Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) statistika liecina, ka gada pirmie seši mēneši bijuši mierīgāki nekā attiecīgais laika posms pērn. Valstī un arī rajonā reģistrēto ugunsgrēku skaits sarucis par 40 procentiem. Ja 2006.gada pirmajā pusē rajonā dzēsējiem nācās izbraukt uz 248 ugunsgrēkiem, šogad uz 149, informēja VUGD Cēsu brigādes komandieris Pēteris Serovs. Valstī šie skaitļi ir attiecīgi 11 282 un 6755. Šogad rajonā ugunsgrēkos vēl neviens cilvēks nav zaudējis dzīvību, pērn gada pirmajā pusē bojā bija gājuši četri. Arī valstī situācija uzlabojusies, pērn 1.pusgadā ugunsgrēkos dzīvību zaudēja 154 cilvēki, šogad – 113. Jūnijā valstī reģistrēts tikai viens ugunsgrēka upuris, kas ir mazākais bojā gājušo cilvēku skaits mēnesī pēdējo piecu gadu laikā.
Visvairāk uguns plosījusies dzīvojamajā sektorā – 104 reizes, pērn – 174.
“Arī kūlas dedzināšanas laiks šogad rajonā pagāja samērā mierīgi, dzēsējiem nācās izbraukt tikai 46 reizes. Droši var teikt: tikai, jo pērn tika reģistrēti 133 sausās zāles dedzināšanas gadījumi. Situācijas uzlabošanos veicināja vairāki faktori, tostarp, dedzināšanai nelabvēlīgais laiks. Turklāt tika veikti dažādi pasākumi, lai cilvēkus atturētu no pērnās zāles dedzināšanas. Arī likumdošanu arvien vairāk sakārto, paredzot bargus sodus gan dedzinātājiem, gan tiem, kuri nerūpējas par īpašumiem. Tas viss arī deva rezultātu, lai gan pārāk priecāties nevar, jo var atkal būt krietni karstāki pavasari,” saka. P.Serovs.
Pirmajā pusgadā izplatītākā – neuzmanīga rīcība ar uguni, kas bija par iemeslu 62 ugunsnelaimēm. Palielinājies ugunsgrēku skaits autotransportā, pērn dega sešas automašīnas, šogad jau divreiz vairāk – 12. P.Serovs saka, ka nereti mašīnas tiek aizdedzinātas, lai slēptu pēdas pēc nozagšanas ar nolūku pavizināties. Pārsvarā cieš vecas un mazvērtīgas mašīnas, kuras viegli aizdzīt.
Pieaudzis glābšanas darbu skaits. Pērn pirmajā pusgadā glābēju palīdzība bija nepieciešama 47 reizes, šogad jau 66. Visvairāk nācies iesaistīties glābšanas darbos uz un zem ūdens – 15 reizes, bet 11 reizes palīdzēts autoavāriju seku likvidēšanā.
“Esam iesaistījušies arī masu pasākumu nodrošināšanā. Rallijā glābšanas dienests bija klāt ātrumposmos, lai nepieciešamības gadījumā varētu steigt palīgā. Īstenojot Iekšlietu ministrijas rīcības plānu, lai samazinātu ugunsgrēku un tajos bojā gājušo skaitu, esam veikuši sociālās aprūpes iestāžu, skolu un pirmsskolas izglītības iestāžu pārbaudi visā rajonā. Konstatējām, ka sociālās aprūpes iestādēs stāvoklis ir apmierinošs, gandrīz visās ierīkota ugunsgrēka signalizācija un nodrošinātas ūdens ņemšanas vietas. Arī izglītības iestādēs situācija ir apmierinoša, izņemot dažus objektus, ar kuriem turpinām strādāt. Saprotam, ka līdzekļu trūkuma dēļ visas nevar aprīkot ar signalizāciju, tāpēc ar vietējām pašvaldībām pārrunāsim iespēju situāciju uzlabot,” saka P.Serovs. Viņš stāsta, ka, pateicoties rajona padomes un atbildīgā darbinieka Viktora Jemeļjanova izpratnei, uzlabojas situācija pašvaldību brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandās. Tiek sakārtots autoparks, pašlaik no 17 ugunsdzēsēju automašīnām tikai dažas ir avārijas stāvoklī un nevar izbraukt uz notikuma vietu.
“Kā jau daudzās nozarēs, arī mums jādomā par jaunu darbinieku piesaistīšanu. Brigādē ir vairāki dzēsēji ar lielu darba stāžu, drīzumā gaidāma paaudžu maiņa. Tāpēc aicinām gados jaunus, spēcīgus puišus, kuri šajā darbā saredz aicinājumu un piepildījumu, pievienoties mums,” rosina P.Serovs.
Lai arī šī vasara ir lietaina, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina būs uzmanīgiem ar uguni mežos. Uz mežu ugunsgrēkiem pirmie dodas Mežu dienesta glābēji, vajadzības gadījumā piesaistot VUGD darbiniekus. Šogad palīdzēt nācies divas reizes, bet kopumā rajonā mežos fiksēti deviņi ugunsgrēki.
Komentāri