis uz pasākumu bija atbraucis galvenokārt Paula koncerta dēļ: „Gandrīz katru gadu cenšos Jāņus svinēt tur, kur koncertē Raimonds Pauls, jo uzskatu viņu par latviešu melodijas ģēniju. Jāņi kopā ar Paulu, tas ir neaizmirstami,” viņš teica.
Pasākuma galvenais organizators, sabiedrības „L Tips” izpilddirektors Ģirts Lūsis bija nenotverams. Viņš sekoja līdzi gan notiekošajam uz skatuves, gan laukumā. Viņš izsauca ātro palīdzību sievietei, kurai sākās dzemdības.
Runājot par pasākumu, Ģ. Lūsis teica: ”Vai projekts izdevies, vērtēšu nākamajā dienā, jo, kamēr tas vēl ir procesā, pateikt nevaru. Mēs strādājam, cilvēki priecājas, viss notiek.” Ģ. Lūsis, kurš pirms diviem gadiem Raiskumā bija arī „Limuzīns Jāņu nakts krāsā” jubilejas pasākuma rīkotājs, uzsvēra – ja Raiskumā nenomainīs pagasta padomes priekšsēdētāju un sakritīs zvaigžņu stāvoklis, varēšot uzrīkot vēl kādu Jāņu svinēšanu.
Aktrise Santa Didžus, kura nepārtraukti bija uz skatuves kopā ar Fredi, atzina, ka strādāt Jāņos ir ļoti labs laika pavadīšanas veids. „Šodien to nevaru uzskatīt par darbu, jo pavadīt laiku kopā ar tik lielu Latvijas cilvēku daļu ir ļoti patīkami. Blakus ir mani kolēģi, daudz labu cilvēku. Tas nav darbs, jo šovakar neroku zemi. Jāteic, ka pirmo gadu piedalos tik vērienīgā pasākumā, bet, kad tas beigsies, došos pie savas ģimenes līgot, jo viņi ir šeit – Raiskumā.”
„Viss notiek skaisti,” sajūsmu ne-slēpa Raiskuma pašvaldības kultūras darbiniece Inga Bērziņa, gan piebilstot, ka pati zāļu vakaru labprāt pavada mazākā cilvēku lokā. ”Pasākums izdevies, jo pagasta padomes priekšsēdētājam Hardijam Ventam organizēšana izdodas,” uzteica Inga. Vai nesākat izkonkurēt Zosēnu pagasta Jāņu pasākumus? „Protams, arī pie mums šogad ir prezidents,” lepni uzsverot, ka ar šo gadu Latvijas centrs būs Raiskumā.
Bijušais izglītības ministrs Kārlis Greiškalns: ”Var redzēt, ka pie tā ir pamatīgi piestrādāts. Ļoti būtiski, ka apsargi šeit ir laipni. Pirms ierašanās nezināju, ka šeit nevarēs ienest alu stikla pudelēs. Cilvēki šim nosacījumam pretī neturas, visi ir organizēti. Tas liecina par kultūru. Esmu novērojis, ka tā ar katru gadu aug.”
Raiskuma pagasta padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents par uzvedības kultūru bija dalītās domās: “Sevišķi līdz tai vēl nav aizaugusi jaunatne. Pēc pasākuma atklājas ne tikai atkritumiem piemētāta svētku teritorija, bet pat izgāztas atkritumu urnas, ko kulturālie apmeklētāji piepildījuši.” H.Vents atzina, ka, neskatoties uz negatīvām iezīmēm, jūtas laimīgs, kaut mazliet noguris. „Redzams, ka kaut ko varēja izdarīt arī labāk, bet kopumā pasākums ir izdevies. Par to jāpateicas visiem, kuri pielika prātu un rokas, lai svētki taptu. Varu būt lepns par šiem Jāņiem, jo cik bieži svētkos koncertu sniedz maestro Raimonds Pauls?” Ziņu par pasākumu lasiet šeit. Pārējās bildes skatiet šeit</a>.
Komentāri