Zaubes luterāņu baznīcu padomju vara slēdza 1963. gadā. Tur ierīkoja minerālmēslu, bet vēlāk Cēsu rajona patērētāju biedrības pārtikas noliktavas.
“1991. gadā pēc Latvijas brīvvalsts atgūšanas baznīcai atkal tika vērtas durvis,” atceras draudzes priekšnieks Ojārs Bīriņš. „Ēka bija nolietota un netīra. Tieši pirms Ziemassvētkiem, 1991. gada 22. decembrī baznīca tika atdota draudzei. No tā laika cīnāmies, lai tā atgūtu savu veidolu un kalpotu paredzētajiem mērķiem. 1991. gadā par draudzes priekšnieci ievēlēja manu sievu Silviju. Tas notika janvārī, kad latvieši par savu brīvību stāvēja uz barikādēm. Viņa par draudzes priekšnieci nokalpoja līdz 2003. gada pavasarim. Šo darbu turpinu. Tagad gan luterāņu baznīcas konsistorija pieņēmusi likumu, ka baznīcas draudzes priekšnieka darbības laiks nav ierobežots, ja viņš savus pienākumus veic godam. Latvijas brīvvalsts sākumā toreizējais padomju saimniecības „Zaube” priekšsēdētājs Tālivaldis Sēja atdeva baznīcu draudzei. Daudz tai pienākošā vajadzēja izcīnīt caur tiesu. Galvenokārt zemi,” stāsta O. Bīriņš un atceras, ka padomju laikā kādreizējā mācītājmuižā atradusies ambulance un slimnīca, un uzsver, ka to atgūt bijis samērā grūti. “Pagastā vērtēja, kurš zaubēniešiem vairāk vajadzīgs – ārsts vai mācītājs? Tagad esam atguvuši visus baznīcas īpašumus- 60 hektārus zemes un mācītāja māju.”
Draudzē šobrīd darbojas nedaudz vairāk par 30 cilvēkiem. „Šī gada jūlijā deviņus iesvētījām Zaubes baznīcā, bet piecus draudzes locekļus Zviedrijā, kur ir mūsu māsu draudze, kas mūsu baznīcai daudz palīdzējusi. Arī to, lai varam uzlikt jaunu jumtu. Palīdzība sākās 1994. gadā, kad zviedri no Jernas pilsētas mums sūtīja humāno palīdzību. Viņi mums palīdz vēl joprojām, lai vairāk nekā desmit draudzes locekļu bērniem būtu brīvpusdienas skolā. Domāju, ka baznīca pagasta ļaudīm ir daudz palīdzējusi. Sevišķi vientuļajām mātēm, lai bērni varētu skoloties, bet tas ir, pateicoties zviedriem, kas mūs atbalsta,” uzsver O.Bīriņš.
Zaubes luterāņu baznīcas sadarbība ar luterāņu draudzi Zviedrijā sākās Latvijas neatkarības pirmajos gados. Zviedru kristieši paši pieteikušies, interesējoties Latvijas luterāņu baznīcas konsistorijā, kurai baznīcai palīdzība nepieciešama visvairāk. “Toreiz tikko par Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapu bija ievēlēts Jānis Vanags. Zviedrijas ticības brāļi bija satikušies ar arhibīskapa sievu Baibu, viņa, pati nākdama no Zaubes, mūs uzrunāja, tā sadarbība sākās,” atceras O.Bīriņš.
1999. gadā zviedru luterāņu draudze piedāvāja pieciem Zaubes svētdienas skolas bērniem apgūt iesvētības mācību kursu un kopā ar zviedru jauniešiem iesvētīties. “Bērni tur mācījās mēnesi,” pastāstīja O.Bīriņš un vērtēja, ka sadraudzības draudze Zviedrijā nav liela, bet tā kā tā tur pastāvējusi laiku laikos un draudzes locekļi regulāri maksā to, kas pienākas ķeizaram, kas Dievam, tad palīdzība citiem ir iespējama.
1997. gadā draudzei tika palīdzība no Dānijas. Kāda luterāņu baznīca, kas atradās pašā jūras krastā, pamazām sāka slīkt Ziemeļjūras paisuma un bēguma ūdeņos. Tāpēc baznīca meklēja, kam atdot dievnama mēbeles. Tā atrada Zaubi un dāvāja tās baznīcai mēbeles un altāra aprīkojumu. “Mēs dāņiem esam ļoti pateicīgi, jo, kad atguvām baznīcu, tur nebija nekā. No kāda senā baznīcas sola bija saglabājies tikai viens gals, stāsta Ojārs Bīriņš.
Zaubes baznīcas pagalmā sakarā ar kristietības 750 gadu jubileju uzstādīts akmens ar iegravētu 1257. gadu.
Komentāri