Nakts no 31. decembra uz 1. janvāri Cēsu rajonā bija mierīga, tāpat kā Latvijā kopumā. Par to pārliecināties bija izdevība arī man, pievienojoties vienai no deviņām Valsts policijas Cēsu rajona policijas pārvaldes ekipāžām. No plkst. 3 līdz 7 rītā biju kopā ar rajona policijas pārvaldes kārtības policijas biroja 2. nodaļas Cēsu pilsētas iecirkņa inspektoriem Līgu Ozoliņu un Arti Pētersonu. Jaungada nakts mierīga
A. Pētersonam darbs Vecgada naktī nav nekas nepierasts, šādi Jaunais gads sagaidīts jau vairākkārt. Viņš vērtē, ka svētku nakts neko daudz neatšķiras no ikdienas, šogad jo īpaši. Inspektors pat atzīst, ka dažkārt sestdienu naktis ir ievērojami nemierīgākas.
Arī L. Ozoliņa piekrita kolēģim, pastāstot, ka nakts saspringtākais posms bijis pēc salūta pusnaktī, tad bijuši vairāki izsaukumi.
Viens no nopietnākajiem konfliktiem notika plkst. 1:28 Cīrulīšos, kad strīda rezultātā vīrietis tika sašauts ar gāzes pistoli un pēc notikušā ievietots slimnīcā. Bijuši arī pāris izsaukumi uz sadzīviskajiem ķīviņiem. Pārējā nakts aizritēja mierīgi.
Cilvēki lielākoties pulcējās pilsētas centrā, aktīvās atpūtas cienītāji arī Žagarkalnā. Cēsu nomalēs ielas un ceļi bija klusi, tik daži suņi un kaķi devās savās nakts gaitās.
Uz rīta pusi ne vienam vien svinētājam mājup ceļš lēnāks un grūtāks nekā parasti. L. Ozoliņa un A. Pētersons paskaidroja, ka uz īslaicīgās aizturēšanas vietu policijas pārvaldē cilvēki alkohola reibumā tiek vesti, ja viņi traucē sabiedrisko kārtību un nespēj izstāstīt, kur dzīvo. Ja cilvēks pasaka adresi, tad policijas darbinieki iereibušo svinētāju nogādā mājās. Tomēr mūsu ekipāžas apturētie gājēji saņēmās un mājup devās brašākiem soļiem nekā pirms tam bija gājuši. Arī jaunieši, kuriem palūdza uzrādīt personu apliecinošus dokumentus, bija pilngadīgi.
No 29. decembra līdz 1. janvārim mūsu rajonā notika seši smagi ceļu satiksmes negadījumi, vienā no tiem Vecgada vakarā Vecpiebalgas pagastā traumas guva divi cilvēki. Kopumā vērtējot, gadu mijā šoferīši bija samērā prātīgi. Sastādīti 18 protokoli par dažādiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, tikai divi autovadītāji sodīti par braukšanu alkohola reibumā. Varēja nosalt
Patrulējot stacijā, inspektori pamanīja vīru, kurš, ceļus pie krūtīm pievilcis un koferīti pie sāniem piespiedis, sēdēja uz sniega klātās zemes. Noskaidrojām, ka iesirmais vīrs ir 59 gadus vecais Jānis. Atbildēt, kādēļ viņš atrodas stacijā, Jānis nevarēja. Tomēr apgalvoja, ka viņu droši var atstāt sēžam, ka nekādā gadījumā nekas ļauns nenotikšot un viņš nenosalšot. Inspektori neatlaidās, aicināja Jāni piecelties un doties uz mājām, tomēr iešana vai nu reibuma, vai nosalušo kāju dēļ nepadevās, Jānis nokrita. Tā bija pārliecinoša zīme, ka nekur tālu vīrietis aiziet nevarēs, tādēļ inspektori palīdzēja iekāpt policijas mašīnā. Tā kā vīrs nespēja pateikt, kur tieši dzīvo, viņš tika nogādāts policijā īslaicīgās aizturēšanas vietā. Tur 2008. gada pirmo dienu sagaidīja kopumā trīs cilvēki. Kamēr policisti izjautāja Jāni par dzīves vietu un to, kādēļ viņš nakts vidū sēdējis sniegā pie stacijas, atvests tika arī kāds gados jauns vīrietis, kurš svētkus bija svinējis tik intensīvi, ka nemācēja pateikt ne to, kā viņu sauc, ne kur dzīvo.
Jāatzīst, pārdomas radās. Jānis apgalvoja, ka dzīvojot un strādājot kādā saimniecībā, kur viņam esot arī dažas savas mēbeles, mantas un drēbes. Tomēr noplukušais izskats un smaka, ko grūti pat aprakstīt, vēstīja, ka Jāņa dzīve nebūt nav rožu dārzs. Ka, visticamāk, mazgājies viņš nav jau labu laiku un droši vien pastāvīgas dzīves vietas arī vīrietim nav.
Ļoti iespējams, ka Jāņa dzīves problēmas saistītas ar alkohola lietošanu. Lai nu kā, bet skumji redzēt tik neapskaužamas cilvēku dzīves un apzināties, ka ziemas nakts pavadīšana zem klajas debess, ne jau dūnu jakās tērptiem, šiem cilvēkiem var būt liktenīga.
Inspektori atzina, ka šis Cēsīs un rajonā nebūt nav vienīgais cilvēks, kurš naktis pavada, kur pagadās. Diezgan bieži policistiem nākoties palīdzēt šādām personām, kuras lielākoties ir arī alkohola reibumā. Pie visa vaino policiju
Naktī inspektori saņēma izsaukumu uz klubu “Vidzemnieks”, kur kādai meitenei bija nozagts mobilais telefons. Meitene un viņas draugi gan drīzāk nevis lūdza palīdzību, bet gan uzbrūkoši izklāstīja attieksmi pret policiju, vērtējot, ka tā nekad nepalīdz un neko nespēj. Viņa atzina, ka klubā regulāri tiekot nozagti telefoni un citas mantas. Galu galā meitene tomēr iesniegumu par notikušo nebija gatava aizpildīt.
Jāatzīst, ka izbrīnīja jauniešu uzbrūkošā un nosodošā attieksme pret policijas darbiniekiem, lai gan viņi bija ieradušies palīdzēt, turklāt apsardzes funkcijas policija klubā neveic. L.Ozoliņa atzīst, ka šāda jauniešu attieksme, īpaši, ja lietots arī alkohols, nav retums. Jauniešu bravurīgo, pat izaicinošo uzvedību savām acīm nācās redzēt, arī piedaloties policijas patruļā. “Mēs redzam, tātad mūs redz!”
Ja braukājot pa naksnīgajām Cēsu ielām, iepriecināja tas, ka nenotika kautiņi un situācija bija mierīga, tomēr nevarēja nepamanīt, ka atstarotājs bija vien retam gājējam. Pārējie bija neredzamie. Par laimi, Jaungada nakts nevienam gājējam nebija liktenīga.
Tomēr atkal apstiprinājās tas, ka cilvēki vēl aizvien neizprot, kādēļ atstarotāji nepieciešami. Tā kāds pāris, kas mājup devās pa tumšu Cēsu nomales ceļu, inspektoriem atbildēja, ka viss esot kārtībā, jo gājēji mašīnas taču pamanot. Taču to, ka autovadītājam gan šos, gan citus tumšos gājējus grūti pamanīt, viņiem ieskaidrot īsti neizdevās.
Komentāri