Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Cēsu pils tornī paceļ Latvijas karogu. Kā pirms 35 gadiem

Iveta Rozentāle
23:00
23.10.2023
9
Karogs 3 1

Pieminot dienu, kad pirms 35 gadiem Cēsu Jaunās pils Ladema­hera tornī pacēla sarkanbaltsarkano karogu, tā notikuma dalībnieki, toreizējie Cēsu nodaļas tautfrontieši Druvis Skulte, Normunds Broks, Imants Timeramanis un Cēsu muzeju apvienības direktors Ivars Zukulis pagājušajā svētdienā, 22.oktobrī, atkal pulcējās svinīgā pasākumā un uzvilka karogu mastā.

Arī šogad tāpat kā pirms 35 gadiem sanākušie vispirms ar karogu svinīgi nofotografējās pie Jaunās pils ieejas, lai drīz dotos pa Lademahera torņa kāpnēm un tornī, dziedot valsts himnu, piedzīvotu karoga pacelšanu pār pilsētu. Svi­nīgajā brīdī klāt bija arī Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, Cēsu Vēs­tures un mākslas muzeja vadītāja Ināra Bula, novada pašvaldības iestādes “Kultūras pārvalde” vadītāja Zane Nei­mane, koklētājs Namejs Kalniņš un, tautas tērpus apvilkuši, deju kolektīva “Raitais solis” jaunieši, kā arī muzeja apmeklētāji. Vairāki pasākuma skatītāji, arī Māris Niklass, izvēlējās svinīgo notikumu vērot no Pils dārza, kā tas notika arī pirms 35 gadiem, kad 1988. gada 22. oktobrī Cēsu Pils dārzā pulcējās vairāki tūkstoši cēsnieku, lai piedzīvotu unikālu brīdi – sarkanbaltsarkanā karoga pacelšanu pils tornī. Pirms 35 gadiem karoga pacelšanā mastā piedalījās arī Valdis Attāls.

Vēl Ladermahera tornī, uzrunājot svinīgā uzdevuma veicējus, “Druva” jautāja, kā sasaucas tagadējās un tā laika sajūtas. Imants Timeramanis vērtēja, ka šādi notikumi ir kā tilts, kas savieno pagātni ar tagadni. “Savā laikā mēs katrs zīmējām savu ideālo Latviju, kādu to bijām iedomājušies. Lai arī ne viss ir tā, kā iedomāts, bet lielās lietas ir notikušas. Un droši vien citādi nevarēja būt.” Ivars Zukulis secināja, ka visi bijuši klātesoši notikumā, kuram ir mūžības vērtība: “Reizēm sev jājautā, vai tas ir noticis ar mani, vai tas nav sapnis. Man bija gods to piedzīvot pirms 35 gadiem un ir arī šodien. Pateicoties tā laika pārmaiņām, ir iespējamas pārmaiņas arī šodien. Ir prieks par katru dienu, kurā būt un dzīvot, jo viss iet uz priekšu, viss notiek.”

Visi atzina, ka mūsdienās, kad informācijas gūzma ir ārkārtīgi liela, var būt daudz grūtāk koncentrēties ideāliem, nekā tas bija pirms 35 gadiem, kad bija pilnīgi skaidrs – ejam un darām. Normunds Broks teica, ka ir viens no tiem, kurš pagātnē īpaši neskatās, vienmēr uz priekšu: “Ja pasaule mainījās pirms 35 gadiem, tad tagad tas notiek vēl dramatiskāk. Un patiesībā arī tur mums ir jābūt iekšā. Ja mēs to nedarīsim, tad kāds cits to mūsu vietā izdarīs. Esmu gan arī sapratis, ka ir jāpieņem tas, ko nevari mainīt, un jādara tur, kur tas ir iespējams.”

Pēc svinīgā notikuma visi pulcējās Jaunajā pilī, lai omulīgā gaisotnē dalītos atmiņās un sajūtās par šodien notiekošo Latvijā un pasaulē.

Atzīmējot Latvijas Tautas frontes 35.gadadienu un atgādinot par tās nozīmi Latvijas neatkarības atjaunošanā, visa oktobra mēneša garumā Cēsīs norisinājušies Latvijas Tautas frontei veltīti pasākumi: fotoizstāde “Pie pleca plecs” Vienības laukumā, sarunu vakars ar pirmo Latvijas Tautas frontes priekšsēdētāju Daini Īvānu un dziesminieci Lāsmu Vasmani – Mašinu Izstāžu namā, dziesminieku koncerts “Ieklausies” koncertzālē “Cē­sis” ar Valda Atāla, Zanes Bērziņas, Melisas Kaškuras un Jura Hirša piedalīšanos.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
5

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
22

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
232

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
59

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
83

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
29
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi