Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Heinrihs

Būvē tiltu un remontē ceļus

Druva
23:00
29.05.2007
6

Uz valsts nozīmes ceļiem arī mūsu rajonā šovasar tiks darīts daudz.

Turpinās Gaujas tilta rekonstrukcija Zosēnos.

Aizvadītajā nedēļā iebetonēts laidums – pati svarīgākā tilta konstrukcija. Izmantoti gandrīz 400 kubikmetri betona.

Vēl jāizbūvē tilta hidroizolācija, ietves, tilta sega, margas, barjeras. “Objekts sarežģīts, jo atrodas gan horizontālā, gan vertikālā līknē. Šogad un arī nākamgad tas būvniekiem ir lielākais objekts Vidzemē,” “Druvai” atzina VAS “Latvijas

valsts ceļi” Vidzemes reģiona ceļu – tiltu būves inženieris Guntis Dišlers.

Līdz piektdienai ceļiniekiem jāpabeidz bedrīšu remonts uz A klases ceļiem. “Bedrīšu remonts pabeigts arī uz valsts 1.šķiras ceļiem. Darbu apjoms šopavasar ir nedaudz mazāks. Tas arī tāpēc, ka ceļinieki rūpīgāk strādā – aiztaisa ne tikai bedrītes, bet arī plaisas. Tas ir cimperlīgs darbs, katrs kvadrātmetrs vispirms jāpārstaigā ar acīm, tad plaisās jāielej bitumens un jāuzber šķembas,” stāsta VAS “Latvijas

valsts ceļi” Vidzemes reģiona Cēsu rajona nodaļas vadītājs Andris Kazāks. Šo darbu varētu arī veikt ar tehniku, taču tad tiek klāts viss ceļš, ne tikai plaisas. Ilgtermiņā tas būtu izdevīgi, bet ceļiniekiem nav tik daudz naudas, lai to darītu tagad.

Šovasar 30 kilometru garumā tiks pastiprināta grants sega, izrakti grāvji. 15 kilometru garumā ceļa Rauna – Valmiera posmā darbi jau uzsākti. Tikko beigusies darbu izsole ceļa Krustakrogs – Skujene 15 kilometriem. Abu ceļu posmos strādās firma “Virāža”, kurai ir vislielākā pieredze un labākais nodrošinājums.

Tādi paši darbi tiks veikti arī nelielos objektos – divi kilometri ceļam Kliģene – Medņukalns un puskilometrs Zaubes pagasta Annās. Savukārt Liepā Smiltenes ceļā atjaunos kilometru sabrukušā asfalta.

Agrā pavasarī vēl nebija skaidrs, vai šovasar tiks piešķirta nauda latvāņu apkarošanai, tagad zināms, ka līdzekļi būs. Valsts ceļa malās jānopļauj 20 hektāru latvāņu audžu. “Pļāvēji ir nodrošināti ar speciālo apģērbu. Šobrīd galvenais – nenokavēt un arī nenopļaut par agru. Rudens pusē pļausim otrreiz,” stāsta Andris Kazāks.

Līdz rudenim cerēts pabeigt ceļa rekonstrukciju pie Veselavas kapiem. Viss atkarīgs, kā veiksies arheologiem, kuri veic izrakumus viduslaiku kapsētā, kura atrodas ceļa joslā.

“Bērzkrogs – Vecpiebalga tālākie darbi ir iesaldēti. Ceļš tika rekonstruēts par ES fonda līdzekļiem. Tagad pamatnostādne mainījusies, ES nauda tiek atvēlēta grants ceļu asfaltēšanai nevis sabrukušu asfalta ceļu atjaunošanai. Asfaltētos ceļus paredzēts atjaunot par valsts līdzekļiem. Ne tuvāko trīs gadu laikā,” stāsta Andris Kazāks.

Šovasar sāksies rekonstrukcija posmā Saliņkrogs – Ranka, bet Abrupe – Jaunpiebalga – tiek projektēts. Ar nelielām neērtībām nāksies saskarties autobraucējiem, nākammēnes tiks remontēts tilts pār Vaivi pie Vaives dzirnavām.

Kādi vēl darbi tiks veikti, ceļinieki spriedīs, kad būs skaidri zināms, cik iztērēts bedrīšu remontam. Ja līdzekļi atliks, varēs kādā ceļmalā sakārtot grāvjus vai izcirst krūmus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
20

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
22

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
54

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
58

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
59
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
74
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
26
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
30
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi