„Druva” turpina atskatīties uz pagājušo gadu lauku tūrismā. Šoreiz ielūkosimies, kā klājies Raunas un tās tuvāko pagastu lauku tūrisma uzņēmējiem.
Joprojām daudzviet rodama informācija par Raunas tūrisma apvienību, tomēr tās dibināšanas iniciators, Raunas pagasta „Jaun-Ieviņu” saimnieks Uldis Rudzītis atklāj, ka kopš pagājušā gada tā oficiāli vairs nepastāv. U. Rudzītis nenoliedz, ka lauku uzņēmēju sadarbība ir būtiska. Viņš pat atzīst, ka viena saimniecība, lai cik veiksmīga un laba tā būtu, nemaz nespēj piedāvāt visu, kas interesē atpūtnieku, piemēram, izjādes ar zirgiem, braukšanu ar laivām, velosipēdiem, iešanu pirtī, sporta aktivitātes, kā arī citas iespējas. Tādēļ U. Rudzītis akcentē sadarbības nozīmību un paskaidro, ka, lai gan apvienības vairs nav, tomēr uzņēmēji kopīgi spriež par attīstības iespējām. Viens no mērķiem ir tūristus piesaistīt Raunai kā galamērķim, tādēļ pagaidām notiek iespēju un atšķirīgo piedāvājumu apzināšana. Uzņēmēji tūristus ne tikai uzņem katrs pie sevis, bet informē arī par iespējām citās saimniecībās.
Kopumā U. Rudzītis vērtē, ka gan „Jaun–Ieviņām”, gan citiem Raunas tūrisma uzņēmējiem 2006. gads bijis veiksmīgs. „Jaun-Ieviņas” ne tikai piedāvā atpūtu laukos, bet arī nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību un ir veselīgas vides saimniecība, kura saņēmusi Eiropas Savienības videi draudzīgas tūrisma mītnes kvalitātes zīmi Ekopuķīte.
Atpūtniekiem šajā saimniecībā iespējams apskatīt savvaļas zirgus, iet pirtī, nakšņot, iepazīties ar bioloģisko lauksaimniecību. Pagājušajā gadā arī atvērta tirdzniecības vieta, kur pārdot pašu audzēto, kā arī citu bioloģisko lauksaimnieku produkciju. U. Rudzītis uzskata, ka arī šie jauninājumi bijuši par iemeslu saimniecības viesu skaita palielinājumam. Ievērojami augusi arī ārzemnieku interese. „Priecē, ka palielinās to viesu skaits, kurus interesē videi draudzīgā saimniekošana,” vērtē U. Rudzītis.
Arī Raunas viesu nama „Satekle” īpašnieces meita Linda Zūdiņa vērtē, ka gads bijis veiksmīgs, īpaši vasarā bijis daudz viesu. Nakšņošanas iespējas izmanto arī ārzemnieki. Tā, piemēram, vasarā atbraukuši ornitologi – māte ar dēlu no Anglijas.
L. Zūdiņa skaidro, ka lielākoties nakšņotāji ir ģimenes. Viesu, kā arī kafejnīcas apmeklētāju pieplūdums īpaši jūtams brīvdienās un laikā, kad Cēsīs norit lieli pasākumi: „Cilvēkiem, kuri reiz šeit jau bijuši, ir tendence atgriezties. Daudzi jau pie mums brauc kā uz savām mājām, laikus rezervē.” Viņa uzskata, ka pieprasījums pēc viesu namiem pieaug.
„Sateklē” pieejama arī banketa zāle, kur var uzņemt 60 cilvēkus, tomēr L.Zūdiņa atklāj, ka svinību telpas aizvien biežāk tiek pieprasītas lielākas, jo novērojama tendence, ka cilvēki pasākumus, piemēram, kāzas rīko aizvien plašākus.
Pērnais gads labs bijis arī Raunas pagasta viesu namam „Lubūži”. Saimniece Ilze Lubūze vērtē, ka vasarai nams aktīvi rezervēts jau pavasarī, pieprasīts tas bijis arī gadu mijas laikā. Kopsummā pērn viesu namu apmeklējuši apmēram tūkstoš viesu: „Tas ir vairāk nekā iepriekšējos gados, taču samazinājies pieprasījums pēc telts vietām. Visiem laikam tagad nepieciešams komforts. Lielākoties cilvēki noīrē visu ēku, iet pirtī, svin un atpūšas. Mazāk bija individuālo atpūtnieku.” Visvairāk pērn viesos bijuši latvieši, bet brauc arī ārzemnieki, pastāvīgi ierodas dāņu tūristi.
Savukārt Liepas pagasta brīvdienu mājas „Lejas Ozoli” īpašnieks Ivars Ērkšķis uzskata, ka viņam lauku tūrisms ir hobijs, ne izdzīvošanas līdzeklis vai bizness: „Tas ir viens no veidiem, kā uzturēt lauku īpašumu sakoptā vidē.”
„Lejas Ozoli” viesus uzņem tikai brīvdienās. Pieprasījums lielāks ir vasarā, tomēr arī ziemā pilsētnieki vēloties atpūsties lauku vidē. I. Ērkšķis spriež, ka 85 procenti viesu ir latvieši, lielākoties rīdzinieki, arī kurzemnieki.
Arī Vaives pagasta lauku mājas „Kalna Plūči” saimniecei Irēnai Krakstei lauku tūrisms ir drīzāk hobijs, viesus, lielākoties ģimenes, uzņem vien nedēļas nogalēs. Darbību nepaplašinās. I. Krakste skaidro: „Cēsu rajons ir viens no tiem, kuros ir lielākais viesu namu skaits Latvijā, tādēļ domāju, ka šajā nišā grūti iespiesties.”
Taču Priekuļu pagasta lauku mājas „Graviņas” saimnieks Māris Lūkins uzskata, ka, strādājot jau piecus gadus, par viesu interesi nevar sūdzēties ne vasarā, ne ziemā, turklāt brauc ne tikai latvieši, bet arī ārzemnieki. Piemēram, Jāņos „Graviņās” uzņemti angļi. Jau izveidojies arī pastāvīgais klientu loks, kuri uz lauku māju braukuši vairākas reizes. „Neesam lielie, varam uzņemt ne vairāk kā 30 viesu. Darām, cik varam, un esam apmierināti,” atzīst M.Lūkins.
Ne visas lauku un viesu mājas pieejamas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, taču „Graviņās” šādas iespējas ir, mājā ierīkoti pat lifti. M.Lūkins apstiprināja, ka cilvēki šīs iespējas novērtē un izmanto.
Visiem lauku tūrisma uzņēmējiem nācies saskarties ar nepieciešamību palielināt pakalpojuma cenas. Tā I. Ērkšķis atklāj, ka cenas nācies vismaz nedaudz palielināt jau pērn, un prognozē, ka šogad būs jāceļ atkal. Tas savukārt varētu ietekmēt pieprasījumu: „Varētu būt, ka brauks mazāk, jo atpūta lauku mājās nav primārā nepieciešamība, cilvēks izvērtēs, vai tas ir vajadzīgs. Taču no otras puses, nepalielināt cenas nav iespējams, jo jāmaksā algas, jāsedz rēķini.”
Arī U. Rudzītis atzīst, ka cenas nācies palielināt par 10 – 15 procentiem: “Vispārējais sadārdzinājums ietekmēja arī mūs, lai gan lielākoties visu, ko liekam viesiem uz galda, paši arī izaudzējam. Taču ietekmē arī degvielas cenu svārstības, pieaugušas apdrošināšanas izmaksas.”
Arī L.Zūdiņa uzskata, ka cenu celšanās ietekmē darbību: „Viesu nams tiek apsildīts ar malkas apkuri, arī malkai cenas kopš pavasara cēlušās ievērojami. Cēlušās arī pārtikas cenas. Tādēļ cenas palielināt nākas arī kafejnīcā. Vietējie cilvēki tagad kafejnīcā iegriežas retāk.” Tomēr L.Zūdiņa vērtē, ka sūdzēties par apmeklētāju trūkumu nevar. Tāpat arī I.Lubūze saka, ka samaksu par pakalpojumu viesu nams ir spiests celt, jo to ietekmē vispārējā cenu palielināšanās, tomēr pagājušajā gadā tas vēl netika darīts.
Lai gan valsts un Eiropas atbalsts uzņēmējdarbības attīstībā būtu noderīgs, U.Rudzītis vērtē, ka pārlieku smagnējās birokrātiskās procedūras to apgrūtina un kavē. Taču I.Lubūze atzina, ka aktīvi seko līdzi iespējām saņemt atbalstu no Eiropas Savienības, tomēr līdz šim šādas iespējas nav radusi.
Komentāri