Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) epidemioloģiskās uzraudzības dati liecina, ka jūnijā ir reģistrēts aptuveni trīs reizes mazāks saslimšanas gadījumu skaits ar A hepatītu kā gada pirmajos mēnešos (jūnijā reģistrēti 149 apstiprināti gadījumi, savukārt janvārī tika apstiprināti 467 gadījumi). Tomēr SVA epidemiologi prognozē, ka līdz ar vasaras beigām gaidāms jauns A hepatīta saslimšanas vilnis, kas skaidrojams ar vīrusa izplatīšanās sezonālajām īpatnībām, plašu vīrusa cirkulāciju sabiedrībā un to, ka lielai iedzīvotāju daļai nav imunitātes pret šo infekciju.
Jāatzīmē, ka pagājušajā gadā tieši augusta beigās tika reģistrēts straujš saslimšanas gadījumu skaita pieaugums, norādot, ka daudziem cilvēkiem inficēšanās notikusi jūlijā vai augusta sākumā (no inficēšanās brīža līdz parādās pirmie slimības simptomi paiet no 15 līdz 50 dienām – vidēji 4 nedēļas). Tātad arī šogad inficēšanās risks ar A hepatītu pieaugs jūlijā un augustā. Kopš šī gada sākuma SVA reģistrējusi
1746 apstiprinātus A hepatīta gadījumus, t.sk. astoņos gadījumos slimība beidzās letāli. Īpaši jāatzīmē tas, ka 2009. gada pirmajā pusgadā bērnu (līdz 17 gadiem) saslimstība ar A hepatītu ir gandrīz par trīs reizēm lielāka nekā pieaugušo – 134,5 gadījumi uz 100 000 bērniem un 56, 4
gadījumi uz 100 000 pieaugušajiem.
No 519 bērniem, kuri saslimuši ar A hepatītu no 2009. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam, 10 % apmeklēja izglītības iestādes, tomēr šajās iestādēs reģistrēts ļoti mazs uzliesmojumu skaits. Tas izskaidrojams ar savlaicīgu A hepatīta gadījumu epidemioloģisko izmeklēšanu un organizētajiem pretepidēmijas pasākumiem izglītības iestādēs. Atgādinām, ka visbiežāk A hepatīts izplatās no cilvēka uz cilvēku tieša kontakta ceļā, ar sadzīves priekšmetiem, dzerot ūdeni vai lietojot inficētus produktus, tāpat dzimumakta laikā ar inficēto personu.
Visiem, kuri nav imūni pret A hepatītu (nav pārslimojuši A hepatītu un /vai nav tikuši vakcinēti), īpaši jāuzmanās no iespējami inficētas pārtikas un nedroša ūdens lietošanas, peldēšanās ūdenskrātuvēs, kuru ūdens kvalitāte netiek pārbaudīta, bet it īpaši jāievēro personīgā higiēna – biežāka un rūpīgāka roku mazgāšana.
Tā kā visbiežākā saslimstība vērojama tieši bērnu vidū, īpaši svarīgi ir bērnu izglītošana higiēnas jautājumos, kas uzskatāma par A hepatīta un citu infekcijas slimību nespecifisku profilaksi. Bērnam jāiemāca:
• pareizi un rūpīgi mazgāt rokas;
• ja rokas nav mazgātas, izvairīties no pieskaršanās acīm, degunam un mutei;
• neēst pārtikas produktus, iepriekš nenomazgājot rokas, kā arī nebāzt mutē rotaļlietas, pirkstus, zīmuļus un citus priekšmetus, jo uz tiem var būt infekcijas izraisītāji;
• nelietot ar citiem kopīgus traukus;
• nedzert ūdeni no krāna, lietot uzturā tikai vārītu vai fasētu dzeramo ūdeni;
• nelietot uzturā nemazgātus augļus, ogas un dārzeņus;
• nelietot uzturā nezināmas izcelsmes ledu, jo, sasaldējot ūdeni, vīrusi neiet bojā;
• nepeldēties ūdenskrātuvēs, kas nav šim mērķim paredzētas, vai ja rodas šaubas par ūdens kvalitāti;
• peldēšanās laikā nenorīt ūdeni un nemērcēt seju.
Personīgās higiēnas ievērošana var būtiski samazināt inficēšanās risku, tomēr visefektīvākais A hepatīta profilakses līdzeklis ir vakcinācija. Tā var pasargāt no saslimšanas arī tad, ja veikta divu nedēļu laikā pēc iespējamas inficēšanās (t.sk. pēc kontakta ar A hepatīta slimnieku). Vakcinācija īpaši ieteicama cilvēkiem, kuriem A hepatīta infekcija var noritēt smagi, piemēram, personām ar hroniskām aknu slimībām. Mūsdienu vakcīnas ir drošas un efektīvas, Latvijā komplikācijas pēc A hepatīta vakcīnas ievadīšanas nav reģistrētas. Vakcinācijas kurss, atkarībā no vakcīnas ražotāja, ietver 2 līdz 3 potes, kas rada noturīgu imunitāti vismaz uz 10 gadiem. Aizsardzības efekts pret A hepatīta klīnisko formu sākas jau 14. – 21. dienā pēc vakcīnas ievadīšanas, bet pilnīga imunitāte pret A hepatītu gandrīz visiem vakcinētajiem izveidojas pēc 30 dienām.
Vairāk informācijas par A hepatītu, vakcināciju un profilakses pasākumiem atradīsiet mājas lapā www.sva.gov.lv sadaļās “Aktualitātes” un “Infekcijas slimības”.
Komentāri