Laikam gan esam sagaidījuši brīdi, kad teju vai ikvienā sabiedrībā satiekoties mazāk tiek runāts par laika apstākļiem, vairāk par ceļiem. Un, ja vēl braucējam nācies mērot krietnu gabalu pa grants ceļu, tad viņam stāstāmais par bedrēm un dubļu lāmām ir ne tikai izteiksmīgs, bet arī traģisks.
”Stāvoklis nav iepriecinošs, ceļu uzturētāji ar valsts atvēlēto finansējumu knapi spēj strādāt, lai ceļi nesabrūk vēl ātrāk,” atzīst VAS ”Latvijas valsts ceļi” Vidzemes reģiona Cēsu rajona nodaļas vadītājs Andris Kazāks un piebilst, ka tomēr patlaban situācija ir labāka nekā pirms pāris gadiem, kad naudas bija tikai tik, lai ceļu noplanētu
un retu reizi vēl kaut ko palabotu.
Rajona pašvaldību vadītāji apsprieda un akceptēja valsts 2.šķiras autoceļu sakārtošanas programmu novadu atbalstam 2009. – 2010. gadam. Šajā programmā iekļauto ceļu sakārtošanai mūsu rajona teritorijā katru gadu paredzēts 1 762 250 latu.
”Par šo naudu varētu uzbūvēt trīs kilometrus pilnīgi jauna ceļa.
Sarakstā pēc pašvaldību vadītāju ierosinājuma iekļauti 14 ceļu garāki un īsāki posmi, pavisam 118 kilometru garumā. Lielākoties tiks izrakti grāvji, pastiprināts grants segums, atjaunota virsma,” pastāstīja Andris Kazāks.
Nākamā gada plānā ir ceļa Cēsis – Rāmuļi – Bānūži dažādu posmu sakārtošana. Tiks veikta virsmas seguma pastiprināšana, sakārtota ūdens atvades sistēma – izrakti grāvji. Jau šovasar sāksies šī ceļa posma Saulrīti – Krīvi remonts. Darbi jau ir izsolīti, strādās VAS ”Latvijas ceļu uzturētājs” Limbažu filiāle. Ceļam uzbērs trīs kārtas šķembu un divas kārtas bitumena seguma. Šī konstrukcija nodrošinās, ka ceļš neputēs un neveidosies bedres, jo ūdens notecēs grāvī.
”Tā kā šis ir viens no intensīvāk izmantotajiem ceļiem rajonā, speciālisti vēlreiz to novērtēja un nosprieda, ka šim ceļa posmam tiks veikta vēl virsmas papildu apstrāde. Ceļš ir ļoti labs, slodzi tur, bet uzbūvēts par platu un greiders to nespēj sakopt, ūdens atvades sistēma nestrādā. Kad būvēja, ceļš bija iecerēts ar melno segumu, bet, lai taupītu naudu, no tā atteicās, taču projekts palika vecais. Ceļam jābūt astoņus metrus platam, bet tā platums ir 9,5 metri. No Krīviem līdz Vaivei ceļa posms ir labs, ” informēja Andris Kazāks.
Ne reizi vien runāts par ceļu Liepa – Smiltene. Kad A.Kazāks atgādināja, ka satiksmes intensitāte pa to ir trīs reizes mazāka nekā pa ceļu Cēsis – Vaive, Mārsnēnu pagasta padomes priekšsēdētāja Irma Vilka pauda vispārzināmo – būs labs ceļš, būs braucēji. Nākamgad paredzēts šī ceļa 5,7 kilometros veikt divarpuskārtīgu virsmas apstrādi. Tādi paši darbi 5,4 kilometrus garā posmā būs ceļam Lembis – Drusti – Vecpiebalga. Pēc grants seguma pastiprināšanas un grāvju izrakšanas labāka braukšana būs arī pa ceļu Līgatnes stacija – Vildoga, kur darbi paredzēti vairāk nekā četros kilometros un vairāk nekā 3,5 kilometros ceļam Sigulda – Vildoga – Līgatnes papīrfabrika. Savukārt grāvju rakšanu un līdz ar to ūdens atvades sakārtošanu veiks ceļa Bikši – Annas – Kliģene – Medņukalns četros kilometros. Plānots nākamgad remontēt asfalta segumu gandrīz kilometra garumā ceļam Vecpiebalga – Ineši un gandrīz trīs kilometru ceļam Drabeši – Līvi. Ceļam Raiskums – Auciems vairāk nekā kilometra garumā tiks uzklāts asfalta segums.
2010.gadā turpināsies ceļa Liepa – Smiltene remonts gandrīz 14 kilometru kopgarumā dažādos posmos. Gan raks grāvjus, gan uzvedīs granti, gan vairāk nekā četriem kilometriem ceļa veiks divarpuskārtīgu virsmas apstrādi. Bet apmēram četriem kilometriem sakārtots asfalta segums. Ceļa Rauna – Taurene – Abrupe 22,5 kilometru posmā paredzēts izrakt grāvjus, pastiprināt segumu. Tādi paši darbi plānoti 11 kilometru garumā ceļam Līgatnes papīrfabrika – Asaru ezers un Dravnieki – Kaijas – Straupe – Līgatne vairāk nekā 13 kilometru posmā. Asfalta seguma virsmas apstrāde paredzēta pieciem kilometriem ceļā Jaunrauna – Veselava un vairākiem posmiem gandrīz astoņu kilometru garumā ceļam Drabeši – Līgatnes papīrfabrika – Līgatne.
”Autoceļu sakārtošanai valstī ir vairākas programmas. Šos ceļus paredzēts remontēt novadu atbalsta programmā. Tie nav vienīgie, kurus tuvākajos divos gados sakārtos,” uzsvēra Andris Kazāks un piebilda, ka ceļi izraudzīti pēc diskusijām ar pašvaldību vadītājiem.
To, ka pagastos daudzi ceļi sagādā lielas problēmas, vēlreiz sarunā atgādināja pašvaldību vadītāji. ”Uz Ģikšiem ved valsts ceļš. Septiņu gadu laikā valsts uz tā uzvedusi piecas kravas grants. Katru gadu pašvaldība atgādina, raksta ministrijai. Vecāki atsakās pa tādu ceļu braukt un vest bērnus uz bērnudārzu, ekskursanti negrib braukt uz trušu audzētavu. Un mēs runājam par lauku attīstību!” sacīja Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte un piebilda, ja
valsts nespēj sakārtot savu ceļu, lai atdod pašvaldībai. Tādu pašu variantu piedāvāja Stalbes pagasta padomes priekšsēdētājs Alfs Lapsiņš, uzsvērdams, ka pašvaldība vismaz tos nogreiderēs vairāk reižu, nekā pašreizējie ceļu uzturētāji.
Amatas novada pašvaldības vadītāja arī atgādināja par ceļu Kārļi – Zvārtes iezis – Līgatne, kas ir ļoti sliktā stāvoklī un tā remonts nav tuvāko gadu plānos. Vasarā tas ir viens no noslogotākajiem ceļiem novadā, pa to brauc velotūristi. Vai arī turpmāk brauks?
Dzērbenes pagasta padomes priekšsēdētāja Anita Kamerāde pauda satraukumu par ceļu Dzērbene – Drusti. ””Latvijas valsts meži” cērt mežus un izved. Asfaltētais ceļa posms ir uz sabrukšanas robežas, tas ir bedru bedrēs. Drīz braukt nevarēs,” sacīja Anita Kamerāde un rosināja ceļu uzturētājiem un saimniekiem panākt ceļa apsaimniekošanā līdzdalību no ”Latvijas valsts mežiem”.
”Katrā pagastā ir ceļi, kuriem ļoti nepieciešams remonts. Ir pamats domāt, ka novadu atbalsta programmā paredzētais arī tiks izdarīts. Tas vismaz ir sākums,” uzsvēra rajona padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis.
Komentāri