Arī Priekuļu pagasta ”Kalna Jēkuļos” šogad no māju pagalmā augošā bērza tiek tecinātas sulas. Tiesa, šogad tas tikšot darīts ļoti maz. „Pagājušajā gadā bija ļoti laba ābolu raža, esam izspieduši ļoti daudz ābolu sulas. Nav vajadzīgs daudz tecināt bērza sulas, kamēr nav nolietota pērnā gada ābolu raža. Parasti gan esmu urbis bērzā. Gan pie mājas augošajā, gan savā mežā ,” saka ”Kalna Jēkuļu” saimnieks Miķelis Zeme.
Sulu tecēšana ir atkarīga no laika apstākļiem. Jo vēlāk iestājas pavasaris, jo vēlāk bērzi sāk sulot. M. Zeme neatceras gadu, kad viņš aprīlī nebūtu dzēris svaigas bērzu sulas. Jau gadu gaitā izveidojušās iemaņas saimniekam ļauj ātri tikt pie pavasara dzēriena. Kad bērzā ir izurbts caurums, tajā tiek ievietota koka renīte, pa kuru bērza dzīvības ūdens ietek spainī, kas pārklāts ar marli. Tā šajā procesā kalpo kā aizsargfiltrs, lai bērzu sulās neiemaldītos kāds gruzis vai kukainis.
„Ja bērzu sulas tecina savām vajadzībām vien, tad nekāds kaitējums kokam netiek nodarīts,” stāsta Cēsu virsmežzinis Māris Sestulis. Viņš ik gadu no piemājas dārza tecinot spirdzinošo dzērienu un vēl neesot novērojis koka veselības paslik-tināšanos. „Vienīgi nevajag aizmirst, ka, beidzot sulu tecināšanu, urbums stingri jāaiztapo, pretējā gadījumā kokam var nodarīt ļoti lielu kaitējumu,” stāsta virsmežzinis. Kad sulu tecināšanas laiks iet uz beigām, bērza sula paliek duļķaināka un nav vairs tik garšīga. Tas ir pēdējais laiks, kad jāaiztaisa kokā veiktais urbums. „Lai nerastos nepatīkami starpgadījumi, sulas tecināt drīkst tikai savā īpašumā esošos kokos. Visos citos gadījumos jebkura darbība jāsaskaņo ar koku īpašniekiem,” uzsvēra M. Sestulis. Tiesa, nav vēlams katru gadu sulu tecināšanai izmantot vienu un to pašu bērzu, jo sulas atņemšana samazina koka enerģiju.
„Cilvēkam ir lietderīgi patērēt daudz šķidruma, īpaši jau pavasarī,” saka daktere Zaiga Pelēce. „Vislabāk, ja šādu bērza sulu dzeršanu varētu izmantot četras reizes gadā,” pārliecināta daktere. Līdz šim neesot dzirdēts, ka kādam būtu bijusi alerģija no šīs dabas veltes. Turklāt bērzu sulas vajagot dzert svaigas, tikko no koka tecinātas. „Daudzi speciāli raudzē šo bērzu dzīvības šķidrumu, bet rūgšanas procesā daudz vērtīgo vielu iet zudumā. Arī bērzā netek sarūgušas sulas, un daba ir vislabākā vieta, kur smelties veselīgu uzturu, līdz ar to arī cilvēkiem nevajadzētu pašiem daudz domāt par dažādiem uzlabojumiem. Vienīgi tad, ja ir vēlme pavasara dziru uzglabāt ilgāk, bet tad vairs nevaram runāt par īpašu nozīmi veselībā,” uzskata daktere.
„Iespējamība, ka bērzā esošais šķidrums ir piesārņots, ir visai niecīga, jo koks mitrumu uzņem ar saknēm, kamēr tas nonāk līdz stumbrā veiktajam urbumam, bērza sula ir vairākas reizes nofiltrēta, ja arī tur kāds piesārņojums ir bijis. Drīzāk kaitīgā viela varētu būt uzsūkta koksnē, nevis cirkulētu līdz ar koka šķidrumiem. Vienīgi vajadzētu uzmanīties no kokiem, kuri aug kāda piesārņojuma tiešā tuvumā, tad iespējams, ka augs nevar tikt galā ar kaitīgajām vielām,” iesaka Z. Pelēce.
Komentāri