Pagājušā mēneša nogalē rajonā darba vietā notikusi darba trauma ar smagām sekām. Pēc Valsts darba inspekcijas (VDI) datiem zināms, ka Cēsīs uzņēmumā SIA „Wesermann” būvstrādnieks guvis smagas traumas, strādājot tranšejā.
Ziemeļvidzemes reģiona VDI Cēsu biroja valsts darba inspektore Sintija Jaunākā atzina, ka šobrīd notiek nelaimes gadījuma apstākļu izmeklēšana un cēloņu noskaidrošana.
“ Nelaimes gadījumu skaits darba vietās nesamazināS.Ik mēnesi reģistrējam jaunus negadījumus,” saka S.Jaunākā un piebilst, ka oktobrī VID Cēsu birojā reģistrēti seši nelaimes gadījumi, no kuriem pieci notikuši kokapstrādes un viens celtniecības nozarē.
“Patiesībā šajās divās nozarēs nelaimes gadījumi notiek visvairāk. Kokapstrādē darbinieki visbiežāk neuzmanīgi kļūst pie darbgaldiem, un rezultātā ir sazāģēti pirksti, rokas un dažādas citas traumas,” saka
valsts inspektore un neslēpj bažas par lielo darba vietās bojā gājušo skaitu valstī.
“Darba vietās bojā gājušo skaits ir tik liels, ka tas daudz neatpaliek no bojāgājušajiem uz ceļiem. Un tas ir ļoti nopietni. Lai arī VDI daudz runā par darba drošību, tomēr nelaimes gadījumu skaits nesamazinās. Nevēlos apvainot nevienu darbinieku, taču, iespējams, ka pie vainas ir tas, ka nereti darbiniekiem nav pat deviņu klašu izglītībaS.Un tas nozīmē, ka darba devējiem ar saviem padotajiem jārunā citādāk – vienkāršā valodā, lai darbinieks saprastu un uztvertu gan darba drošības noteikumus, gan instruktāžu. Cik bieži valsts darba inspektoriem nav nācies aptaujāt darbiniekus, kuri dažkārt pat normāli neprot rakstīt. Taču darba traumas gūst arī gudri un saprātīgi cilvēki, kuri nav ievērojuši darba drošības prasības. Gadījumi ir ļoti dažādi,” saka S.Jaunākā un neslēpj faktu, ka nereti arī darba devēji nav nodrošinājuši drošus darba apstākļus.
“Arī tas, ka darbinieki reizumis ierodas darba vietās alkohola reibumā, rāda viņu attieksmi pret darbu. Domāju, ka sabiedrībai kopumā jāmaina domāšana un attieksme pret jautājumiem, kas saistīti ar darba drošību,” domās dalās S.Jaunākā.
Arī Cēsu rajona slimnīcas traumatoloģiskās nodaļas vadītāja Anda Skrastiņa neslēpj faktu, ka darba traumas joprojām ir gana liela aktualitāte.
“Ik pa laikam traumatoloģiskajā nodaļā tiek ievietoti pacienti ar darba traumām. Taču šobrīd, ja redzam, ka no rīta cilvēks uz slimnīcu atnāk darba drēbēs, kur uz muguras uzrakstīta firma, darba laiks, bet viņš mēģina teikt, ka tas noticis sadzīvē, liekam viņam parakstīties par savu patiesību, lai vēlāk viņš nepārdomā un necīnās uz otru pusi. Tas nav retums, ka cilvēki, pasargājot darba devēju vai varbūt sevi, melo par negadījuma notikuma vietu. Taču negantākais ir tas, ka redzam – cilvēki uz darbu ir devušies iereibuši. Īpaši tie, kuri nav tiešā priekšniecības uzraudzībā – strādā meža darbos vai celtniecībā. Tādi brīnumi notiek gana bieži,” saka A.Skrastiņa.
Jāpiebilst, ka pēc šobrīd VDI rīcībā esošās informācijas no 2007. gada 1.janvāra līdz 29.oktobrim Latvijas Republikā darba vietās gājuši bojā 56 darbinieki un 210 guvuši smagas traumas, pērn šajā pašā laikā periodā darbā bija gājuši bojā 44 un smagas traumas guvuši 249 cilvēki.
Komentāri