Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

“Draiskums” atvilina Latviju

Druva
23:00
25.06.2007
6

Svinēt Līgo svētkus uz Raiskumu bija atbraucis arī jaunievēlētais Valsts prezidents Valdis Zatlers ar kundzi Lilitu. Uzrunājot līgotājus, viņš aicināja nedarīt sev pāri un svētku svinēšanā nepārcensties.

Līgotāji uz svētkiem raiskumietim Jānim Kleinbergam piederošajā paugurainē, gleznainajā laukā plūda bez pārtraukuma. Tikmēr Valsts policijas Cēsu rajona policijas pārvaldes darbinieki stāvēja uz vakts, lai tiktu galā ar milzīgo automašīnu plūsmu. Braucot no Cēsu puses, aiz Raiskuma kroga sākās sastrēgums, satiksmi tālāk pat regulēja policisti.

„Uz pasākumu visi brauc prātīgi, bet baidos, ka nekārtības varētu būt no rīta, kad jādodas mājās,” teica Valsts policijas Cēsu rajona policijas pārvaldes leitnante Līga Ozoliņa.

Kamēr vēl maestro Raimonds Pauls nebija kāpis uz skatuves, lai visus aicinātu uz grandiozo Līgo koncertu, savlaicīgi ieradušies līgotāji uz lielā ekrāna varēja noskatīties režisora Jāņa Streiča filmu ”Limuzīns Jāņu nakts krāsā” un režisora Aleksandra Leimaņa ”Vella kalpus”. Jau draiskuma sākumā ”Druva” satika arī dažus neapmierinātos. Baiba no Rīgas atzina – nepaticis tas, ka, atbraucot uz pasākumu, nav zinājuši, cik par ko būs jāmaksā. „Kad televīzijā reklamēja Jāņu pasākumu Ventspilī, tika izstāstītas arī cenas, bet, reklamējot Raiskumu, tās nenosauca. Te jāmaksā arī par aproci, kas kalpo kā caurlaide,” aizrādīja Baiba.

Līgotāju plūsma nerima ne brīdi. Pasākuma vadītājs Fredis (Andris Freidenfelds) , sākot lielo koncertu, paziņoja, ka nakts būs makten gara un pamatīga.

Līgotāju veselību uzmanīja Cēsu rajona slimnīcas ātrās palīdzības feldšeres Dace Stonka, Arnita Kreile un šoferis Uģis Simsons. Viņi dežurēja līdz pieciem rītā. Pirmo palīdzību saņēma līgotāja, kurai sākās dzemdības.

Lielo Raiskuma Līgo nakti apmeklēja līgotāji no visas Latvijas un arī citām zemēm. Jāņus Raiskumā baudīja francūzis Rafaels, kurš ar šo latvisko tradīciju sastopoties pirmo reizi. Viņš atzina, ka tā liecina par fantastisku cilvēku, dabas un kosmosa savienošanos naktī, gaidot rīta gaismu.

Līgotāju vidū bija arī latvietis no ASV, Arizonas štata – Ēriks Grošs: „Šis jau ir trešais gads, kad braucu uz Latviju svinēt Jāņus. Esmu dzimis Vācijā, bet Latvijā jūtos labi, jo šeit māk organizēt lieliskus tautas svētkus, kas katram latvietim ir pie sirds.” Pēc maestro Raimonda Paula, lustīgu līgošanu garantēja ”Labvēlīgais tips”, Viktors Lapčenoks, Žoržs Siksna un citi, kas publikai plecu pie pleca ugunskuru gaismā lika dziedāt līdzi. Vairāk par pasākumu lasiet šeit. Pārējās bildes skatiet šeit.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
16

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
22

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
48

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
58

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
58
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
68
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
26
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
30
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi