Trešdiena, 11. septembris
Vārda dienas: Jausma, Albertīne

Divos gados 118 kilometri labāku ceļu

Druva
23:00
03.04.2008
5

Laikam gan esam sagaidījuši brīdi, kad teju vai ikvienā sabiedrībā satiekoties mazāk tiek runāts par laika apstākļiem, vairāk par ceļiem. Un, ja vēl braucējam nācies mērot krietnu gabalu pa grants ceļu, tad viņam stāstāmais par bedrēm un dubļu lāmām ir ne tikai izteiksmīgs, bet arī traģisks.

”Stāvoklis nav iepriecinošs, ceļu uzturētāji ar valsts atvēlēto finansējumu knapi spēj strādāt, lai ceļi nesabrūk vēl ātrāk,” atzīst VAS ”Latvijas valsts ceļi” Vidzemes reģiona Cēsu rajona nodaļas vadītājs Andris Kazāks un piebilst, ka tomēr patlaban situācija ir labāka nekā pirms pāris gadiem, kad naudas bija tikai tik, lai ceļu noplanētu

un retu reizi vēl kaut ko palabotu.

Rajona pašvaldību vadītāji apsprieda un akceptēja valsts 2.šķiras autoceļu sakārtošanas programmu novadu atbalstam 2009. – 2010. gadam. Šajā programmā iekļauto ceļu sakārtošanai mūsu rajona teritorijā katru gadu paredzēts 1 762 250 latu.

”Par šo naudu varētu uzbūvēt trīs kilometrus pilnīgi jauna ceļa.

Sarakstā pēc pašvaldību vadītāju ierosinājuma iekļauti 14 ceļu garāki un īsāki posmi, pavisam 118 kilometru garumā. Lielākoties tiks izrakti grāvji, pastiprināts grants segums, atjaunota virsma,” pastāstīja Andris Kazāks.

Nākamā gada plānā ir ceļa Cēsis – Rāmuļi – Bānūži dažādu posmu sakārtošana. Tiks veikta virsmas seguma pastiprināšana, sakārtota ūdens atvades sistēma – izrakti grāvji. Jau šovasar sāksies šī ceļa posma Saulrīti – Krīvi remonts. Darbi jau ir izsolīti, strādās VAS ”Latvijas ceļu uzturētājs” Limbažu filiāle. Ceļam uzbērs trīs kārtas šķembu un divas kārtas bitumena seguma. Šī konstrukcija nodrošinās, ka ceļš neputēs un neveidosies bedres, jo ūdens notecēs grāvī.

”Tā kā šis ir viens no intensīvāk izmantotajiem ceļiem rajonā, speciālisti vēlreiz to novērtēja un nosprieda, ka šim ceļa posmam tiks veikta vēl virsmas papildu apstrāde. Ceļš ir ļoti labs, slodzi tur, bet uzbūvēts par platu un greiders to nespēj sakopt, ūdens atvades sistēma nestrādā. Kad būvēja, ceļš bija iecerēts ar melno segumu, bet, lai taupītu naudu, no tā atteicās, taču projekts palika vecais. Ceļam jābūt astoņus metrus platam, bet tā platums ir 9,5 metri. No Krīviem līdz Vaivei ceļa posms ir labs, ” informēja Andris Kazāks.

Ne reizi vien runāts par ceļu Liepa – Smiltene. Kad A.Kazāks atgādināja, ka satiksmes intensitāte pa to ir trīs reizes mazāka nekā pa ceļu Cēsis – Vaive, Mārsnēnu pagasta padomes priekšsēdētāja Irma Vilka pauda vispārzināmo – būs labs ceļš, būs braucēji. Nākamgad paredzēts šī ceļa 5,7 kilometros veikt divarpuskārtīgu virsmas apstrādi. Tādi paši darbi 5,4 kilometrus garā posmā būs ceļam Lembis – Drusti – Vecpiebalga. Pēc grants seguma pastiprināšanas un grāvju izrakšanas labāka braukšana būs arī pa ceļu Līgatnes stacija – Vildoga, kur darbi paredzēti vairāk nekā četros kilometros un vairāk nekā 3,5 kilometros ceļam Sigulda – Vildoga – Līgatnes papīrfabrika. Savukārt grāvju rakšanu un līdz ar to ūdens atvades sakārtošanu veiks ceļa Bikši – Annas – Kliģene – Medņukalns četros kilometros. Plānots nākamgad remontēt asfalta segumu gandrīz kilometra garumā ceļam Vecpiebalga – Ineši un gandrīz trīs kilometru ceļam Drabeši – Līvi. Ceļam Raiskums – Auciems vairāk nekā kilometra garumā tiks uzklāts asfalta segums.

2010.gadā turpināsies ceļa Liepa – Smiltene remonts gandrīz 14 kilometru kopgarumā dažādos posmos. Gan raks grāvjus, gan uzvedīs granti, gan vairāk nekā četriem kilometriem ceļa veiks divarpuskārtīgu virsmas apstrādi. Bet apmēram četriem kilometriem sakārtots asfalta segums. Ceļa Rauna – Taurene – Abrupe 22,5 kilometru posmā paredzēts izrakt grāvjus, pastiprināt segumu. Tādi paši darbi plānoti 11 kilometru garumā ceļam Līgatnes papīrfabrika – Asaru ezers un Dravnieki – Kaijas – Straupe – Līgatne vairāk nekā 13 kilometru posmā. Asfalta seguma virsmas apstrāde paredzēta pieciem kilometriem ceļā Jaunrauna – Veselava un vairākiem posmiem gandrīz astoņu kilometru garumā ceļam Drabeši – Līgatnes papīrfabrika – Līgatne.

”Autoceļu sakārtošanai valstī ir vairākas programmas. Šos ceļus paredzēts remontēt novadu atbalsta programmā. Tie nav vienīgie, kurus tuvākajos divos gados sakārtos,” uzsvēra Andris Kazāks un piebilda, ka ceļi izraudzīti pēc diskusijām ar pašvaldību vadītājiem.

To, ka pagastos daudzi ceļi sagādā lielas problēmas, vēlreiz sarunā atgādināja pašvaldību vadītāji. ”Uz Ģikšiem ved valsts ceļš. Septiņu gadu laikā valsts uz tā uzvedusi piecas kravas grants. Katru gadu pašvaldība atgādina, raksta ministrijai. Vecāki atsakās pa tādu ceļu braukt un vest bērnus uz bērnudārzu, ekskursanti negrib braukt uz trušu audzētavu. Un mēs runājam par lauku attīstību!” sacīja Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte un piebilda, ja

valsts nespēj sakārtot savu ceļu, lai atdod pašvaldībai. Tādu pašu variantu piedāvāja Stalbes pagasta padomes priekšsēdētājs Alfs Lapsiņš, uzsvērdams, ka pašvaldība vismaz tos nogreiderēs vairāk reižu, nekā pašreizējie ceļu uzturētāji.

Amatas novada pašvaldības vadītāja arī atgādināja par ceļu Kārļi – Zvārtes iezis – Līgatne, kas ir ļoti sliktā stāvoklī un tā remonts nav tuvāko gadu plānos. Vasarā tas ir viens no noslogotākajiem ceļiem novadā, pa to brauc velotūristi. Vai arī turpmāk brauks?

Dzērbenes pagasta padomes priekšsēdētāja Anita Kamerāde pauda satraukumu par ceļu Dzērbene – Drusti. ””Latvijas valsts meži” cērt mežus un izved. Asfaltētais ceļa posms ir uz sabrukšanas robežas, tas ir bedru bedrēs. Drīz braukt nevarēs,” sacīja Anita Kamerāde un rosināja ceļu uzturētājiem un saimniekiem panākt ceļa apsaimniekošanā līdzdalību no ”Latvijas valsts mežiem”.

”Katrā pagastā ir ceļi, kuriem ļoti nepieciešams remonts. Ir pamats domāt, ka novadu atbalsta programmā paredzētais arī tiks izdarīts. Tas vismaz ir sākums,” uzsvēra rajona padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cēsu zemessargi mācībās demonstrē augstu profesionalitāti

00:00
11.09.2024
7

Līdz pat 8. oktobrim Latvijā notiek Nacionālo bruņoto spēku organizētās visaptverošās valsts aizsardzības mācības “Namejs 2024”, tāpēc    zemessargu un karavīru klātbūtni pilsētās un citās apdzīvotās vietās iedzīvotāji mana biežāk. Aizvadītās nedēļas nogalē noritēja aktīvākā mācību fāze, kurā zemessargi lika lietā savas prasmes, novēršot dažāda veida hibrīdapdraudējumus.    Noslēgumā Zemessardzes 27. kājnieku bataljona komandieris pulkvežlietnants […]

Vēl šonedēļ skatāma jauno mākslinieku darbu izstāde

09:49
10.09.2024
46

Vēl šo nedēļu Cēsīs laikmetīgās mākslas izstāžu centrā jeb kvartālā “Rainis” apmeklētājiem bezmaksas pieejamas divas laikmetīgās mākslas izstādes – “IXO Skaistuma izcelsme” un “Zīme”. Trīspadsmit Latvijas Māk­slas Akadēmijas (LMA) studenti izveidojuši unikālu kopdarbu “IXO Skaistuma izcelsme” un “Zīme”. 1800 kvadrātmetru plašajās telpās aplūkojami darbi glezniecībā, tēlniecībā, video un instalācijā. “Šī ir pirmā mūsu kursabiedru kopējā […]

Pilsētas centra skatlogos apskatāmi Royal Doulton porcelāna lāči no Londonas

00:00
10.09.2024
60

Pašā Cēsu centrā, namā, kas pazīstams kā Raunas vārti, skatlogos visu septembri redzama neparasta izstāde. Garāmgājēji var vērot dažādu tautu eksotiskas dekoratīvas maskas, unikālas lelles un porcelāna lāčus. Pagājušajā nedēļā, tiekoties mākslas mīļotāju lokā un cienājoties ar mājās ceptām vafelēm, atklāja izstādi “Cēsnieku Kolekcijas”. Tās veidotājas ir biedrības “Izgaismo mākslu” entuziastes Ilze Liepa, Kristīne Rozenberga, […]

“Saulrietu” Vaktskalniņā stāda egles un priedes

00:00
09.09.2024
30

Pie K.Skalbes muzeja “Saulrieti”, Vaktskalniņā, kur apbedīts dzejnieks, tagad zaļo priedes un egles. “Pēc 2022.gada vētras uzkalniņš bija klajš. Dzejnieks nekad nav gribējis būt uz pjedestāla, kalna galā. Apkārtējie koki bija izgāzti, un viņa atdusas vieta vairs neiekļāvās ainavā tā, kā bija, kad to izveidoja,” stāsta Piebalgas muzeju apvienības vadītāja Līva Grudule un piebilst, ka […]

Samuraja ceļš uz teātri

00:00
08.09.2024
31

Lai arī Valmieras teātris ekspluatācijā nodots jau vasaras vidū, tā svinīgā atklāšana notika vakar, 5. septembrī. Emocionālo un asprātīgo ceremoniju jaunajā “melnās kastes” zālē vadīja divi skumja un nesatricināma izskata samuraji, trāpīgi simbolizējot to cīņu un askēzes ceļu, kas teātra kolektīvam bija jāveic kopš būvdarbu sākuma 2021. gada otrajā pusē. Izrāžu veidošana gandrīz būvlaukumā, dažkārt […]

Iemūrē laika kapsulu un svin vasaru

00:00
07.09.2024
115

Ar svētkiem cēsniekiem un viesiem “Cēsu alus” teritorijā tika iemūrēta laika kapsula Cēsu darītavas topošā Apmeklētāju centra pamatos. Nākotnē ēkā atradīsies Cēsu darītavas Apmeklētāju centrs un mūsdienīgas biroja telpas darbiniekiem. Projektā plānots ieguldīt 1,8 miljonus eiro. “Šogad pabeigsim sargu māju, būs ērtas darba vietas. Apmeklētāju centrs un administrācijas telpas taps nākamgad. Te būs darbavietas 28 […]

Tautas balss

Dalās ar āboliem

10:36
06.09.2024
24
O. raksta:

“Cēsīs, Rīgas ielā, pie vienas mājas katru dienu izlikta kastīte ar āboliem, lai cienājas, kas grib. Paldies dāsnajiem saimniekiem,” pateicās O.

Izglītība ir pats svarīgākais

10:36
06.09.2024
23
Mudīte Bērziņa no Drabešiem raksta:

“Esmu redzes invalīde, tāpēc dzīvē daudz ko nevarēju darīt. Taču tagad visiem bērniem tiek dotas iespējas, par visiem rūpējas un gādā. Vēlu, lai katrs bērns un jaunietis, sākot jauno skolas gadu, atceras, cik svarīgi ir mācīties. Jābūt neatlaidīgiem un cītīgiem, jo nekas nav tik nozīmīgs kā izglītība! Tikai tā paver ceļus,” sacīja Mudīte Bērziņa no […]

Gājēju pāreju krāsojums drošībai

11:35
03.09.2024
34
Lasītāja raksta:

“Labi, ka Cēsīs pirms mācību gada ielās atjauno gājēju pāreju apzīmējumus. Vietējiem autobraucējiem gan vajadzētu zināt, kur gājējiem priekšroka, bet ne visi to ievēro. Izskatās, dažs nepamana vai negrib pamanīt, ka gājējs jau gandrīz ir uz pārejas, auto neaptur, turpina braukt. Nākamajā pirmdienā ielas būs pilnas skolēniem, jācer, koši baltie apzīmējumi šoferiem atgādinās, kur jābremzē […]

Svētki viduslaiku noskaņā

11:34
03.09.2024
19
Cēsniece raksta:

“Paldies par skaistajiem Lielstraupes pils svētkiem, kur netrūka ne kvalitatīvas mūzikas, ne mākslas meistarklašu. Interesants bija restauratoru stāstījums par darbiem pils atjaunošanā. Bija arī jauks tirdziņš, kur varēja gan nopirkt dārza veltes, gan pamieloties ar gardiem kārumiem. Rīkotāji bija parūpējušies, lai visiem būtu interesanti baudīt viduslaiku noskaņu,” par pagājušās nedēļas pasākumu priecājās cēsniece.

Vēsturi zināt svarīgi

11:34
03.09.2024
27
Vecmāmiņa O. raksta:

“Labi, ka tagad skolās vēs­turi mācīs kā atsevišķu priekšmetu, citādi tāds juceklis vien bija. Tā spriedu, skatoties, ko mācās mazmeita. Taču nevajadzētu iekrist otrā bedrē, kad bērniem liek zināt datumu katram notikumam, kas risinājies pirms simtiem gadu, un iesaistīto personu vārdus. Man liekas, tā bērnu var pavisam aizbaidīt no vēstures. Vai tiešām jāzina katrs bīskaps, […]

Sludinājumi