Sv. Jāņa baznīca ir viens no Cēsu simboliem ar senu un bagātu vēsturi. Ja baznīcas telpas var lepoties ar unikālu altārgleznu, izcilām ērģelēm un Latvijā otru lielāko kapakmeņu kolekciju, no ārpuses ēka, kas ir lielākā viduslaiku bazilika Latvijā ārpus Rīgas, sen prasās pēc restaurācijas. Draudzes padomē šis jautājums ir aktuāls daudzus gadus, savulaik “Cēsnieku klubs” iesāka akciju “Baltu baznīcu Cēsīm”. Nezinātājam var šķist, ka nekāda virzība tajā nav notikusi, taču patiesībā paveikts šajos gados ir daudz, norāda draudzes padomes locekle Lelde Krastiņa, kurai pateicoties, baznīcā notiek aktīva muzikālā dzīve: “No cilvēkiem bieži dzirdēts jautājums, vai tiešām nevar baznīcu nokrāsot baltu. Jāsaprot, ka nav jēgas to darīt virspusēji. Ēkas fasāde kosmētiski remontēta 70.- 80. gadu mijā, bet jau toreiz bija nepieciešamība pēc pamatīgāka, visaptveroša remonta un ēkas pamatu hidroizolācijas, lai atjaunotu bojātos apmetuma fragmentus, tiktu aizsargātas sienas un krāsojums turētos ilgāk. Tāpēc tagad vispirms sākām ar galveno – pamatu hidroizolācijas nodrošināšanu, lai atbrīvotos no lielā mitruma ēkas sienās, un tas devis rezultātu.”
Pirmais solis ceļā uz baltu baznīcu tika sperts 2009.gadā, un līdztekus
hidroizolācijas darbiem veica arī kontrforsu nostiprināšanu. Kopējās darbu izmaksas bija vairāk nekā 84 tūkstoši latu, kam tika ņemts kredīts, kas draudzei bija ļoti liela uzdrīkstēšanās.
“Bijām cerējuši piesaistīt līdzekļus no kāda fonda, taču atbalstu nesaņēmām, viss bija jāvelk pašiem,” saka L. Krastiņa. “Varējām jau atteikties, bet apzinājāmies, ka tad tuvāko gadu laikā nekas vairs netiks sākts, bet ēkas stāvoklis tikai pasliktināsies. Šobrīd šis process ir apturēts. Šis ir ieguldījums nākamajām paaudzēm, un gan jau pēc gadiem būs arī balta baznīca.”
Darbus turpināt pašreiz nav iespējams, jo visi pieejamie līdzekļi tiek ieguldīti kredīta dzēšanai. Apzinoties, ka tālākie darbi nav paveicami pašu spēkiem vien, draudze lūdz arī sabiedrības atbalstu, jo ikviens cēsnieks taču grib redzēt baltu baznīcu. Draudzes priekšnieks Māris Ozols informē, ka ziedojumos saņemto palīdzību paredzēts izmantot kredīta maksājumu segšanai un baznīcas restaurācijas projekta turpināšanai. Draudzei piešķirts Sabiedriskā labuma statuss labdarības, kultūras atbalstīšanas, trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšanas jomās. Personas, kuras ziedo, tiesīgas saņemt likumos noteiktos nodokļu atvieglojumus.
To, ka kopīgiem spēkiem iespējams paveikt lielus darbus, apliecina baznīcas ērģeļu vērienīgā restaurācija. Kā stāsta L. Krastiņa, šīs ir vienas no nedaudzajām pilnībā restaurētajām ērģelēm Latvijā: “Reti kura draudze uz šādu soli uzdrīkstas, bet mēs apzinājāmies atbildību pret unikālo instrumentu. Tagad varam būt gandarīti par paveikto. Tieši pateicoties ziedotāju atbalstam, mums izdevās to īstenot, un arī baznīcas restaurāciju varam veikt kopīgiem spēkiem!”
Kā pirmais aicinājums potenciālajiem atbalstītājiem šo sestdien baznīcā tiek rīkots tradicionālais Adventes tirdziņš, kurā būs arī ļoti plaša muzikālā programma.
Jānis Gabrāns
Komentāri