Šobrīd Austrumvidzemes Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārvaldē saņemti iesniegumi no 136 saimniecībām par cūku likvidēšanu, aģentūrai LETA atklāja PVD Austrumvidzemes pārvaldes vadītāja Indra Tomiņa.
Viņa atzīst, ka tie noteikti nav pēdējie saņemtie iesniegumi par cūku nokaušanu. Cilvēki izvēlas likvidēt mājlopus tā iemesla dēļ, lai nav jādzīvo kā uz pulvermucas, kas var jebkurā mirklī sprāgt – tāpēc izvēlas nokaut cūku, kamēr tā vēl ir vesela.
Tomiņa atklāja, ka, ja pirms Āfrikas cūku mēra (ĀCM) pārbaudēm Alūksnes novadā bijušas reģistrētas 165 mājsaimniecības, kurās tiek turētas cūkas, tad pēc pārbaudēm to skaits sasniedzis 302 mājsaimniecības. Līdzīgi ir arī Apes novadā, kur pirms vīrusa uzliesmojuma bija reģistrētas 10 mājsaimniecības ar cūkām, tad šobrīd to skaits pieaudzis līdz 44.
Viņa skaidroja, ka daļa cilvēku ievieš biodrošības pasākumus, kā arī saprot, ka to nepieciešams darīt ne jau pārbaudes dēļ, bet gan lai pasargātu mājlopus no vīrusa izplatīšanās. Esot arī saimniecības, kurās šos pasākumus ievieš tikai tāpēc, lai būtu ko atrādīt inspektoriem.
Tomiņa atzina, ka arī bez starpgadījumiem neiztiek. Ik pa brīdim tiekot ziņots, ka atrastas beigtas mežacūkas, taču, kad pārbaude ierodas notikuma vietā, mežacūkas vietā guļ stirna vai pat govs. Savukārt kādā no šādām reizēm, kad iedzīvotāja ziņojusi par beigtu mežacūku, uz vietas nekas netika atrasts. Kad ziņotājai jautāts, vai viņa redzējusi mežacūku, viņa atbildējusi, ka nē, bet konkrētajā vietā esot ļoti smirdējis, tāpēc viņa izsaukusi dienesta darbiniekus.
Austrumvidzemes pārvaldē pēdējo reizi saslimšanas gadījumu mežacūkai konstatēja 12.augustā.
LETA
