Labklājības ministrija (LM) plāno bargākus sodus par pārkāpumiem darba tiesību un darba aizsardzības jomā. Darba attiecības vēl joprojām nesakārtotas
Lai nodrošinātu likumdošanā noteikto darba tiesību un darba aizsardzības prasību efektīvāku ievērošanu, LM plāno noteikt bargākus sodus darba devējiem.
“Lai gan mūsu valstī izveidota darba aizsardzības likumdošanas bāze, pētījumi liecina, ka situācija uzņēmumos nav apmierinoša. Ņemot vērā arī augsto letālo nelaimes gadījumu skaitu darba vietās, esam spiesti bargāk vērsties pret uzņēmējiem, kas neievēro darba aizsardzības prasības, jo nevaram riskēt ar darbinieku veselību vai dzīvību,” atzīst LM darba departamenta direktora vietnieks R. Lūsis un piebilst, ka bieži vien prasību neievērošanas pamatā ir ierobežotas finanses vai arī nepietiekama izpratne par šo jautājumu nozīmīgumu.
Tiek ziņots, ka 61 procents darba devēju ir norādījuši – nekas netraucē viņus nodrošināt likumdošanā noteiktās normas, tomēr aizvien to nav izdarījuši. Tādējādi šie uzņēmumi ir primārā mērķa grupa, pret kuru tiks vērsti bargāki sodi.
Katram pēc nopelniem
Jāpiebilst, ka saskaņā ar likumprojektu turpmāk plānots no 300 līdz 400 latiem sodīt darba devējus – fiziskas personas, bet juridiskas personas – no 600 līdz 1000 latu gadījumos, kad darba devējs neizmaksās saviem darbiniekiem valstī noteikto minimālo mēneša darba algu.
Tāpat, ņemot vērā augsto pārkāpumu līmeni darba aizsardzības jomā, likumprojekts papildināts ar jaunu pantu, kas paredzēs sodus par darba aizsardzības normatīvo aktu pārkāpšanu. Tajā ne tikai detalizēti uzskaitīti pārkāpumi, bet arī paredzēts minimālais un maksimālais sods par pārkāpumiem, tādējādi veicinot vienveidīgu sodu piemērošanas praksi.
Piemēram, par darba drošības zīmju nelietošanu un atbilstošu neizvietošanu darba vidē darba devēju – fizisku personu – varēs sodīt no 100 līdz 250 latiem, juridisko personu – no 500 līdz 750 latiem. Par darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu vai slēpšanu fizisku personu varēs sodīt no 250 līdz 350 latiem, bet juridisko personu – no 750 līdz 1000 latiem. Savukārt, ja gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas šie pārkāpumi izdarīti atkārtoti, sods fiziskām personām pieaugs no 350 līdz 500 latiem, bet juridiskām personām no 2000 līdz 3000 latiem.
Sodi būs motivācija darba devējiem
Ziemeļvidzemes reģiona VDI Cēsu biroja valsts darba inspektore Sintija Jaunākā “Druvai” skaidroja, ka pietiekami ilgu laiku VDI ir informējusi darba devējus un darbiniekus par aizsardzības pasākumu nepieciešamību.
“Informatīvais darbs ir beidzies, un tagad par pārkāpumiem piemēros sodus. Domāju, ka administratīvie sodi būs finansiāla motivācija darba devējiem sakārtot šo jomu – darba aizsardzību un darba tiesiskās attiecības. Pēc pieredzes redzam, ka ar rīkojumiem un aizrādījumiem vairs nepietiek,” situāciju raksturoja darba inspektore.“Protams, teikt, ka visi darba devēji pārkāpj darba tiesības vai darba aizsardzības noteikumus, nevar. Ir uzņēmēji, kuri cenšas un dara visu iespējamo, lai viss būtu tā, kā tam jābūt. Taču ir uzņēmēji, kuri tikai “atrakstās” – formāli sakārto dokumentus. Bet darbiniekiem no tā faktiski labāk nekļūst. Neizskaidro strādājošiem, piemēram, cik svarīgi un būtiski ir ievērot darba drošības prasības. Lielāka uzmanība būtu jāpievērš arī instruktāžām, kuras it kā tiek veiktas, bet darba devējs nepārliecinās, vai padotie vispār ir sapratuši, ko drīkst darba vietā atļauties, ko ne. Šajā jomā darba devējiem vēl daudz kas jāuzlabo,” sacīja S.Jaunākā.
Jautāta, kas ir ierastākie pārkāpumi, S. Jaunākā atbildēja, ka aktualitāte vēl joprojām ir strādnieku nodarbināšana bez darba līguma.
“Taču var piebilst, ka vēl joprojām darba devēji bieži neievēro darbinieka atlaišanas procedūru. Vienošanās notiek mutiski, bet šajos laikos visam jābūt rakstiski noformētam. Nereti, atlaižot no darba, darba devēji neievēro darba algas izmaksas termiņus,” informēja VDI Cēsu biroja valsts darba inspektore un, runājot par darba aizsardzību, atzina, ka visbiežāk uzņēmumos nav vērtēti darba vides riski.
“To varētu saukt par darba vides iekšējās uzraudzības neveikšanu. Bet tas ir ļoti būtiski. Jāpiemin arī, ka bieži darba devēji aizmirst instruēt darbiniekus,” sacīja S. Jaunākā, kā pārkāpumu vēl nosaucot individuālās aizsardzības līdzekļu nelietošanu vai neizsniegšanu.
Komentāri