Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Heinrihs

Cer, ka meitenītes pārnāks

Druva
23:00
24.05.2007
3

Vaives pagastā Rāmuļos kopš trešdienas nakts tiek meklētas divas pazudušas meitenes – 12 gadus vecā Elīna Majore un astoņus gadus vecā Madara Seržāne.

“Pazuda… Vienkārši pazuda 15 minūšu laikā kā zemē iekritušas. Saprotiet? Es nezinu, kur viņas meklēt, nezinu, kā mēs dzīvosim tālāk,” ar asarām acīs stāsta Elīnas vecmāmiņa Edīte Smilga, kura jau sesto gadu audzina meiteni, kā arī viņas jaunāko brāli un māsiņu.

Abas meitenes dzīvoja kaimiņos. Parasti viņas spēlējušās pie mājas kalniņā, bet liktenīgajā trešdienas vakarā pārgājušas pāri ceļam. Tur vēl palikusi pēdējā liecība par meitenēm – spainis, ar kuru bija plānots nest kūdru. “Aizbraucu izslaukt gotiņas, kad atbraucu, viņu jau vairs nebija. Domāju, varbūt mežā aizskrējušas dzīvoties, bet nekā. Visu nakti meklējām, visās iespējamajās vietās,” satraukti stāsta E.Smilga.

Pēdējo reizi meitenes redzēja Elīnas brālis Rihards, bet viņas puikam teikušas, lai netraucē, un viņš aizgājis spēlēties citur.

Gan Elīnas vecmāmiņa, gan Vaives pagasta sociālā dienesta vadītāja Rudīte Petrova un Rāmuļu pamatskolas direktore Aija Sīmane apgalvo, ka meitenes nav klaiņotājas. Abas mācījušās, bijušas apzinīgas. A.Sīmane stāsta, ka, aizbraucot uz pilsētu, meitenes vienmēr turējušās pieaugušajiem blakus. R.Petrova

noliedz iespēju, ka pazudušās pašas varētu būt aizgājušas no mājām, jo abās ģimenēs bērni audzināti ar mīlestību, par spīti sarežģītajām dzīves situācijām.

Cēsu rajona policijas pārvaldes kārtības policijas biroja priekšnieks Jānis Goba informē, ka abu meiteņu meklēšanā iesaistījušies vairāk nekā 50 cilvēki – Nacionālo Bruņoto spēku Instruktoru skolas personāls un Zemessardzes 27. kājnieku bataljona ierindas un ārrindas zemesragi, policisti un ugunsdzēsēji. Bērnu meklēšanai tiek izmantoti arī dienesta suņi. “Šeit ir pļavas, meži, ūdenstilpes, grāvji. Visu pārmeklējam. Pārbaudām arī versijas par bērnu atrašanās vietām,” skaidro J. Goba, norādot, ka meiteņu meklēšanā vissvarīgākās ir pirmās stundas un dienas.

E.Smilga atzīst, ka mašīnas pa ceļu, kas atrodas tieši pie mājas, braucot ļoti daudz un bieži. Vietējie stāsta, ka redzētas arī aizdomīgas mašīnas, kas braukušas lēni un pamanītas vairākkārt, tomēr konkrētas informācijas par to nav. Arī Elīnas klasesbiedrenes Kristīne, Jolanta un Liene, kuras meiteni pēdējo reizi satikušas trešdien skolā, stāsta, ka citi bērni esot redzējušas šādas mašīnas.

“Ir ļoti jocīga sajūta, to nevar izstāstīt un aprakstīt,” atzīst bērnudārza audzinātāja Iveta Driksne. Skolas biedriem un skolotājiem šis ir grūts brīdis. A.Sīmane stāsta, ka bērni pārdzīvo un ik pa laikam nākot prasīt, vai nav kādi jaunumi: “Esam daudz runājuši par drošības pasākumiem, aizlieguši iet kājām no skolas, pagasts nodrošina transportu, kas bērnus atved un aizved uz mājām. Runājām arī par Justīnes gadījumu, bet nevienam pat prātā neienāca, ka kaut kas tāds varētu notikt tepat blakus. Tas ir drausmīgi.”

Policija aicina ikvienu, kura rīcībā ir informācija par abu meiteņu

atrašanās vietu, zvanīt pa tālruņa

numuriem 4101202, 4101238, 28307052 vai 02.

Līdz ceturtdienas pēcpusdienai meiteņu meklēšanai vēl nebija rezultātu. Sīkāku informāciju un pazudušo meiteņu fotogrāfijas skatiet ziņā “Pazudušas divas meitenes”.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
20

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
22

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
54

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
58

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
58
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
74
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
26
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
30
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi