Jau ilgāku laiku ēku Liepā, Rūpnīcas ielā, tautā sauktu par “jauno kultūras namu”, kas atrodas blakus pagasta pārvaldes ēkai un pretī Veselības takai, bērni, neskatoties uz pašvaldības policijas pūliņiem viņus atturēt, izmanto bīstamām rotaļām, ložņājot pa nedrošās ēkas iekšpusi un pat kāpelējot pa bojāto jumtu.
Šoreiz trauksmi cēla Priekuļu novada Liepas biedrības “Sargiet bērnus” valdes priekšsēdētāja Inta Zaksa, kura, ievērojot uz jumta nepilngadīgus bērnus, ar sociālo tīklu palīdzību uzrunāja ēkas īpašnieku un bērnu, kas šajā īpašumā patvaļīgi “spēlējas”, vecākus. Bērniem šī diemžēl ir regulāra izklaides vieta, lai gan ēka ir privātīpašums, kur bērni nedrīkst iet, arī pašvaldības policija regulāri šo vietu uzrauga un bērnus no tās raida prom, kā arī sazinās ar būves īpašnieku, kuru aicina īpašumu padarīt citiem nepieejamu. Tomēr pat pēc durvju un logu aiznaglošanas nepaiet ilgs laiks, kad bērni atkal izdomā, kā iekļūt celtnē.
Inta Zaksa norāda, ir skumji, ka īpašnieks pieļauj kaut ko tik bīstamu. Nepieņemams viņai ir fakts, ka kāda bērna mamma arī pati kāpusi uz ēkas jumta un dalījusies sociālos tīklos ar attēlu, tā vēl veicinot bērnu pārgalvību un neapdomību. Inta aicina ēkas īpašnieku atrast veidu, kā norobežot ēku tā, lai tajā nevar iekļūt, un arī vecākus vēl un vēlreiz runāt ar bērniem, skaidrot, ko drīkst, ko nedrīkst, un cik bīstamas ir šādas rotaļas, jo atrašanās šādā objektā un kāpelēšana pa jumtu apdraud bērnu dzīvību.
Sarunā ar “Druvu” Inta teic, ka nav varējusi klusēt, jo negrib, lai notiek nelaime. Arī viens no viņas biedrības mērķiem ir aizstāvēt jebkura bērna intereses, informēt un izglītot sabiedrību, turklāt viņa pati ir mamma, tādēļ vēl grūtāk noskatīties, ka bērni kāpelē pa bīstamo ēku un riskē ar dzīvību: “Šādos gadījumos nav svešu bērnu, ir mūsu bērni, mūsu sabiedrība. Un mums, pieaugušajiem, jābūt atbildīgiem par bērniem, nevis jānodomā – ko tad es, labāk paklusēšu. Svarīgākais nav kādu vainot, bet likt aizdomāties par situāciju un novērst iespējamos draudus. Šeit ir divas puses – īpašnieka atbildība sakārtot savu īpašumu un nodrošināt, ka tajā bez vajadzības neviens netiek iekšā, kā arī vecāku atbildība par bērniem. Tas, ka vecāki strādā un nevar būt bērnam vienmēr blakus, nebūs attaisnojums. Mēs esam vecāki, runājam ar bērniem, skaidrojam, audzinām. Bērns, uzturoties šajā ēkā, gan apdraud sevi, gan būtībā patvaļīgi iekļūst svešā īpašumā. Salīdzinājumam varbūt der sadzīvisks piemērs. Tas ir apmēram tāpat kā tad, ja bērns veikalā ņemtu visu, ko grib, bet vecāki teiktu, ka viņi jau neko nevar izdarīt. Savukārt veikals no savas puses nodrošina apsardzi, videonovērošanu, lai šādu situāciju novērstu.”
Intas ieraksts sociālajos tīklos izraisījis plašu rezonansi, arī citi vietējie iedzīvotāji komentāros apstiprina, ka šī situācija ir ilgstoša un bērni neapsaimniekotajā namā regulāri atgriežas, neskatoties uz policijas centieniem viņus no tā atturēt.
Ne viens vien secina, ka agri vai vēlu, bet kādam bērnam tas labi nebeigsies. Kāda no komentētājām pat norāda, ka zina bērnu, kurš, kāpelējot pa ēku, kritis un pārsitis galvu, bet māte to noklusējusi, lai pašiem nav problēmu. Viņa secina, ka tas ir neaptverami un šausmīgi. Komentētāja Maija jautā, vai tiešām mēs gaidām Zolitūdes iznākumu, lai situāciju risinātu? Protams, daudzi ir neizpratnē, kā vecāki to vispār pieļauj, kā arī ierosina dažādus risinājumus: uzlikt žogu, veikt videonovērošanu vai vislabāk ēku nojaukt, jo jau ilgi tā ir neizmantota.
Priekuļu novalda pašvaldības policijas vadītājs Guntars Mucenieks teic, ka tiešām regulāri saņem informāciju par bērniem, kuri atrodas īpašumā, un policisti arī ārpus darba laika dodas uz īpašumu, lai bērnus no turienes aizdzītu. Ar būves īpašnieku notiek regulāra saziņa gan par to, lai īpašuma teritorija tiktu nopļauta, gan logi un durvis aiznagloti, tomēr jāatzīst, ka arī tad, kad tas tiek izdarīts, rezultāts nav ilgstošs.
Guntars Mucenieks skaidro, ka celtnei vairākas reizes ir mainījušies īpašnieki. Tā kā ēka nav apdzīvota un ir bīstama, īpašumam ir paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis. Esošais īpašnieks nav latvietis un nedzīvo Liepā, viņš vēlas īpašumu pārdot, bet viņam ir liegums veikt darbības ar to, tāpēc pārdošana patlaban nav iespējama. Tieši tā paša iemesla dēļ ēku nevar arī nojaukt, turklāt ēkas nojaukšanai nepieciešams projekts, saskaņošana, un tas ir gan laikietilpīgi, gan dārgi. Ja ēkai rastos citi īpašnieki, būtu cerība, ka viņi teritoriju labiekārtos. Šobrīd īpašnieka uzdevums ir izlikt brīdinājuma zīmes (pieredze gan liecina, ka šādas zīmes ātri “pazūd”) un pie iespējas uzlikt žogu, lai teritorijā nevar brīvi piekļūt. Ja tomēr tas netiks izdarīts, pašvaldība apsver iespēju to izdarīt pati. Vēl viens no variantiem ir visu ēku apklāt ar zaļo sietu, kas norobežotu iekļūšanu.
Taču Guntars Mucenieks arī uzsver, ka vecākiem jārunā ar bērniem, jāskaidro, ka nedrīkst staigāt pa svešu īpašumu, pat ja tas nav norobežots. Tā ir likuma pārkāpšana. Diemžēl arī pašvaldības policija saskārusies ar situāciju, ka vecāki, kuru bērns savainojies svešā privātīpašumā, nevis uztraucas par bērna rīcību, bet gan to, kāpēc nav uzliktas zīmes, kas tas ir privātīpašums un tajā atrasties ir bīstami. Policija no pieredzes zina, ka, pat ja vasaras sākumā vecāki ar bērniem pārrunā uzvedības un drošības noteikumus, uz vasaras otru pusi daudziem tie ir aizmirsušies. Tāpēc ieteicams ar bērniem par šīm tēmām runāt regulāri.
G. Mucenieks norāda, ka Priekuļu novadā bīstamas ēkas ir ne tikai privātīpašumā, ir arī Valsts nekustamiem īpašumiem piederošas celtnes, kas netiek pienācīgi koptas, tiek izsaimniekotas un iet bojā. Un, pat ja vietējie aktīvisti izrāda interesi par īpašumu un tā pārņemšanu, tiek prasīta nesamērīga cena. Rezultātā īpašums ir bīstams apkārtējiem un aiziet bojā.
Komentāri