Sestdiena, 15. februāris
Vārda dienas: Alvils, Olafs, Aloizs, Olavs

Domes deputāti vērtē naudas pieprasījumu nākamajam gadam

Sarmīte Feldmane
00:00
21.12.2021
39
Smiltenes Deputati 1

Smiltenes novada deputāti pirms lemšanas par nākamā gada budžetu apmeklē visus pagastus.

“Novads kļuvis lielāks, un    deputāti, kuri pārstāv trīs bijušos novadus, vēl tik labi nepārzina visus pagastus, to infra­struktūru un problēmas. Budžeta pieprasījumi ir saņemti, tie tiek vētīti. Skaidrs, ka visam naudas nepietiks, tāpēc, lai deputāti lemtu objektīvāk, ir jāzina, kas noteikti jāizdara nākamgad, ko var plānot vēlāk,” pastāsta deputāte Inga Ērgle un uzsver, ka šādas pagastu iepazīšanas dod priekšstatu, kādi uzlabojumi nepaciešami šajā vietā, kā arī labāk kļūst redzams, kā kurā pagastā cilvēki dzīvo.

Raunā domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš, deputāti Inga Ērgle, Jānis Āboliņš un    Otārs Putrālis, kā arī pašvaldības Fi­nanšu nodaļas vadītājs Jānis Adienis apskatīja skolu, pagasta aktu un sporta zāli, pilsdrupas, bibliotēku, muzeju, pašvaldības ēku. Visur iestāžu vadītāji iepazīstināja gan ar savu ikdienu, gan nākamā gada iecerēm, kuru īstenošanai nepieciešams paš­valdības finansējums.

Kultūras darba organizatore Linda Vecgaile domes vadību izvadāja pa    ēku, rādīja, ka      remonts vajadzīgs divām telpām, kur darbojas audēju kopa, zemskatuvē nepieciešams kosmētiskais remonts, zālē parketa grīda jāslīpē un jālako. Raunas bibli­otēkas vadītāja Digna Soboļeva “Druvai” atzina, ka svarīgākais, lai bibliotēkai būtu jaunas grāmatas un preses izdevumi, pārējais, ieskaitot datortehniku, ir. Deputāti vēlējās zināt, kādus pasākumus rīko bibliotēka, vai muzejs gatavojas akreditēties. Viesi ieinteresējās par bibliotēkas ēkas pagrabtelpām, kas izīrējamas, bet līdz šim īrnieks nav atrasts.

Raunas pagasta pārvaldes vadītāja Linda Zūdiņa atzina, ka budžeta pieprasījumā nekas nav pārspīlēts. “Bijušajā Raunas novadā ir labi attīstīta infrastruktūra, bet jaunajā novadā ir pagasti, kur    pašvaldības ēkai nomainīta puse jumta, sporta    vai kultūras nama zālē aizvien ir krāsns apkure un pie krāsnīm sakrauti klēpji ar malku. Lielākus novadus taču veidoja tāpēc,    lai infrastruktūras un pakalpojumu kvalitāte visos pagastos būtu vienāda. Katrai pašvaldībai bijušas savas prioritātes un rocība. Tagad ir viens novads, nedrīkst būt tāda atšķirība,” pārdomās dalījās deputāts, drustēnietis Jānis Āboliņš un piebilda, ka deputātiem nebūs viegli izšķirties, kam atvēlēt naudu, kam jāpagaida.

Drustos deputātu komandai pievienojās arī Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece Gita Mūrniece. Viesi apmeklēja skolu, muzeju un pašvaldības ēku, kultūras namu. “Deputāti apskatīja Apiņu tiltu pār Palsu, tam nepieciešams remonts. 2009.gadā tika nomainīta virsējā koka plātne, bet konstrukcijas ir sliktā stāvoklī,” stāstīja Drustu pagasta pārvaldes vadītāja Elīna Judina un uzsvēra, ka tilts ir ļoti nepieciešams ne tikai tiem, kuri dzīvo apkārtējās mājās, to izmanto zemnieki, braucot apsaimniekot savus laukus un pļavas. Deputāti arī pagāja zem tilta, lai pārliecinātos par tā izskatu.

Drustos jau kādu laiku tukša stāv bijušā bērnudārza lielā ēka. Ne tikai drustēniešiem, arī domei jāmeklē risinājumi, kā to izmantot. Deputāti vēl apmeklēja Gatartas pansionātu. “Tā Smiltenes domē ir laba tradīcija – pirms budžeta vētīšanas deputātiem apskatīt objektus, kuru sakārtošanai pārvaldes vēlas ieguldīt naudu,” vērtēja E.Judina.

Domes priekšsēdētājs E.Avotiņš atgādināja, ka novada    budžets vēl tiek likts kopā un vienlaikus strādāts vairākos virzienos: izstrādāta atalgojuma sistēma; pārskatīti uzsāktie    projekti, kas jāturpina; kā arī cik naudas vajag pašvaldības funkciju veikšanai un ikdienas izdevumiem.    “Pērn veidot budžetu sākām no trīs miljonu iztrūkuma. Pārskatot darbus, sabalansējām ieņēmumus ar izdevumiem. Šogad  starpība starp pieprasījumiem un iespējām būs līdzīga. Ir skaidrs, ka novadā pašvaldības darbiniekiem atalgojums ir jāizlīdzina. Ja palielinās minimālā alga, par ko, protams, jāpriecājas, palielinās pašvaldības izdevumi. Ja palielinās algas pedagogiem, tā kā pašvaldība atsevišķiem skolotājiem piemaksā,    domes budžetā atkal izdevumi palielinās,” vērtēja domes priekšsēdētājs un pastāstīja, ka pašvaldības budžets nākamgad būs ap 40 miljoni eiro. Ja divarpus līdz trīs miljonus izdosies novirzīt attīstībai, tas būtu labi.

“Katrā ziņā deputātiem būs daudz diskusiju. Kuru finanšu pieprasījumu noraidīt, kuru atbalstīt, redzot savām acīm, kam nauda tiek prasīta, zinot, kādas problēmas tajā pašā jomā ir citos pagastos, deputātam ir vieglāk pieņemt lēmumu,” pārliecināts novada domes priekšsēdētājs un uzsvēra, ka, izstrādājot budžetu, tiek domāts ilgtermiņā. “Var jau ieguldīt naudu, kaut ko steidzami glābjot. Bet, ja skaidri neredzi mērķi, ieguvumus, tas nav tā vērts. Ja ieguldām naudu, tad zinām kur un kāpēc, kāds ir rezultāts, ko gribam sasniegt,” teica J.Āboliņš, bet E.Avotiņš uzsvēra, ka nedrīkst domāt tikai par šodienu un rītdienu,  ir jāizstrādā projekti Eiropas Savienības nākamajam finansēšanas periodam.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
29
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
149
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
130
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
44
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
133
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
87
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
3
3
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
17
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
25
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
45
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
34
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi