Gaujas NP informācijas speciāliste
Augustā violeti sārti sāk ziedēt virši, beidz čivināt sīkie dziedātājputni, liecinot par drīzajām vasaras beigām. Šo skaisto parādību uzskata arī par fenoloģiskā rudens sākumu. Mežos un purvos turpinās ogu sezona – brūklenes, lācenes, mellenes, zilenes. Lai gan vēl nav rudens, arī sēņotājiem ir ko izvēlēties. Ja pietiek mitruma, vairākums sēņu ražas periodu sāk jau jūlijā un turpina līdz oktobrim. Augustā trūdvielām bagātā augsnē skuju un lapu koku mežos atrodama sarkstošā dižsardzene, purvainos skuju koku mežos – purva bērzlape, lapu un skuju koku mežos – plankumainā bērzlape, baltā bērzlape, mainīgā bērzlape, ko dēvē arī par priežu bērzlapi.
Arī augustā raksturīgas ir lietainas dienas un pērkona negaisi, visvairāk augstienēs. Tas ir mēnesis, kurā vasara jau pamazām raugās uz rudens pusi. Pirmajās nedēļās var būt vēl ļoti silts, dažreiz pat karstāks nekā jūlijā, bet mēneša beigās naktis kļūst vēsākas, iespējamas pirmās salnas. Jo tuvāk augusta beigām, jo vairāk gaisā jūtama rudens smarža, bet mazāk karstu un pat siltu dienu. Pazeminoties gaisa temperatūrai, samazinās iztvaikošana, palielinās mitruma krājumi augsnē. Nakts un rīta stundās veidojas bieza migla. Vidzemes Centrālajā augstienē, agrāk nekā pārējā Latvijā, beidzas aktīvais augu veģetācijas periods.
Mežā jūtama rosība. Daži ragainie un nagainie sāk uzkrāt rezerves ziemai un bezbailīgi dodas uz tīrumiem baroties pie zemnieku sagādātajiem „bezmaksas galdiem”. Staltbriežu bariņš, ko parasti vada vecākā staltbriežu govs, uzturas laukiem un sakņu dārziem tuvākajās mežaudzēs. Arī mežacūkas izvēlas labības un kartupeļu tīrumus. Stirnas barojas ar mellenēm, brūklenēm un viršiem. Laukmalās, nopļautajos labības rugājos čakli peļo lapsas. Āpši iekārto jaunas alas ziemas guļai. Daļa meža iemītnieku – stirnas, mežacūkas, pelēkie un baltie zaķi, lapsas, vilki un lūši -pamazām sāk nomainīt vasaras apspalvojumu pret ziemas kažoku. Aļņiem augustā sākas riesta laiks. Krēslas stundās vai naktīs zāļu purvos, purvu malās, lapkoku audzēs var dzirdēt dīvainu vaidēšanu. Savulaik literatūrā aprakstītie gadījumi radījuši maldīgu priekšstatu, ka riesta trakumā alnis varot uzbrukt cilvēkam. Dzīvnieks parasti tuvojas, lai noskaidrotu skaņas cēloni. Redzot, ka nācējs ir cilvēks, nevis pretinieks, alnis tūlīt metas bēgt.
Augustā, pirms aizlidošanas uz ziemošanas vietām, baros pulcējas gājputni.
Augustā mūsu senči atzīmējuši vairākas nozīmīgas dienas – 10.datumā Labrenča dienu, kas saistās ar uguni. Līdz šai dienai nedrīkstēja darboties ar uguni, tikai pēc tās sāka riju kult. Lielās Māras dienā, 15. augustā, sāka rūpēties par pārtiku ziemai, savukārt Bērtuļa dienu, 24.augustu, uzskata par rudens sākumu. Šo dienu arī min sakarā ar rudens sēju.
Komentāri