Ziemu ne viena vien sieviete nevar iedomāties bez kažoka. Tas gadsimtiem bijis piemērotākais un atzītākais apģērbs, kas pasargā no aukstuma. Arī šodienas Latvijā sievietes nēsā dabisko ādu kažokus, puskažokus, cepures.
“Laiks, kad kažokus gribēja iegādāties daudzas, ir pagājis,” saka Mudīte Teterovska. Viņa ir pašnodarbinātā, nelielas tirgotavas saimniece tirdzniecības centrā “Globuss”. Pirms gadiem Mudītei Rīgā bija kažokādu salons, pavisam nesen vēl šuva un tirgoja kažokus, cepures. Nu jau deviņus gadus viņa dzīvo un strādā Cēsu novadā.
“Klimats mainās, kažokus, kažokādas cepures iegādājas aizvien mazāk. Neilgā laikā kažoki kļuva aizvien īsāki, jo mainījās mode, kažoki kļuva dārgāki. Svarīgi bija arī praktiski apsvērumi. Vēl pērn bija pieprasījums pēc sieviešu ūdeļādas beretēm, arī lapsādas cepurēm. Cēsnieces ir iegādājušās, vairāk nevajag. Brauca arī klientes no Rīgas, Valmieras. Šoziem klusums,” pastāsta Mudīte un piebilst, ka tirgošanā vēl ir vecie krājumi – trušu, ūdeļu, ūdru, jenotu ādu cepures. Un meistare atzīst, cenas kā jau provincē. “Cēsis nav tā vieta, kur tirgot kažokus. Šo ziemu gaidot, biju sašuvusi lapsādas vestes. Nevar teikt, ka nevienu neinteresēja,” atklāj Mudīte un piebilst, ka diemžēl trūkst lapsādu. Medniekiem izdevīgāk medījumu norakt, arī ģērēšana ir dārga.
Kad Mudīte saprata, ka
kažokādu modes laiks pagājis, viņa nolika malā darbu, ko darījusi ilgus gadus, un meklēja citu nodarbošanos. “Man vienmēr paticis skaistais, sievišķīgais,” viņa atzīst. Mudīte Teterovska mācījusies dažādos kursos un tagad droši var teikt, ka apguvusi daudzas prasmes. Kā rotu darinātāja Mudīte ir Amatniecības kameras biedre. Trīs gadus viņa tirgojas un reizē arī strādā savā veikaliņā “Globusā”.
“Visu laiku esmu radošos meklējumos, un man tas patīk. Tādu rotu, kādas ir man, otru nav,” ar lepnumu saka Mudīte un atzīst, ka pēdējos gados sievietēm modes izjūta kļūst aizvien izsmalcinātāka. Reti kura vēlas masveida bižutēriju. “Sievietes grib būt oriģinālas, viņas meklē tādas rotas, kādu nav citām,” uzsver Mudīte. Viņa no pusdārgakmeņiem gatavo visdažādākās krelles, auskarus, top auduma un kažokādas piespraudes, daudzveidīgs ir piekariņu klāsts, arī no ādām.
“Pirmais gads te, tirdzniecības centrā, bija grūts. Tagad jau klienti zina, ko te var nopirkt, ko pasūtīt,” bilst rotu darinātāja. Mudīte izgatavo rotas no akmeņiem, kurus klients izvēlējies. Viņa mīļuprāt arī katram pastāsta, kurš akmens katram piemērotāks, kurš dos enerģiju, kurš palīdzēs finanšu lietās, ģimenē, vairos saticību. “Cilvēkus interesē akmeņi. Daudzi par to spējām uzzina pirmoreiz. Pareizo akmeņu izvēle rotām ir atbildīgs brīdis,” domās dalās Mudīte Teterovska. Klientiem patīk, ka meistare turpat viņu klātbūtnē veido rotas. Ja vajadzīgs, viņa arī veiks rotu remontu. Ja kāda rotaslieta apnikusi, var taču no tās pašas izgatavot citu.
Mudīte savulaik ieguvusi izglītību, kas saistīta ar finansēm un tirgzinību. Arī tas palīdz ikdienā. “Visu laiku jāseko līdzi katram santīmam. Jāseko līdzi modei. Arī dažādiem svētkiem. Būs sieviešu diena, izlaidumi, tad, protams, būs gan daudz pircēju, gan pasūtījumu, jo gan mazas, gan lielas dāmas grib rotāties,” stāsta Mudīte Teterovska un atzīst, ka pateikt, kad visvairāk pircēju, gan nevar. Tikpat labi tā var būt pirmdiena, bet citu nedēļu sestdiena.
“Darbs ar kažokādām bija mans sirdsdarbs. Tagad tās ir rotas. Daru to, kas man patīk, padodas un sagādā prieku. Šis bizness ir uzsākts, tā vienkārši beigt nevar, jāturpina. Cik daudz veikaliņu Cēsīs slēgti, bet mans aizvien atvērts. Tātad cilvēkiem vajadzīgs,” gandarīta par paveikto saka veikaliņa saimniece un rotu darinātāja. Mudīte vien klusi piebilst, ka diemžēl nav
izdevies atrast domubiedrus, kam varētu uzticēties.
“Iesākts ir, jāstrādā,” uzsver Mudīte
Teterovska.
Sarmīte Feldmane
Komentāri