Otrdiena, 18. novembris
Vārda dienas: Hugo, Uga, Uģis

Divos gados 118 kilometri labāku ceļu

Druva
23:00
03.04.2008
18

Laikam gan esam sagaidījuši brīdi, kad teju vai ikvienā sabiedrībā satiekoties mazāk tiek runāts par laika apstākļiem, vairāk par ceļiem. Un, ja vēl braucējam nācies mērot krietnu gabalu pa grants ceļu, tad viņam stāstāmais par bedrēm un dubļu lāmām ir ne tikai izteiksmīgs, bet arī traģisks.

”Stāvoklis nav iepriecinošs, ceļu uzturētāji ar valsts atvēlēto finansējumu knapi spēj strādāt, lai ceļi nesabrūk vēl ātrāk,” atzīst VAS ”Latvijas valsts ceļi” Vidzemes reģiona Cēsu rajona nodaļas vadītājs Andris Kazāks un piebilst, ka tomēr patlaban situācija ir labāka nekā pirms pāris gadiem, kad naudas bija tikai tik, lai ceļu noplanētu

un retu reizi vēl kaut ko palabotu.

Rajona pašvaldību vadītāji apsprieda un akceptēja valsts 2.šķiras autoceļu sakārtošanas programmu novadu atbalstam 2009. – 2010. gadam. Šajā programmā iekļauto ceļu sakārtošanai mūsu rajona teritorijā katru gadu paredzēts 1 762 250 latu.

”Par šo naudu varētu uzbūvēt trīs kilometrus pilnīgi jauna ceļa.

Sarakstā pēc pašvaldību vadītāju ierosinājuma iekļauti 14 ceļu garāki un īsāki posmi, pavisam 118 kilometru garumā. Lielākoties tiks izrakti grāvji, pastiprināts grants segums, atjaunota virsma,” pastāstīja Andris Kazāks.

Nākamā gada plānā ir ceļa Cēsis – Rāmuļi – Bānūži dažādu posmu sakārtošana. Tiks veikta virsmas seguma pastiprināšana, sakārtota ūdens atvades sistēma – izrakti grāvji. Jau šovasar sāksies šī ceļa posma Saulrīti – Krīvi remonts. Darbi jau ir izsolīti, strādās VAS ”Latvijas ceļu uzturētājs” Limbažu filiāle. Ceļam uzbērs trīs kārtas šķembu un divas kārtas bitumena seguma. Šī konstrukcija nodrošinās, ka ceļš neputēs un neveidosies bedres, jo ūdens notecēs grāvī.

”Tā kā šis ir viens no intensīvāk izmantotajiem ceļiem rajonā, speciālisti vēlreiz to novērtēja un nosprieda, ka šim ceļa posmam tiks veikta vēl virsmas papildu apstrāde. Ceļš ir ļoti labs, slodzi tur, bet uzbūvēts par platu un greiders to nespēj sakopt, ūdens atvades sistēma nestrādā. Kad būvēja, ceļš bija iecerēts ar melno segumu, bet, lai taupītu naudu, no tā atteicās, taču projekts palika vecais. Ceļam jābūt astoņus metrus platam, bet tā platums ir 9,5 metri. No Krīviem līdz Vaivei ceļa posms ir labs, ” informēja Andris Kazāks.

Ne reizi vien runāts par ceļu Liepa – Smiltene. Kad A.Kazāks atgādināja, ka satiksmes intensitāte pa to ir trīs reizes mazāka nekā pa ceļu Cēsis – Vaive, Mārsnēnu pagasta padomes priekšsēdētāja Irma Vilka pauda vispārzināmo – būs labs ceļš, būs braucēji. Nākamgad paredzēts šī ceļa 5,7 kilometros veikt divarpuskārtīgu virsmas apstrādi. Tādi paši darbi 5,4 kilometrus garā posmā būs ceļam Lembis – Drusti – Vecpiebalga. Pēc grants seguma pastiprināšanas un grāvju izrakšanas labāka braukšana būs arī pa ceļu Līgatnes stacija – Vildoga, kur darbi paredzēti vairāk nekā četros kilometros un vairāk nekā 3,5 kilometros ceļam Sigulda – Vildoga – Līgatnes papīrfabrika. Savukārt grāvju rakšanu un līdz ar to ūdens atvades sakārtošanu veiks ceļa Bikši – Annas – Kliģene – Medņukalns četros kilometros. Plānots nākamgad remontēt asfalta segumu gandrīz kilometra garumā ceļam Vecpiebalga – Ineši un gandrīz trīs kilometru ceļam Drabeši – Līvi. Ceļam Raiskums – Auciems vairāk nekā kilometra garumā tiks uzklāts asfalta segums.

2010.gadā turpināsies ceļa Liepa – Smiltene remonts gandrīz 14 kilometru kopgarumā dažādos posmos. Gan raks grāvjus, gan uzvedīs granti, gan vairāk nekā četriem kilometriem ceļa veiks divarpuskārtīgu virsmas apstrādi. Bet apmēram četriem kilometriem sakārtots asfalta segums. Ceļa Rauna – Taurene – Abrupe 22,5 kilometru posmā paredzēts izrakt grāvjus, pastiprināt segumu. Tādi paši darbi plānoti 11 kilometru garumā ceļam Līgatnes papīrfabrika – Asaru ezers un Dravnieki – Kaijas – Straupe – Līgatne vairāk nekā 13 kilometru posmā. Asfalta seguma virsmas apstrāde paredzēta pieciem kilometriem ceļā Jaunrauna – Veselava un vairākiem posmiem gandrīz astoņu kilometru garumā ceļam Drabeši – Līgatnes papīrfabrika – Līgatne.

”Autoceļu sakārtošanai valstī ir vairākas programmas. Šos ceļus paredzēts remontēt novadu atbalsta programmā. Tie nav vienīgie, kurus tuvākajos divos gados sakārtos,” uzsvēra Andris Kazāks un piebilda, ka ceļi izraudzīti pēc diskusijām ar pašvaldību vadītājiem.

To, ka pagastos daudzi ceļi sagādā lielas problēmas, vēlreiz sarunā atgādināja pašvaldību vadītāji. ”Uz Ģikšiem ved valsts ceļš. Septiņu gadu laikā valsts uz tā uzvedusi piecas kravas grants. Katru gadu pašvaldība atgādina, raksta ministrijai. Vecāki atsakās pa tādu ceļu braukt un vest bērnus uz bērnudārzu, ekskursanti negrib braukt uz trušu audzētavu. Un mēs runājam par lauku attīstību!” sacīja Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte un piebilda, ja

valsts nespēj sakārtot savu ceļu, lai atdod pašvaldībai. Tādu pašu variantu piedāvāja Stalbes pagasta padomes priekšsēdētājs Alfs Lapsiņš, uzsvērdams, ka pašvaldība vismaz tos nogreiderēs vairāk reižu, nekā pašreizējie ceļu uzturētāji.

Amatas novada pašvaldības vadītāja arī atgādināja par ceļu Kārļi – Zvārtes iezis – Līgatne, kas ir ļoti sliktā stāvoklī un tā remonts nav tuvāko gadu plānos. Vasarā tas ir viens no noslogotākajiem ceļiem novadā, pa to brauc velotūristi. Vai arī turpmāk brauks?

Dzērbenes pagasta padomes priekšsēdētāja Anita Kamerāde pauda satraukumu par ceļu Dzērbene – Drusti. ””Latvijas valsts meži” cērt mežus un izved. Asfaltētais ceļa posms ir uz sabrukšanas robežas, tas ir bedru bedrēs. Drīz braukt nevarēs,” sacīja Anita Kamerāde un rosināja ceļu uzturētājiem un saimniekiem panākt ceļa apsaimniekošanā līdzdalību no ”Latvijas valsts mežiem”.

”Katrā pagastā ir ceļi, kuriem ļoti nepieciešams remonts. Ir pamats domāt, ka novadu atbalsta programmā paredzētais arī tiks izdarīts. Tas vismaz ir sākums,” uzsvēra rajona padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Svinam Latvijas 107. gadadienu ar lepnumu par savu valsti!

00:00
18.11.2025
7

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,Pie mājas pelēks akmens klaudz.Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.Un svēta, dārga tā ir man. Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,Kur citas skaņas skan un citu domu rod?Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod. Jau sen šo zemi – dziesmu zemi […]

Skanīgi, patriotiski un vīrišķīgi

00:01
17.11.2025
23

Jaunpiebalgā Lāčplēša dienā un Valsts svētku koncertā dzied zēnu un vīru koris. Dziedātājus rudenī kopā aicina diriģente Aija Sila, tiek mēģināts klātienē un neklātienē, lai dziesmas izskanētu svinīgi un plaši. Lāčplēša dienā jaunpiebaldzēni lāpu gājienā dodas pie pieminekļa brīvības cīņās kritušajiem, pēc tam Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiek koncerts, kur plecu pie pleca […]

Paaudzēm vajag satikties. Ik svētdienu un arī svētkos

00:00
17.11.2025
153

Priekuliešu Daces un Alfrēda Jurciņu ikdienu piepilda prieks par bērniem, mazbērniem un dzīvi savā valstī, Latvijā. Atmiņas par dzimtā pārdzīvoto, par padomju gadu represijām sevī nes klusi. Sarunā ar “Druvu” izskan spēcīga apziņa par latvisko identitāti, par ģimenes vērtībām. Gan Latvijas Poli­tiski represēto apvienības Cēsu biedrības bijušās priekšsēdētājas Daces Jurciņas, gan vīra Alfrēda dzimtu un […]

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
83
1

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
48

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Komiksi lauž laika sienu

00:00
14.11.2025
20

Cēsu muzejā atklāta franču mākslinieka Žoela Aleksandrā izstāde “Cēsis 1577”. Tajā zīmējumos atainoti notikumi Cēsu pilī 1577.gadā, kā tos aprakstījuši dažādi hronisti. “Mums šķiet, ka komiksi sais­tās ar jokiem. Francijā komiksu mākslai ir senas tradīcijas. Komikss satuvina laiku, sagrauj laika sienu starp 1577.gadu un šodienu. Kaut zīmējumos attēloti notikumi tālā pagātnē, saprotam, ka tajos ir […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
18
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
25
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
33
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi