Izstāžu zālē ”Vecpilsēta” vakar skatītāju vērtējumam atklāja divas izstādes.
Bijušās cēsnieces Anitras Toomas variācijas adījumos „Adīšanas prieks” un cēsnieka Imanta Ozoliņa koka dabas formu veidojumus ”Otrais mūžs” ir radošs skatījums uz ikdienišķo, pierasto. Izstādes sarīkotas pēc cēsnieku ieteikuma, tā teikt, dzirdēts ir, gribas arī redzēt.
Imants Ozoliņš no bērnības labprāt laiku pavada dabā. ”Dievs devis spēju ieraudzīt skaisto un īpatnējo,” saka Imants. Staigājot pa mežu, mazām, straujām upītēm vai jūrmalu, viņa acis ierauga zarus, kuri rosina iztēli. ”Paņem zaru rokā, grozi, apmīļo, tad tas atklājas, es ieraugu, kā kokā spēlējas gaisma. Dažs zars atgādina kādu dzīvnieku, cits izstaro mieru, vēl kāds trauksmi, ” saka Imants un rāda saaugušu priedes zaru, kas veido divus astotniekus. Savdabīgs ir vēl kāds zars, kuru viņš nosaucis par čūskogu – piesaista uzmanību, skaists, bet uzreiz redzams, ka indīgs.
”Dabā viss ir unikāls. Tajā nav atkārtojumu. Vai
ābeļdārzā ir divas ābeles ar vienādu vainagu? Cilvēks tās veido līdzīgas,” pārliecināts Imants. Par katru zaru viņam ir savs stāsts, kur tas atrasts, kā pētījis, līdz atklājis tā īsto dabu, vēstījumu.
”Aizbraucu uz Sabiles vīna dārzu. Vairāki vīnogulāji bija izrakti. Kādus mākslas darbus daba izveidojusi no to saknēm! Jūrmalas priedes pēc vētras atdod brīnumus. Cik skaista ir Raunas upīte! Kādi īpatnēji koku zari atrodami tās krastā!” atmiņās kavējas cēsnieks un piebilst, ka īpatnējo nevar ieraudzīt, ja to speciāli meklē.
Kad zars atnests mājās, tas tiek nolikts žāvēties. Tādu dabas veidojumu Imantam pilna garāža. Kad sirds velk, paņem kādu rokā, nomazgā no putekļiem, tīra un cenšas izprast raksturu. ”Nedrīkst izjaukt to, ko daba radījusi,” uzsver Imants. Kad izzināts, kā atrastais zars visskaidrāk uzrunā, meistars to nokrāso. Un nevienam nevajadzīgs zars pārtop par svečturi vai savdabīgu, vienreizēju suvenīru, kas labi iederas gan smalkā kantorī, gan mājīgā dzīvoklī.
”Zinu, ka ne viens vien teiks -kāpēc melni. Manuprāt, melnā ir mūžības krāsa, nākamās dzīves krāsa citā galaktikā. Naktī debesis ir melnas. Vai varam iedomāties, kādas tās izskatītos, ja būtu zaļas, brūnas,” filozofiski spriež Imants un kādā zarā ieliek sveci, aizdedzina. Uz sienas spēlējas zara ēna un sveces liesma.
Imanta Ozoliņa 12 dabā atrastie zari liks pafantazēt arī izstādes apmeklētājiem. ”Katrs dabas veidotajā saskata ko citu. Viens bērzu birzi mēra kubikmetros, cits priecājas par tāss rakstiem. Viens vecu zaru mežā pasper ar kāju, cits paceļ un ierauga brīnumu,” saka Imants Ozoliņš.
Komentāri