Piektdiena, 19. decembris
Vārda dienas: Lelde, Sarmis

Baudot Gauju un putnu čalas

Druva
23:00
07.06.2007
34

Vasara ir īstais laiks, lai mestos galvu reibinošos piedzīvojumos, lai dotos pie dabas un atpūstos. Arī “Druva” līdz ar citiem atpūtniekiem šovasar dosies aktīvas atpūtas meklējumos un dalīsies savos piedzīvojumos.

Katrreiz citāda

Ik dienas, braucot garām Gaujai, var redzēt laivotājus, kuri, nebīstoties arī no mainīgiem laika apstākļiem, bauda laivošanas priekus. Zinu pat cilvēkus, kuri katru vasaru laivo un atzīst, ka tiesa jau vien ir – vienā upē divreiz iekāpt nevar. Lai arī ik pa laikam tiek veikts viens un tas pats posms, upe vienmēr ir citādāka.

“Druva” šo sezonu nolēma sākt ar laivošanu. Piezvanījām aktīvā tūrisma centram “Eži” un izteicām savu vēlēšanos, viss notika. Sarunātajā dienā un laikā tepat Cēsīs mūs sagaidīja busiņš ar laivām un nogādāja līdz Gaujas krastiem, kur sākās ceļojums. Noderīgā instruktāža

Pēc instruktāžas, kurā mums pastāstīja, kā jāiekāpj un jāuzvedas laivā, kā pareizi jāuzvelk peldveste, kā jātur airi un jāuzvedas uz upes, bijām gatavi piedzīvojumam. Jāpiebilst, ka no mūsu sešu cilvēku komandas tikai divi iepriekš bija laivojuši. Tas nozīmē, ka pārējie četri ļoti rūpīgi klausījās instruktāžā un centās slāpēt pirmo izbīli par to, kas mūs sagaida.

Salikuši ceļasomas laivās un vēl palūguši pēdējās norādes ”Ežu” tūrisma inventāra nomas vadītājam Mārim Bielim, nedaudz laivām grīļojoties, ieslīdējām Gaujā. Ceļš sākās Cēsīs, un bija jātiek līdz Līgatnei. Iepriekš mums pastāstīja arī par Ēdernieku un Leimaņu iezi, Ķūķu klintīm un visu pārējo, ko ceļā varēsim aplūkot. Tika pieminētas arī krācītes un tas, kā pareizi vajadzētu tām izbraukt cauri. Jāatzīst, ka līdzi tika iedota laba ceļamaize.

Baudot sauli

Tā, lēnā garā slīdot un atceroties stāstījumu, ka šo ceļa posmu vācu pensionāri pagājušajā gadā nobraukuši pavisam mierīgi, mums atvēlētajā laikā nesteidzoties ļāvāmies ūdens plūsmai, saulei, putnu čalām un saturīgām sarunām. Ik pa laikam atskanēja nelieli spiedzieni un aicinājumi kādam laivā nešūpoties, jo kanoe laiva ir un paliek kanoe. Tā jautri turpinājām ceļu.

Jāpiebilst, ka otrajā laivā bija devītklasnieks, kuram nākamajā dienā bija gaidāms eksāmens vēsturē. Līdzi viņš bija paņēmis vēstures grāmatiņu, kuru ik pa laikam izvilkdams, centās smelties zināšanas. Pikniks

Nobraukuši kādu laika sprīdi, sākām domāt par piemīlīgu piknika vietu. Somā gaidīja līdzpaņemtās desu un siera maizes, tomāti un persiki. Atradām jauku vietiņu un uz-klājām pusdienu galdu. Nebijām aizmirsuši arī norādījumu, ka neko aiz sevis atstāt nedrīkst. Pie tam jau instruktāžas laikā M.Bielis teica, ka pārbaudīs laivas. Jo tās būšot netīrākas, jo skaidrs, ka neko nebūsim metuši upē. Katrā gadījumā, būdami tīras vides piekritēji, bez vārdu runas ievērojām viņa sacīto.

Pēc nelielas uzkodas, nenovilkuši peldvestes, metāmies peldē un tad jau nesteidzoties devāmies tālāk. Taisniem mēteļiem

Tā laivojot, bijām zaudējuši laika izjūtu. Paskatījāmies pulkstenī un atskārtām, ka no mums atvēlētā laika vēl palikusi tikai stunda. Meklējām karti, lai apskatītos, cik tālu līdz galamērķim – Līgatnes pārceltuvei. Šajā mirklī, šķiet, atskanēja visgardākie smiekli, jo sapratām, ka pa visu laiku esam nobraukuši labi ja vienu ceturtdaļu ceļa posma. Sapratām, ka vācu pensionāri visu braucienu cītīgi airējuši un, iespējams, pat ir bijuši kādas airēšanas komandas dalībnieki. Nonācām pie secinājuma , ka mums priekšā vēl tāls ceļš un laiks ķerties pie airiem. Kāds vēl deva norādījumu, ka mums taisniem mēteļiem un piepūstiem vaigiem jādodas ceļā.

Bet pats aizraujošākais sākās tikai vēlāk. Vienu pēc otras nācās pārvarēt krāces, atceroties norādījumus, kā labāk laivot, lai neieskrietu klintīs. Kā visi beigās nosprieda, krāču pārvarēšana deva ne mazums adrenalīna. Otra laiva pat vienās krācēs teju, teju neapgāzās.

Sarkanie vēzīši

Jau pa gabalu ieraugot Līgatnes pārceltuves mājiņu, jutāmies gandarīti, jo pulkstenis rādīja, ka galamērķi tomēr būsim sasnieguši laikus. Kaut gan tiesa – vācu pensionāru priekšā cepuri nost!

Veicot pēdējos metrus, izvērtējām savu sārto iedegumu, un bija skaidrs, ka nākamajā dienā labi nebūs. Atliek vien ieteikt, ka, dodoties braucienā ar laivām, noteikti kopā ar desu maizēm līdzi jāpaņem arī cepurītes un pretiedeguma krēms. Pie tam der atcerēties, ka šādā karstā laikā nevajag aizrauties, apšļakstoties ar ūdeni, jo saule tad divtik pievelk.

Tā nu mēs pavisam laimīgi un, atzīšos, arī noguruši bijām pieveikuši 17 kilometrus garo upes posmu. Piedzīvojuši daudz jauku mirkļu un devuši solījumu, ka šī nebūs pirmā un pēdējā reize, kad sēžamies laivās!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
26

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
267

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
105

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
505

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
76

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
47

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
16
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
35
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
31
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
49
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
48
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi