Septembra dienā, kad Latvijai pāri brāzās vētra, Āraišos pulcējās arheologa Jāņa Apala līdzgaitnieki. Visi bija nākuši, lai muzejparkā būtu tieši tajā dienā, kad arheologam ir 90. jubileja.
No kapu kalniņa, kur pirms deviņiem gadiem guldīts Jānis Apals, paveras skats uz Āraišu ezeru un Āraišu ezerpili. Jaunajā tūrisma ēkā, kur tagad apskatāma zinātnieka darba vide, kā arī atradumi ezera dzīlēs, tika teiktas runas un uzklausītas laikabiedru atmiņas.
Latvijas Kultūras ministrs Nauris Puntulis arheologa atceres brīdī sacīja: “Mums nekad nebūs pilis, ja mūsu sapņos nebūs pilis. Ja mēs nesapņosim par pilīm, mums būs jāsamierinās ar būdiņām.” Ministrs pauda, ka Jānis Apals ar savu veikumu apliecinājis, ka lielu lietu sasniegšana sākas ar drosmi un sapņiem. “Tādiem sapņiem, kuri šķiet pat nerealizējami, bet patiesībā ietekmē un iedvesmo mūs.”
Amatas novada ilggadējs deputāts Andris Jansons, apciemojot un noliekot ziedus Jāņa Apala atdusas vietā, sacīja kodolīgi: “Goda vīrs.” Arheologa piemiņa tika atzīmēta arī ar sarunām un ar video sūtījumu no ārzemēm, kas kopumā apliecināja, ka aizrautīgajam Jānim Apalam viņa zinātniskajā un eksperimentālajā darbā ir turpinātāji ne vien Latvijā, bet arī citās valstīs.
Pasākuma dalībnieki novērtēja, ka Amatas novada pašvaldība īstenojusi J.Apala ideju par tūrisma celtni, kurā varētu tikties interesenti, klausīties zinātnieku paveiktajā. Āraišu ezerpils Tūrisma centra vadītāja Eva Koljera aicināja Āraišu ezerpils fonda pārstāvi cēsnieci Viju Cauni pastāstīt, kā zinātnieka veikumu papildina sabiedrības ieceres un darbība. V.Caune atgādināja, ka Āraišu ezerparks kādu laiku bijis Gaujas nacionālā parka jurisdikcijā, pēc tam Cēsu Vēstures un mākslas muzeja filiāle. Pirmais, ko Āraišu ezerpils fonds rosināja mainīt Gaujas nacionālajā parkā, Āraišu objektam piešķirt atsevišķu statusu. Ezerpils fonds strādājis piecpadsmit gadus, pašlaik to vada arheoloģe Zigrīda Apala, J.Apala dzīvesbiedre.
Atcerei veltītā pēcpusdiena apliecināja ministram un citiem viesiem, ka Amatas novada pašvaldība godam veikusi uzdevumu turpināt veidot muzejparku un īstenot Jāņa Apala sapņus, kādai jābūt ezerpils dzīvei tālāk– jau pēc viņas – , taču tika uzsvērts, ka bez Kultūras ministrijas ikgadējā finansiālā atbalsta vērienīgās ieceres muzejparkā pašvaldība nevarētu īstenot. Ļoti daudz pašvaldībai palīdzējis Āraišu ezerpils fonds.
Ezerpili uzturēt un pilnveidot ar darbu, ar idejām un lēmumiem palīdzējuši daudzi, to Jāņa Apala atceres dienā apliecināja arheologa dzīvesbiedre Zigrīda Apala un dēls Gints Apals. Viņu pārliecība, ka nāks atkal jauni apmeklētāji, kurus iedvesmos arheologa veikums un pasniegšanas veids sabiedrībai.
