Inešos senioru deju kolektīvu festivālā “Zelta kurpīte” piedalījās astoņas grupas no Mārsnēniem, Cēsīm, Līgatnes, Taurenes, kā arī Madonas, Valkas un Dzelzavas. Viesus uzņēma Inešu ”Drostaliņas”.
””Drostaliņas” – sieviešu senioru grupa – Inešos dejo vairāk nekā četrus gadus. Pērn pirmoreiz sarīkojām festivālu, lai redzētu, ko un kā dejo citi senioru kolektīvi, lai iepazītos,” pastāstīja Inešu tautas nama vadītāja Sarmīte Beķere un piebilda, ka festivāli ir tā reize, kad kolektīvi vislabāk var izpausties.
Lai būtu interesantāk, inesieši draugus aicināja uz tādu kā sacensību – pacīnīties par zelta kurpīti. Labvēlīgi noskaņotas žūrijas dāmas jeb modrās acis nežēloja komplimentus nevienam un, gluži tāpat kā festivāla dalībnieki, ”Zelta kurpīti” atdeva Valkas deju grupai ”Zelta rudens”. Tikai gan līdz nākamajam gadam, kad atkal notiks festivāls.
Latviski draiskas, elegantas, nedaudz biklas, pārliecinātas, straujas un teju visas cienījamos gados – tādas festivāla dalībnieces. Un visas vienoja dejotprieks un kustība. Festivāls ir pieredzes apmaiņas reize. ”Pērn pirmoreiz atbraucām uz Inešiem. Šaubījāmies, vai darām pareizi. Te sabrauc tik dažādi kolektīvi un ļoti daudz iespaidu,” ”Druvai” atzina Taurenes kolektīva ”Pavasara sapņi” vadītāja Ieva Kazijeva.
Līgatnes pagastā piekto gadu darbojas klubs ”Možums”. 16 dalībnieces trešo gadu dejo līnijdejas.
”Lai vienmēr būtu možas. Mēs nevingrojam, mēs dejojam,” ar lepnumu saka kluba vadītāja Estere Baumane un piebilst, ka dejotājas ir jaunas dāmas – vecumā 60 – 80 gadiem. Viņas uzstājas daudzos pagasta pasākumos, kā arī kopkoncertos ar līdzīgiem kolektīviem.
Taurenē deju grupa ”Pavasara sapņi” darbojas pusotru gadu. Inešos daudzus pārsteidza dāmu azarts, prasme atklāt raksturu. ”Dejojam to, kas patīk. Mums tautiskās dejas tīk labāk, ”atzina Zinaida Komarova un kolēģes piebilda, vakarā tik jāaiziet uz mēģinājumu, tad var izlādēt un gūt jaunu enerģiju. Daža dejojusi vien skolas laikā pirms gadu desmitiem, cita vidējos gados.
”Kungu nav, tiekam pašas galā,” smej dejotājas, bet vadītāja Ieva Kazijeva piebilst, ka varētu koncertēt biežāk, dalībnieces pierastu pie skatuves, gūtu koncertu rūdījumu.
Mārsnēnu ”Mare” apvieno 12 dāmas labākajos jaunības gados.
”Dejojam kustībai. Svarīga arī kopā būšana. Gribas būt cilvēkos. Mums ir ļoti jauks kolektīvs, labprāt braucam koncertēt citur,” ”Druvai” pastāstīja Anna Ludzeniece. Dejotājām labā atmiņā senioru deju kolektīvu sadancošana Valkā, kur sabraukuši ap 40 kolektīvu. Tur mārsnēnietes ļoti labi uzņemtas. ”Trīs gadus dejojam. Repertuārs mums diezgan plašs, tā saucamās Eiropas dejas, ” pastāstīja Silvija Ozola.
Visu trīs kolektīvu dalībnieces atzina, ka iespēju robežās viņu darbošanos atbalsta pašvaldības – gan finansē tērpu iegādi, gan transporta izdevumus uz koncertiem citviet.
Sieviešu senioru deju kolektīvi pēdējos gados kļuvuši ļoti iecienīti. Katrā dejo kaut ko citu, bet galvenais – to, kas patīk. Līgatnietes dejo līnijdejas. Vadītāja Irēna Rešetņika pati Cēsīs dejo ”Wendendance”. ”Kad man piedāvāja dāmām mācīt dejot, biju neizpratnē, ko. Necerēju, ka kaut kas iznāks. Līnijdejas ir diezgan straujas. Apgūstam, ko varam,” stāsta Irēna un piebilst, ka kolektīvam māca dejas, kuras pati dejo, tikai tās tiek pielāgotas, vienkāršotas dejotāju iespējām. ”Lai cik noguris, deja dod mundrumu. Lai vienu deju noslīpētu, vajadzīgs ilgs laiks,” stāsta dejotāja Estere Baumane un ar lepnumu atklāj, ka ”Možuma ” repertuārā ir ap 15 deju.
Tā kā Ievai Kazijevai sirdij tuvākas tautiskās dejas, tās dejo arī viņas vadītie ”Pavasara sapņi”. Tā kā dāmas ir ļoti dažādas, viņas var spilgti izpildīt raksturdejas.
”Atrodu
mūziku, kas patīk, tad uzrakstu horeogrāfiju, rēķinoties ar to, ko dejotājas var izdejot. Esmu pārliecinājusies, ka visu var. Mums ir iecere iemācīties rokenrolu,” stāsta Ieva Kazijeva un uzsver, ka arī dejotājām pa aplīti vien skraidīt negribas.
”Vadītāji izvēlas, ko dejot. Sievietes vēlas dejot, bet vīri nenāk, tiek meklēts risinājums un arī atrasts,” domas pauž Mārsnēnu kolektīva vadītājs Māris Brasliņš. Viņš arī pastāsta, ka Eiropas deju kustību Latvijā aizsākusi Laimdota Ezeriņa. Eiropas dejas – tās ir apļa dejas vecākās paaudzes kungiem un dāmām, piecdesmitgadniekiem un vecākiem. Tās ir pāru dejas. Tā kā Latvijā kungu nav, tās pārveido. ”Arī Eiropā bieži tās dejo tikai dāmas. Somijā redzēju, ka daļa dāmu pārģērbjas par kungiem – melnās biksēs un baltos kreklos, otra daļa – melnos svārkos un baltās blūzēs, un dejo,” stāsta Māris Brasliņš.
Tāpat kā līnijdejas kāds izgudroja, tā arī šīs. Eiropas dejās var saskatīt visdažādāko tautu deju nianses, nu jau arī latviskus soļus. ”Latvietis ir dulls uz savu deju, un tās citas pārveidos, lai kaut ko ieliktu no sava,” uzsver Māris Brasliņš un piebilst, ka arī Inešos redzētie kolektīvi bijuši ļoti dažādi, tāpēc arī festivāls tik daudzveidīgs.
”Salīdzinot ar pagājušo gadu, kolektīvu sniegums kļuvis daudz krāsaināks. Katra deja izdomāta, pieskaņoti tērpi,” atzina festivāla organizatore Sarmīte Beķere un pauda gandarījumu, ka sieviešu senioru deju kolektīvā arī ”Zelta kurpītes” nopelns.
Festivāls kļuvis par jauku pasākumu Inešos, kuru atbalsta ne tikai pašvaldība, bet arī inesieši – Viktora Ragozina ģimene, Andris Rutks, Dzintars Daļeckis, Andis Engers.
Komentāri