Apturēt lokālplānojuma darbību teritorijai Līgatnē, Ainavu ielā 2, – tādu rīkojumu izdevis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.
Iemesls – pašvaldībai nav spēkā esošas vietējās ilgtspējīgas attīstības stratēģijas. Lokālplānojums var tikai detalizēt Līgatnes novada teritorijas plānojumā 2012.-2023.gadam noteikto funkcionālo zonējumu, apbūves parametrus un izmantošanas aprobežojumus. Vienlaikus konstatēti arī lokālplānojuma izstrādes procedūras pārkāpumi, proti, nav ievēroti Ministru kabineta noteikumos noteiktie lēmumu un paziņojumu publicēšanas termiņi.
“Kā vairākkārt atzinusi Satversmes tiesa, lai teritorijas plānojums būtu tiesisks, tam, pirmkārt, jāatbilst normatīvajiem aktiem un, otrkārt, jābūt noteiktā kārtībā izstrādātam un apstiprinātam,” norāda ministrija.
Ministrija arī uzsver, ka Līgatnes pašvaldība ir vienīgā, kurai pēc novadu izveidošanas 2009. gadā nav izstrādāta ilgtspējīgas attīstības stratēģija.
“Ilgtspējīgas attīstības stratēģija nav bijusi mūsu prioritāte. Lai tā taptu, parasti piesaista konsultantu firmas, un pakalpojums maksā tūkstošus. Pašvaldība stratēģiju izstrādā saviem spēkiem, visas nepieciešamās procedūras ir veiktas, tā tikai jāapstiprina domē. To arī izdarīsim,” stāsta Līgatnes pašvaldības vadītājs Ainārs Šteins. Viņš piekrīt, ka ministrijai ir taisnība, jo normatīvie akti nosaka, ka stratēģijai jābūt, tad var izstrādāt kādas teritorijas lokālpānojumu. “Nevienu neinteresē, ka ir notikušas apspriešanas, ka iedzīvotāji zina, kas šajā vietā paredzēts, ka nevienam nav iebildumu. Piekrītu, dokumenti nav sakārtoti atbilstoši prasībām. Vai birokrātija veicina uzņēmējdarbības attīstību?“ saka novada vadītājs.
Taču A.Šteins ikdienā pārliecinājies, ka stratēģijām ir maza jēga. No tām finansiāli ieguvēji ir izstrādātāji. “Esmu izlasījis daudzu novadu stratēģijas. Nevienā gan nav minēts, ka novadus apvienos. Ja stratēģija ir ķeksītim, tad viss kārtībā, bet, lai strādātu, jābūt reālam plānam. Mums top arī vidējā termiņa stratēģija. Tajā var ierakstīt saprotamas, reālas lietas, katru gadu vērtēt izdarīto un iespējas iesākto turpināt,” saka A.Šteins un uzsver, ka ir aplam novadam izstrādāt attīstības stratēģiju, ja valstī nav reģionālās attīstības politikas. “Vai saliekot kopā novadu stratēģijas, veidojas reģiona attīstības stratēģija? Vai varbūt pareizāk vispirms valstī noteikt mērķus, un tad katrs novads vērtē vajadzības un iespējas,” spriež pašvaldības vadītājs un atgādina, ka patlaban pašvaldībām nav tādu finanšu instrumentu, lai ilgtermiņa plānus varētu īstenot. Turklāt patlaban pasaulē neviens neko neplāno ilgākam laika posmam par pieciem līdz septiņiem gadiem.
Ministra rīkojums ietekmē ieceres Ainavu ielā 2. Zeme te pieder pašvaldībai. Uz tās atrodas bijušās Līgatnes papīrfabrikas attīrīšanas iekārtas, kuru būvniecība tika sākta pagājušā gadsimta 80.gados, bet netika pabeigta. “Tā ir bezsaimnieka manta, teritorija ir degradēta. Pašvaldība neko nedrīkst darīt, lai graustus sakārtotu, turklāt, lai to izdarītu, jāiegulda lieli līdzekļi,” atgādina A.Šteins. Kad par daļu teritorijas, uz kuras atrodas nepabeigto attīrīšanas ietaišu drupas, sāka interesēties investors, pašvaldība ar viņu vienojusies, ka investors degradēto teritoriju pamazām sakārtos.
Lai pašvaldība īpašumā iegūtu graustus, ejams garš ceļš – tiesai jāpieņem lēmums, ka tā ir bezsaimnieka manta. Tad to pārņems Valsts ieņēmumu dienests, pēc tam “Valsts nekustamie īpašumi”, kas varbūt pēc gadiem piedāvās pašvaldībai šo graustu pārņemt savā īpašumā. Tas viss ir naudas ietilpīgs un garš birokrātiskais process. “Rūpējoties par nodokļu maksātāju naudas lietderīgu ieguldīšanu, bijām izvēlējušies, mūsuprāt, visefektīvāko risinājumu – tikt skaidrībā ar graustiem un izveidot ražotni. Par šo teritoriju ieinteresējās investors – pašvaldībai vajadzēja zemi ierakstīt zemesgrāmatā, tad atdalīt uzņēmējam nepieciešamo gabalu. Šeit sākās pirmās problēmas. Lai šo šķietami vienkāršo jautājumu atrisinātu, nācās iet caur tiesu. Tad sākās nesaprašanās Zemes dienestā ar kadastra numuriem un skaidrošanās. Pasūtījām lokālo plānojumu, izrādījās – grausta plānos ir aizsargjosla. Bija jāmaina vai nu plānojums vai aizsargjosla. Viens process aizņem pusgadu, otrs – divus un vairāk gadus, un tā tālāk. Tagad izrādās, ka lokālplānojumu ministrija neapstiprina. Kopumā process aizņēmis vairāk nekā divus gadus, bet rezultāts ir nulle. Kā lai šādos apstākļos runā par uzņēmējdarbības attīstību?” retoriski saka novada vadītājs.
Muļķīgā situācijā nonācis uzņēmējs. Viņš šajā vietā iecerējis izveidot ogulāju dārzu un uzbūvēt ražotni. “Tas ir Latvijas kapitāla uzņēmums, kuram ražotne atrodas Pierīgā. Tā kļuvusi par mazu. Meklējot vietu jaunai, Līgatne tika atzīta par piemērotāko – tīra vide, Gaujas nacionālais parks – tas uzņēmējam ir ļoti svarīgi, jo uzņēmums gandrīz visu saražoto eksportē. Tā kā paredzēts daudz roku darba, ar laiku varētu rasties līdz pat 50 darba vietām,”atklāj A.Šteins. Viņš ļoti cer, ka kārtējos šķēršļus izdosies pārvarēt un uzņēmējs, kurš ražotnes būvniecībai jau ieguvis finansējumu, ieceres īstenošanai neatradīs citu vietu.
“Likumi ir jāievēro, bet ir jārēķinās ar loģiku, ar reāliem termiņiem. Diemžēl Līgatnes novadā šī nav vienīgā situācija, kad kaut ko darīt traucē birokrātijas šķēršļi,” uzsver A. Šteins. Kāda Lietuvas firma bija novadā iegādājusies īpašumu – māju, zemi un mežu. Tā kā nemaksāja nekustamā īpašuma nodokli, pašvaldība vērsās tiesā. Izrādījās, firma bankrotējusi. “Divus gadus ministrijas nespēj vienoties, kuras jautājums tas ir. Pa to laiku kāds izzāģējis mežu. Tas nevienam nepieder, neviens nevar ziņot par zaudējumu. Papīri svarīgāki par rīcību un veselo saprātu,” atzīst Līgatnes novada vadītājs Ainārs Šteins.
Komentāri