“Esmu dzirdējusi informāciju par “Augu vēstniecību”. Ko tas īsti nozīmē,” jautā lasītāja Ita Kalniņa.
Ar projektu “Latvijas Augu vēstniecība bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai” Latvijas Dabas fonds kā apvienības “Planta Europa” dalīborganizācija Latvijā piedalās starptautiskā projektā, kas šogad norisinās visās šīs organizācijas dalībvalstīs Eiropā. Sadarbības partneris ir Latvijas Botāniķu biedrība. Norisi Latvijā finansē Latvijas Vides aizsardzības fonds.
No 1.augusta līdz 14.septembrim Latvijā notiek pirmās Latvijas Augu vēstniecības vēlēšanas. Šai laikā jebkurš iedzīvotājs vēstniecības interneta mājas lapā www.auguvestnieciba.lv un rajonu bibliotēkās var nobalsot par vienu sava rajona augu – vēstniecības kandidātu. Mūsu rajona balsošanas iecirknis atrodas Cēsu centrālajā bibliotēkā, Raunas ielā 1. Te jebkurš apmeklētājs var iepazīties ar kandidātiem, saņemt vēlēšanu biļetenus un nobalsot, iemetot vēlēšanu zīmi vēlēšanu urnā. Savukārt visās citās rajona bibliotēkās iedzīvotāji aicināti izmantot pieeju internetam un par savu kandidātu nobalsot vēstniecības mājas lapā www.auguvestnieciba.lv.
Pēc vēlēšanu rezultātu apkopošanas uzvarējušie 26 augi veidos Latvijas Augu vēstniecību un stāstīs sabiedrībai katrs savu stāstu par savvaļas augu aizsardzības un dabas daudzveidības saglabāšanas nepieciešamību.
Augus – vēstniecības kandidātus pavasarī konkursa laikā izvirzīja Latvijas skolu audzēkņi un Latvijas Botāniķu biedrība, vēlēšanu “listē” iekļaujot katram Latvijas rajonam raksturīgās tipiskās sugas un īpašus augu valsts retumus.
Cēsu rajona augi – vēstniecības vēlēšanu kandidāti ir bruņcepuru dzegužpuķe, Dortmana lobēlija un lielziedu uzpirkstīte.
Bruņcepuru dzegužpuķe ir viena no retākajām dzegužpuķu sugām, ārēji tā līdzinās daudz biežāk sastopamajām dzegužpirkstītēm, kas vēl samērā bieži aug slapjās pļavās un purvos. Šī krāšņā orhideja aug dažāda mitruma pļavās. Bruņucepuru dzegužpuķe zied jau maijā, jūnija sākumā. Jo īpaši šai sugai nepatīk lauksaimniecības ķimikāliju lietošana, nosusināšana. Protams, ir arī svarīgi ļaut augam noziedēt, nevis noplūkt to pašā plaukumā. Garāka augšanas cikla laikā augs paspēj arī savos pazemes orgānos – gumos – uzkrāt barības vielas, bet no sēklas līdz ziedēšanai var paiet vairāki gadi.
Dortmana lobēlija. Lobēliju dzimta izplatīta galvenokārt tropu un subtropu apgabalos, Latvijā savvaļā sastopama viena suga – Dortmana lobēlija, kas piemērojusies dzīvei ūdenī. Tās lapu rozete sakņojas ūdenstilpes dibenā nelielā, līdz 50 cm dziļumā. Vasaras vidū no ūdens paceļas 40 – 70 cm garš stublājs ar baltu ziedu ķekaru, kurā uzmanīgs vērotājs saskatīs līdzību ar dārzos audzētajām kultivētajām lobēlijām. Latvijā tā ir reta suga, kuru galvenokārt apdraud ezeru eitrofikācija – barības vielu daudzuma palielināšanās ūdenī, kas veicina ūdenstilpju aizaugšanu ar citām – konkurētspējīgākām ūdensaugu sugām.
Lielziedu uzpirkstīte ir 60 – 120 cm augsts lakstaugs ar dzelteniem zvanveida ziediem, kas sakārtoti vienpusējā ķekarā. Uz vainaga apakšlūpas ir tumši brūnas dzīsliņas, kas apputeksnētājām kamenēm norāda nektāra atrašanās vietu. Gadījumos, kad auga galvenais dzinums iet bojā, no sakneņa snaudošajiem pumpuriem attīstās jauni stublāji. Sagatavojusi Andra Gaņģe
Komentāri