Vienlaikus vairāk nekā simts pasaules pilsētās norisinājās 24 stundu hakatons, kurā dalībnieki meklēja risinājumus klimata pārmaiņu izraisītām problēmām. Tāds notika arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Cēsu filiālē.
Hakatons jeb tehnoloģiju maratons ilgst 48 vai 24 stundas, tā mērķis izveidot komandas un radīt jaunus tehnoloģiskus risinājumus izvirzītajām problēmām. Sadarbībā ar Cēsu pašvaldību dalībniekiem tika definēti divi temati: ekosistēmu pakalpojumi un tūrisms; klimats. Ir daudz neatbildētu jautājumu, piemēram, kā ekosistēmu pakalpojumi var palīdzēt videi draudzīgam, unikālam un uz kūrorta bāzes veidotam tūrismam, kā novērtēt dabas vērtības un izmantot tūrisma produktu attīstīšanai, neradot tām papildu slodzi, kā pašvaldībai būt veiksmīgam mediatoram starp dabas aizsardzību un tūrisma radīto spiedienu.
Dalībnieki sadalījās sešās komandās, lai kopīgi radītu idejas vai prototipus inovatīvām tīmekļa, mobilās vai virtuālās realitātes lietotnēm, kas palīdzētu novērtēt pilsētas attīstības ietekmi uz ekosistēmu un tās pakalpojumiem vai risinātu kādu no klimata pārmaiņu vai/un pilsētvides izaicinājumiem. Komandām palīdzēja dažādu jomu speciālisti – mentori.
Komanda “Hike and bike” piedāvāja veidot mobilo lietotni, kurā apkopoti velo un gājēju maršruti, tā popularizējot videi draudzīgu tūrismu.
Komanda “Explore this” prezentēja aplikāciju, kurā atrodami ne tikai pieprasītākie tūrisma objekti, bet ikviens ievērības cienīgs objekts, turklāt, izmantojot virtuālās iespējas, parāda, kā objekts izskatījies agrāk.
Komanda “Laiva drons” savu ieceri nosauca par maluzvejnieku murgu. Viņu piedāvājums – izveidot dronu, kas peld ūdenī, reaģē uz kustību un dod ziņu, ja pie upes kaut kas notiek.
“Plan arrivals” piedāvāja izveidot digitālu platformu, kas modelētu iespējamo tūristu plūsmu. Pamatojums – jo konkrētā vietā vairāk tūristu, jo lielākas problēmas – trūkst tualešu, palielinās atkritumu daudzums, iespējams, kafejnīcās beidzas dzērieni.
Komandas “Not rail” ideja bija bezatkritumu tūrisma veicināšana, savukārt komanda “To bee” uzmanību pievērsa bitēm. Viņu iecere – izvietot bišu dravu Gaujas nacionāla parka teritorijā, stropiem pievienot sensorus, kas interesentiem jebkur pasaulē ļautu virtuāli iekļūt stropā un redzēt, kā dzīvo bites.
Pirms uzvarētāja paziņošanas RTU zinātņu prorektors Tālis Huhna norādīja, ka uzvarētāji ir visi: “Viens no universitātes mērķiem saistībā ar zaļo ideju ir to izplatīt visā Latvijā, un šis hakatons ir viens no soļiem. Uzvarētājiem būs iespēja braukt uz pasākumu Somijā, kur, iespējams, varēs sastapt mentorus, investorus un varbūt pat tikt uz lielo finālu.”
Galveno balvu, ko dāvāja projekts “Augmented Urbans”, kurā piedalās arī Cēsu pašvaldība, saņēma komanda “Plan arrivals” – Dāvis Immurs, Raivis Studens un Marika Kacare – no karšu izdevniecības “Jāņu sēta”.
Viņi pastāstīja, ka darba gaitā sākotnējā ideja krietni mainījusies.
“Sākām ar Cēsu pašvaldības teikto, ka Cīrulīšu dabas takām nākas izjust arvien lielāku tūristu slodzi, vajadzētu meklēt iespējas to novirzīt arī citviet. Nonācām pie idejas, ka tūristu plūsmu varētu prognozēt, to varētu izmantot pašvaldības, vietējais bizness, aktīvā tūrisma pakalpojumu sniedzēji. Var teikt, no viena objekta šis piedāvājums izauga līdz plašākam mērogam,” teica D. Immurs.
M. Kacare piebilda, ka, modelējot situāciju, svarīgi dati, tos plānots iegūt no klientiem, kā arī izmantot publiski pieejamu informāciju, piemēram, laika apstākļu prognozes, kas ir viens no apmeklētāju plūsmas ietekmētājiem.
R. Studens norādīja, ka līdz Somijai ideja jāpilnveido: “Vairāk pievērsīsimies iegūstamajiem datiem, kā tos likt kopā, analizēt, lai precīzāk modelētu situāciju.”
Žūrijā darbojās arī Cēsu novada pašvaldības administrācijas vadītājs Atis Egliņš – Eglītis, kurš atzinīgi vērtēja pasākumu: “Svarīgi saprast, vai idejas, kas izskanēja, tiek realizētas kaut vai daļēji. Vistuvāk īstenošanai bija priekšlikums par zero waste pastaigu maršrutiem, tas īpaši saistoši, jo esam sevi definējuši par bezatkritumu pilsētu. Prieks, ka RTU atveda šo pasākumu uz Cēsīm, ka te veidojas ideju mākonis, kas var sekmēt attīstību.”
Vides risinājumu institūta direktore Inese Suija – Markova novērtēja to, ka vides problēmas tiek kombinētas ar datiem: “Tā ir milzīga problēma, ka pieņemam lēmumus, ko darīt dabā, neanalizējot cēloņsakarības, nebalstoties uz datiem. Tāpēc patika uzvarētāju iecere par tūristu plūsmas modelēšanu, jo nākotnē gudrus lēmumus varēs pieņemt, tikai balstoties datos.”
Komentāri