Piektdiena, 19. jūlijs
Vārda dienas: Jautrīte, Kamila, Digna, Sāra

Beļģijas vēstnieks Drustos

Druva
23:00
29.05.2007
7

Drustu tautskolā “99 baltie zirgi” ciemojās Beļģijas vēstnieks Latvijā Kristians Verdonks un viņa kundze Marianna, kā arī Francijas kultūras centra pārstāve Marija Haidina. “Pagājušajā gadā skolas audzēkņi piedalījās franciski runājošo valstu kultūras dienu pasākumos. Prezentējām sevi kā Latviju, parādījām, kā esam iepazinuši Franciju. Ar Beļģijas vēstnieku bija saruna un sākās pazīšanās,” pastāstīja tautskolas vadītājs Ojārs Rode. Savukārt Marija Haidina pirmoreiz Drustos nokļuvusi draugu pulkā, īstenojot sabiedrisku projektu – telpu remontu, kā arī saistībā ar bērnu ekskursijām. “Francijas kultūras centrā bija sadarbības projekts, bērni brauca pie mums, rādīja savus darbus, sniedza koncertu. Man ļoti te patīk, izmantoju katru iespēju, lai atbrauktu,” atzina Marija.

Skolas audzēkņi ciemiņus iepazīstināja ar izstrādātajiem darbiem, kuros pastāstīja, ko uzzinājuši par Beļģijas dabu, sportistiem, māksliniekiem. Skolēni un skolotāji vēstniekam atzina, ka Latvijā ir maz informatīvu izdevumu, grāmatu par Beļģiju. Viesiem ļoti patika nelielais koncerts. Savukārt bērniem patika viesi. “Labi, ka ciemiņi brauc. Viņiem patika, kā mēs spēlējām un dziedājām, “ “Druvai” sacīja skolas audzēknis Aivars Moisijenko.

Sarunā ar pedagogiem vēstnieka kundze stāstīja par Beļģijas kultūru, tradīcijām un vairākkārt atzina, ka Latvijai un Beļģijai ir ļoti daudz kopīgā, sākot jau ar līdzīgo dabu. “Redzot pieneņu pļavas, saprotu, kāpēc latviešiem simbolos tik daudz saules,” domās dalījās vēstnieka kundze.

Drustēnietis, francūzis Filips Massons viesiem skaidroja latviskos rakstus. Viņš ir brīvprātīgais, kas gan pieaugušajiem, gan bērniem māca franču valodu. Viņa dēls pusgadu mācījās Drustu tautskolā, lai apgūtu latviešu valodu, arī pats Filips gadu skolā mācījās latviešu valodu un kokles spēli.

Viesi izstaigāja skolas klases, viņus interesēja, ko un kā bērni mācās. “Līdzīgu skolu, kurā apgūst tik daudz interesantu lietu, redzēju Kongo. Beļģijā

tādu skolu nav,” atzina vēstnieks un bija gandarīts par redzēto un jauko gaisotni, kas valda skolā.

Tautskolas vadītājs Ojārs Rode interesējās par iespēju atrast sadarbības partnerus – skolu, kurā arī bērnus māca, izmantojot tautas filozofijas jeb veseluma bāzi. “Ja mums būtu sadarbības partneri, varētu labāk iepazīt Beļģiju, būtu stimuls mācīties franču valodu,” atzīst Ojārs Rode. Viņš pārliecinājies, ka visā Latvijā aktuāla ir bērnu hiperaktivitāte, skolotājs dzirdējis, ka dažās skolās Beļģijā ir fizisko aktivitāšu joslas. Tur bērni starpbrīžos, citus netraucējot, var likt lietā savu enerģiju. Tās arī tautskolā lieti noderētu.

Vēstnieka kundze Drustos viesojās otrreiz. Pirmajā ciemošanās reizē viņa uzdāvināja franču valodas mācīšanās metodiku, mācību grāmatas. Tās noderēja ļoti labi. Tā kā Marianna Verdonka ir aktīva franciski runājošo dāmu kluba biedre, viņa par Drustu tautskolu ieinteresējusi arī citas kluba dalībnieces. Drīzumā viņas varētu te atbraukt, tad arī izlemtu, kā palīdzēt. Iespējams, tā varētu būt virtuves iekārtošana. Patlaban skolā virtuves nav.

“Ar Francijas kultūras centru mums izveidojusies laba sadarbība. Kopā ar Filipu Massonu un Mariju Haidinu regulāri tiekamies un risinām tautskolas tālākas attīstības jautājumus,” stāsta Ojārs Rode. Nākones iecere – mūžizglītība ekoloģiskā skolā. Ne tikai ārēji ekoloģiskā. “Eiropā aizvien vairāk tiek domāts par mūžizglītību, tā ir veseluma filozofijas nostādne. Patlaban veidojam programmu jaunajām māmiņām un grūtniecēm. Esam ceļā, un padomi lieti noder,” pārliecināts Ojārs Rode.

Patlaban Drustu tautskolā mācās divdesmit 1.-9.klases skolēni.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Sportiskā ģimenes diena Rīdzenē

00:00
19.07.2024
19

Ģimenes sporta dienā “Pilna laime, kad sporto saime!” Vaives pagasta Rīdzenē biedrība “Kiwanis Cēsis” otro gadu pulcināja vietējā un tuvējo pagastu iedzīvotājus aktīvi izkustēties. Uz pasākumu bija ieradies ap simt cilvēku. Ikviens varēja piedalīties skrējienā, mest šautriņas, spēlēt volejbolu, galda tenisu, kā arī dažādas lielformāta un neierastākas izklaidējošas spēles, būt kopā un noslēgumā ēst uz […]

Raunā Dziesmu svētkos svin Cimzes jubileju

00:00
19.07.2024
22

Raunā pie novadnieka Jāņa Cimzes pieminekļa dienas gaitā sagūla ziedu paklājs, bet brīvdabas estrādē izskanēja viņa 210.jubilejai veltītais koru koncerts “Rotā Dziesma”. Tā raunēnieši un astoņu kolektīvu dziedātāji godināja latviešu kora mūzikas pamatlicēju. Vai nu dienas gaitā mēģinājumos    pāri Raunai izskanējušās dziesmas, vai    vēlēšanās dzirdēt Raunas Dziesmu svētku kori, vai, iespējams, cita iemesla […]

Amatas apvienības svētkos ceļ godā pļaušanu ar izkapti

00:00
18.07.2024
126

Nītaurē tikās pieci pagasti, kas savulaik veidoja Amatas novadu, tagad svinot apvienības svētkus. Bija daudz aizraujošu atrakciju un koncertu, bet zīmīgākais notikums – nītaurieši uzspodrināja senāk laukos neaizstājamās prasmes, proti, rīkoties ar izkapti. “Pļaušanai ar izkapti Nītaurē ir tradīcijas. Nītaurieši gan bijuši labākie Latvijas čempionātā pļaušanā, gan paši bijuši šo sacensību rīkotāji,” stāsta Nītaures kultūras […]

Pārstāvēt savu pagastu Kanādā

00:00
17.07.2024
130

Kanādā, Toronto, aizvadīti 16. Dziesmu un deju svētki. Tie tagad ir atmiņas, emocijas, prieks par kopābūšanu, satiktiem un iepazītiem cilvēkiem. Zaubes jauktā kora dziedātājiem neaizmirstams notikums, kuram veltīts daudz laika un enerģijas, lai kļūtu par Dziesmu svētku dalībniekiem. Pēc 2023.gada XXVII Vispārējajiem latviešu dziesmu un XVII Deju svētkiem zaubēnietis    Arnis Zvaigzne korim ierosināja braukt uz […]

Ar mākslu pret vardarbību

05:14
16.07.2024
17

Cēsīs, Raunas ielas 8 iekšpagalmā, garāmgājēji nevar nepamanīt sienas gleznojumu. Tajā sieviete, kurai uzglūn čūska, bet kāda roka uzbrucēju satver. Kā stāsta biedrības “Latvian Association for Youth Activists”  vadītāja Marija Groza, gleznojums simbolizē  solidaritāti un atbalstu pret vardarbībā cietušajāmsievietēm. Darba autore ir lietuviešu māksliniece Egle Narbutaite. “Vēlējos ilustrēt spēcīgu sievieti, kura spēj stāties pretī briesmām un […]

Ūdenslīdēju mācībās atgādina par drošību pie ūdens

00:00
16.07.2024
161

Šī gada peldēšanās sezonā no ūdenstilpēm izcelti jau 27 bojāgājušie, 2024. gadā līdz šim – 52 cilvēki. Peldsezonā pēdējos trīs gados Valts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) no ūdens izceļ vidēji 50 bojāgājušos. Lai spētu pēc iespējas operatīvāk sniegt palīdzību slīkstošajam vai arī atrast noslīkušo, ūdenslīdēji reizi mēnesī rīko mācības praktisko iemaņu nostiprināšanai. Šonedēļ tās […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
25
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
21
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
15
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
22
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
29
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi